Vēstule premjeram: ļauj Danielam turpināt Marijas iesāktās lietas!
Pēteris Apinis17.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mīļais premjer! Vēršos pie Tevis kā pie valsts augstas amatpersonas, kas vēlas un grib labu savas tautas veselībai.
Tu jau esi ļāvis Marijai Golubevai atgriezties Saeimā, un viņa varēs no sirds nodoties valsts likumdošanas sakārtošanai. Izdari tā, lai Daniels Pavļuts būtu iekšlietu ministrs. Es izlasīju Daniela viedokli, cik izcila ministre bijusi Marija Golubeva, cik daudz padarījusi un cik daudz labu darbu iesākusi. Ļauj Danielam šīs lietas turpināt.
Un vēl es Tev lūdzu - ļauj Danielam ņemt līdzi no veselības jomas Vakcinācijas biroja vadītāju Evu Juhņēviču. Viņa Iekšlietu ministrijā varētu vadīt, piemēram, dzeloņdrāšu iepirkuma biroju. Šajās dzeloņdrātīs iepītos ne tikai aļņi un stirnas, bet arī dažs Krievijas lācis.
Politpulciņš „PAR” ir pierādījis, ka ministram nevajag nekādu zināšanu, bet tikai politisku pārliecību. Man savulaik bija viedoklis - nekas medicīnā nevar būt baisāks, naudu šķērdējošāks un mazāk racionāls par Andas Čakšas „e-veselību”. Pavļuts un Juhņēviča ar vakcīnu iepirkumu, vakcinācijas loģistikas haosu, mēģinājumiem sašķelt sabiedrību pēc vakcinācijas un balstvakcinācijas atbalsta, un galu galā - ar vakcīnu dāvinājumiem Nikaragvai un jaunu nevajadzīgu vakcīnu iepirkumiem ir pierādījuši, ka var. Vajag tikai politisku gribu, un visu medicīnu var pārvērst par vienas slimības vakcīnu haosu. Tagad Anda Čakša ir Tavā „Vienotībā”, nodod viņai manus sveicienus un atvainošanos par alošanos.
Premjer! Kad gatavojos rakstīt Tev šo lūgumvēstuli, mani kolēģi teica - varbūt tomēr Danielu vajadzētu sūtīt uz Ekonomikas ministriju, bet kādam no Nacionālās apvienības ar stingrāku mugurkaulu piedāvāt vadīt iekšlietas. Sak, Tavā viedajā vadībā arī ekonomikas ministra krēsls atbrīvojies no Vitenbergu Jāņa. Prezidents Egils Levits izteicās, ka valdībā esot neliela turbulence, nevis nopietna krīze. Daniels Pavļuts pamanījās paziņot, ka tieši Jānis Vitenbergs esot bijis gauži vājš ministrs.
Te nu man jāatgādina visiem, ka Daniels Pavļuts jau sevi ir pierādījis Ekonomikas ministrijā, viņš jau ir bijis ekonomikas ministrs un OIK apoloģēts. Tieši viņa laikā un viedā vadībā tika izsniegts visvairāk atļauju dažāda veida enerģētikas pseidobiznesam, par ko šobrīd katrs Latvijas iedzīvotājs spiests maksāt bargu OIK, un nākamgad elektrības cenas, paldies Danielam, piedzīvos vēl vienu lēcienu. Diez vai ekonomikas ministra amatā būtu mērķtiecīgi likt personu, pateicoties kuras vakcinācijas stratēģijai valsts ir zaudējusi kādu miljardu eiro.
Daniels ir pelnījis renesansi un jaunus izaicinājumus. Jau dažus mēnešus, kopš viņa katru rītu un vakaru televizorā vairs nav, - bet bija tik pierasts skats, tik labi nostādīta balss, tāds iekšējs pārdzīvojums, varētu pat teikt - drāma balsī.
Daniels nevar bez ministrēšanas. Tad, kad citi puikas skolas gados spēlēja „kariņu”, Daniels spēlēja klavieres, uz nerviem un „ministros”. Un, ja nu aizsardzības ministra amats ar parādēm, pūtēju orķestra defilē un „Javelin” iepirkumiem ir aizņemts, tad Iekšlietu ministrijā arī ir milzīgas attīstības iespējas, piemēram, dalība ugunsgrēku dzēšanā, kontrabandistu ķeršana uz robežas, iesaistot muitniekus, robežsardzes helikopteri un suni. Politiskās rosības iespējas Uzvaras laukumā arī nav izsmeltas. Un galu galā - pasaules izcilākie komponisti ir radījuši tik daudz izcilu policistu maršu klavierēm ar orķestri. Tad, kad Daniels uzstāsies uz skatuves, lūdzu, norezervē arī man pārīti biļešu.
Premjerministr Kariņ! Vakarā palūdz savai kundzei, godājamai ģimenes ārstei, vai nebūtu laiks Veselības ministrijai nodarboties ar veselības profilaksi, primārās aprūpes stiprināšanu, bet slimnīcām vairāk uzmanības pievērst slimnieku ārstēšanai, bet mazāk vērības un līdzekļu - celtniecībai un nesaprotamiem digitalizācijas iepirkumiem. Attīstības „PAR” vienīgais līdz galam padarītais darbs Veselības aprūpē ir jaunas siles - labi atalgotas padomes pie slimnīcām, pastiprinot labi atalgotās, bet neprofesionālās valdes (labs piemērs ir automehāniķis Austrumu slimnīcas vadītāja amatā).
Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā mediķi vairs nestrādā, bet ļaudis, kas strādā, par medicīnu nereti saprot vēl mazāk par Danielu Pavļutu (vienmēr atcerēšos Daniela pirmo uzstāšanos Ārstu biedrībā, kad viņš paziņoja, ka medicīnai ir tuvu stāvējis, jo prot iešpricēt).
Es Tev minēšu vienu piemēru, ko Tu esi parakstījis dokumentā, kas Daniela Pavļuta viedā vadībā izstrādāts. Pārspried to šovakar ar savu kundzi. Valsts apmaksājamo manipulāciju un to apmaksas nosacījumu sarakstā ar 100. numuru par 28.38 eiro paredzēts „Ģipša gultas vai nakts trauka ķermenim izveidošana”. Esmu uzdevis vairākiem kolēģiem jautājumu - par ko Pavļuts maksā šos 28 eiro - par pēcnāves masku vai varbūt viņš ordinē likt cementu gultā?
Nelaime tāda, ka veselības jomā akūtu pacientu ir relatīvi maz, uzvaru un fanfaru nav. Vairums pacientu slimo ar hroniskām kaitēm, kuras prasa ilgstošu ārstēšanu, lielus izdevumus, un šī ārstēšana līdz ar jaunām metodēm un jauniem medikamentiem kļūst arvien dārgāka. Patiecoties mājsēdei un ambulatorās palīdzības ierobežojumiem, pieaudzis ielaistu vēža gadījumu skaits, sirds un asinsvadu slimību, diabēta pacientu skaits.
Veselības ministrija nav joma, kur gūt politiskas uzvaras un katru dienu sev aplaudēt. Ļauj šo darbu darīt cilvēkiem, kas veselības jomu ir izvēlējušies par savu dzīves ceļu, bet Pavļutam ļauj nodarboties ar muitu, ugunsgrēkiem, bēgļiem, glābšanu, ūdensmetējiem, dzeloņstiepļu žogiem un parādēm. „Attīstībā/PAR” ir biedri, kas ir spējīgi un gatavi veselības jomā strādāt.
Mīļais Premjer! Šodien es Tevi lūdzu tikpat sirsnīgi, kā Ķencis savulaik lūdza Dieviņu. Es ticu Tavai labajai gribai un vēlmei.
Ja Tu palīdzēsi Pavļutam sasniegt jaunus izaicinājumus jebkādā jomā, kas ir iespējami tāla no veselības aprūpes, svinīgi solos par Tevi balsot vēlēšanās oktobrī.
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
