Vēstule Latvijas žurnālistiem
Atis Apinis, LR pilsonis un apvienības Ražots Latvijā valdes priekšsēdētājs12.06.2011.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā, skatoties TV raidījumus par politiskām tēmā sakarā ar gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, arvien biežāk dzirdami apgalvojumi, ka „nekas jau nemainīsies” un „tos pašus jau vien vēlēsim”. Turklāt pārsvarā šie apgalvojumi izskan no LTV žurnālistiem, kā arī pieaicinātajiem t.s. ekspertiem.
Uz pašu uzdotu jautājumu: „Vai kaut kas var mainīties?” pārsvarā paši žurnālisti konstatē, ka nekas jau nebūs, ka tie paši vēži jau vien būs jāvēlē.
Man kā TV skatītājam un LR pilsonim rodas jautājums - vai paši žurnālisti grib pārmaiņas? Jeb arī viss Latvijā ir labi un skaisti un mēs kārtējo reizi varam vērot rūpīgi iestudētu politisko teātri tautai?
Varbūt viss labi un skaisti ir pašiem žurnālistiem, kuriem pēc sagatavota scenārija jāturpina potēt TV skatītājiem, ka kardinālas pārmaiņas Saeimas ārkārtas vēlēšanās nav iespējamas principā?
Vai jums, cienījamie žurnālisti, neliekas, ka jūs esat līdzvainīgi pie šīs situācijas ,ka pat kaimiņi mūs sauc par neizdevušos valsti? Varbūt tomēr vajadzētu izberzēt acis, saņemties drosmi un aicināt cilvēkus kļūt politiski aktīviem, veidot partijas, stāties esošajās, censties reāli ietekmēt valstī notiekošos procesus? Varbūt tomēr ir pienācis laiks jums kļūt par tautas cīņā saucējiem, nevis bezgalīgi atgremot visiem zināmu cilvēku visiem zināmas frāzes?
Jūsu atbildība ir liela. Jūs ietekmējat daudzu cilvēku uzskatus un izpratni par valstī notiekošo. Taču ar savu skeptiski-gudri ironisko stilu pret pārmaiņām jūs ietekmējat cilvēkus negatīvi. Jūs izraisāt jaunatnē apziņu, ka nekas nav maināms un ka uz pārmaiņām nav ko cerēt. Ar šādu attieksmi jūs stimulējat latviešu tautas došanos svešumā, jo ko gan darīt valstī, kurai nav cerību un izredžu?
Aicinu žurnālistus atmest bailes par savu amatu, par savu darbu, par savu algu. Neko īpaši daudz jau jūs īstenībā zaudēt nevarat. Kļūstiet beidzot drosmīgi un runājiet par to, kas jūs patiešām satrauc! Patiesi ceru, ka kaut kas jūs vēl satrauc. Atcerieties, ka samierināšanās ir nodevības paveids. Nodevības pret sevi un pret jūsu lasītājiem un klausītājiem.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
