Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.

Kompromisa panākšanai nolīgumam papildus pievienots Vienotais interpretējošais instruments (Joint Intrpretative Instrument) un Vienotā deklarācija (Joint Declaration), kā arī Padomes lēmumam parakstīt CETA pievienoti trīsdesmit astoņi (38) ES un atsevišķu dalībvalstu paziņojumi un deklarācijas par priekšnosacījumiem CETA parakstīšanai un/vai ratificēšanai. CETA pilnai ratifikācijai ir nepieciešams pozitīvs Eiropas Parlamenta un 28 nacionālo un 10 reģionālo parlamentu balsojums.

Tādi starptautiskie brīvās tirdzniecības nolīgumi kā CETA un TTIP (ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) ir radījuši nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā un ASV, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt. Miljoniem cilvēku ne tikai izgājuši protesta mītiņos un piketos, bet pauduši argumentētu viedokli pētījumos, aprēķinos, zinātniskos apsvērumos, tāpēc būtu vērts tajos ieklausīties pirms lēmuma pieņemšanas:

Eiropas iniciatīvā pret CETA un TTIP (ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) savākti 3 507 643 parakstu [1];

2014.gada ES Komisija īstenoja sabiedrisko apspriešanu par ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu TTIP. Tika saņemts aptuveni 150 000 atbilžu, no kurām 97% atbilžu pauda negatīvu nostāju pret speciālu ieguldītāja aizsardzības mehānismu iekļaušanu līgumā[2];

2016.gada 17.oktobrī 101 tiesību zinātņu profesors no 24 ES dalībvalstīm izteica aicinājumu CETA un TTIP neiekļaut speciālus mehānismus investīciju (ieguldītāja) aizsardzībai, jo tie ir pretrunā tiesiskuma un demokrātijas principiem[3];

2016.gada 21.oktobrī 16 Kanādas akadēmiskie spēki no dažādām augstskolām izteica aicinājumu neparakstīt CETA un īstenot jēgpilnu diskusiju Kanādas un ES pilsoniskajā sabiedrībā par šo nolīgumu[4];

2016.gada 28.oktobrī 455 ES un Kanādas sabiedriskās organizācijas un grupas publiskoja atklāto vēstuli, aicinot likumdevējus balsot pret CETA[5]. Atklātajai vēstulei pievienots arī svarīgāko pamatojošo dokumentu saraksts, ar ko aicinām iepazīties;

šobrīd 2137 vietējās pašvaldības ir noteikušas savu teritoriju par no TTIP un CETA brīvām zonām[6];

2016.gada 21.-24.novembra Eiroparlamenta sesijā 89 parlamenta deputāti bija ierosinājuši balsojumu par CETA nodošanu Eiropas Savienības Tiesai, lai izvērtētu šī nolīguma atbilstību Eiropas Savienības Līgumiem . Rezolūcijas projektā ierosinājums nodot CETA Eiropas Savienības Tiesas izvērtēšanai pamatots ar to, “ka pastāv juridiskā nenoteiktība par paredzētā nolīguma atbilstību Līgumiem, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 19. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 54., 56., 267. un 340. pantam.” Tādējādi CETA juridiskā atbilstība ES Līgumiem tomēr uzskatāma pa neskaidru un izpētāmu;

2016.gada 8.decembrī ES Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteica neratificēt CETA[7], norādot, ka nolīgums rada apdraudējumu 90 miljoniem darbavietu ES mazajā un vidējā uzņēmējdarbībā;

2017.gada 10.janvārī Eiropas Veselības un vides alianse iesniedza Eiropas parlamentam aicinājumu noraidīt CETA[8], jo nolīgums rada bīstamus apdraudējumus videi un veselībai;

2017.gada 23.janvārī pirms INTA balsojuma par CETA, Eiropas sabiedrības veselības alianse (EPHA) nosūtīja aicinājumu INTA noraidīt CETA, pievienojot aicinājumam arī argumentāciju, kas tapusi jau pēc CETA parakstīšanas.[9] EPHA ir nozīmīga starptautiska NVO, ka apvieno 90 dažādas Eiropas līmeņa veselības organizācijas un to tīklus, ir Latvijas nevalstisko organizāciju alianses un Latvijas Republikas Veselības ministrijas sadarbības partneris;

Nīderlandē šobrīd ir savākti vairāk kā 195 000 paraksti referenduma ierosināšanai par CETA;

Austrijā 562 000 balsstiesīgo personu ir parakstījušās pret nolīguma ratificēšanu. Petīcija iesniegta Austrijas parlamentā, pēc Federālās vēlēšanu aģentūras atzinuma 2017.gada 1.martā, tiks lemts par referenduma ierosināšanu tautas nobalsošanai par CETA[10].

Pasaules vides organizācijas (tai skaitā Greenpeace) aicinājumu noraidīt CETA, pamatojušas ar nolīguma nesavietojamību ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu, par ko Saeima nobalsoja 2017.gada 2.februārī.

Vienprātīga atbalsta CETA ratifikācijai nav arī Kanādas parlamentā, kurā šobrīd norit nolīguma izskatīšana 2.lasījumā pantu pa pantam un paralēli tam arī plašas parlamentārās diskusijas[11].

CETA ietekmes analīzei veltīti daudzi nozīmīgi starptautiski pētījumi, kas ne mazākā mērā nav ņemti vērā, pieņemot Latvijas lēmumu parakstīt un ratificēt CETA. Norādītajā saitē pieejama ievērojama daļa no tiem: http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/[12].

Viena no vispusīgākajam analīzēm atrodama pētījumā “Making sence of Ceta: An analysis of the final text of the Canada–European Union Comprehensive Economic and Trade Agreement” otrajā izdevumā (2016) , kura sagatavošanā piedalījušies gan Kanādas, gan Vācijas eksperti. [13]

Ieguldītāju aizsardzības mehānisms analizēts “Investment court system (ICS): the wolf in sheep’s cloting” ,Public Services International, May 2016.

CETA sociālekonomiskā ietekme analizēta ”CETA Without Blinders:How Cutting ‘Trade Costs and More’ Will Cause Unemployment, Inequality and Welfare Losses; Pierre Kohler and Servaas Storm (October 19, 2016),Global development and environment institute working paper No.16-30[14]

Vairākās ES valstīs pirms CETA ratificēšanas nacionālajos parlamentos, paredzēts veikt pētījumus par nolīguma ietekmi (pozitīvo un negatīvo) uz valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Latvijā sabiedrībā un mediju vidē pirmās publiskās diskusijas par CETA aizsākās tikai šī gada rudenī, kad tikai pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu ierosinājuma Ārlietu ministrija tikai atsevišķiem Saeimas deputātiem (uz prezentāciju netika izsūtīti uzaicinājumi visiem Saeimas deputātiem) 2016.gada 10.oktobrī sniedza īsu, vispārēju prezentāciju par CETA. 2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra E.Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu, kā tas tiek paredzēts vairākās ES valstīs pirms nolīguma nodošanas ratificēšanai nacionālajos parlamentos. Tā vietā deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šī līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, [15] un vienīgais veiktais pētījums, uz ko atsaucas Ārlietu ministrija, ir datēts ar 2011.gadu (Trade Sustainable Impact Assesment)[16].

Citējot ārlietu ministra 2016.gada 9.novembra atbildes vēstulē deputātiem teikto: “Tajā pašā laikā Ārlietu ministrija novērtētu Saeimas sniegto ieguldījumu, finansējot neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku” , uzskatām, ka šāds pētījums ir obligāti veicams pirms galīgā balsojuma Saeimā par šī nolīguma ratificēšanu.

Katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām. Līdz pat 2014.gada 26.septembrim visas sarunas par CETA bija slepenas un sabiedrības līdzdalība nolīguma apspriešanā bija iespējama tikai sākoties ar nolīguma oficiālu publicēšanas dienu. Slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudzas problēmas ES pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šī nolīguma apspriešanu tikušas veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nav bijis publiski pieejams. Tādejādi, atbildība par diskusijas neesamību sabiedrībā un iniciatīvas trūkums valsts interešu aizsardzībā šī nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem.

Tāpēc, ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzam pirms galīgās CETA virzīšanas uz ratifikāciju:

arī Latvijā nodrošināt atklātu un adekvātu sabiedrības, akadēmiskās un profesionālās vides līdzdalību CETA nolīguma apspriešanā parlamentā ar iespēju iesniegt papildu priekšlikumus un uzklausīt nozaru pārstāvju viedokļus, kā arī veikt visas nepieciešamās darbības, lai atbilstoši Ārlietu ministrijas paustajam ierosinājumam Saeima varētu nodrošināt neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vides un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti.


[1] http://ttip2016.eu/sign-the-petition-against-ttip-and-ceta-copy.html

[2] http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=1234

[3] https://stop-ttip.org/wp-content/uploads/2016/10/28.10.16-Updated-Legal-Statement_EN.pdf

[4] http://www.eucanet.org/news/media-tips/341-open-letter-the-european-and-canadian-public-needs-a-reasoned-debate-on-ceta

[5] http://www.s2bnetwork.org/european-canadian-civil-society-groups-call-rejection-ceta/

[6] https://www.ttip-free-zones.eu/

[7]http://www.europarl.europa.eu/committees/en/gsahighlight.html?query=CETA&url=http%3a%2f%2fwww.europarl.europa.eu%2fsides%2fgetDoc.do%253Ftype%253DREPORT%2526reference%253DA8-2017-0009%2526format%253DXML%2526language%253DEN

[8] http://www.eeb.org/index.cfm/library/letter-to-meps-how-ceta-endangers-public-health-and-the-environment/

[9] https://epha.org/the-unhealthy-side-effects-of-ceta/

[10] https://www.parlament.gv.at/PAKT/PR/JAHR_2017/PK0086/index.shtml

[11] http://www.parl.gc.ca/LegisInfo/BillDetails.aspx?Language=e&Mode=1&billId=8549249

[12] http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/

[13] https://www.tni.org/en/publication/making-sense-of-ceta-2nd-edition

[14] http://www.ase.tufts.edu/gdae/Pubs/wp/16-03CETA.pdf

[15] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/6F0D544C28CD8408C2258066005144DA?OpenDocument

[16] Trade Sustainable Impact Assesment http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/september/tradoc_148201.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...