Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju
Jūlija Stepaņenko u.c. Saeimas deputāti19.02.2017.
Komentāri (6)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Šura
24.02.2017. 16:05Nu, Jūlija..pierakstīji pilnu lapu..visi ir pret..97% visās valstīs..tikai sorosa stipendiātiem Pabrikam un Rinkēvicam viss labi..Tas nekas, ka Latvijai tas var būt pedejais piliens...Tad ziniet..viss drīz mainīsies un tauta pārņems kontroli..Jus piderastus tiesās..
bula
24.02.2017. 15:43Lūk, tas ir nopietni..CETa, tanki un cūku mēris vienlaicīgi..kungi, nekādu sakritibu seit nav..Genocīds iegājis izšķirošajā fāzē un ja šo aptrakušo pērtiķu dārzu nenolikt pie vietas- valstij beigas...
Ligita
21.02.2017. 17:49Kāpēc ir nepieciešams vēl viens pētījums, ja var izmantot jau visus iepriekš veiktos? Vai tiek apšaubīts šo pētījumu rezultāts vai patiesums? Baidos, ka nekāds jauns pētījums nemainīs Saeimas viedokli, ja deputātiem nebūs vēlēšanās to darīt.
??
21.02.2017. 04:30kā tad īsti būs pēc līguma noslēgšanas - visi stridīgie jautājumi, kur mūsu nacionālā likumdošana būs ierobežojoša šī līguma izpildei - piemēram. brīvi tirgot GMO, tiks izskatīti šķīrējtiesā, un tā izšķirs vai mums ir tiesības to darīt vai nē?....
Bumerangs
20.02.2017. 11:59Lai veiktu apvērsumus, pētījumi nav nepieciešami. Izglītības ministrija pieteikusi revolūciju izglītības saturā un skolu tīklā, lai gan IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule secina, ka “Latvijai šobrīd izglītībā nav ne pētījumu, ne mērījumu, kas iedotu konkrētus rezultātus, konkrētus datus izglītības politikas tālākai attīstībai”.
“Skaudri, bet tas ir fakts. Un tieši tāpēc mēs domājam, ka gan augstskolu pētnieki, gan arī, iespējams, brīvie pētnieki, kas nodarbojas ar šādu darbu, būtu ieinteresēti un aicināti pētīt izglītības sistēmu. Vākt datus, analizēt un tad arī pateikt, kas Latvijai ir vai nav jāreformē un jāmaina,” sacīja Papule.
Pēc viņas teiktā, tas gan nenozīmē to, ka, kamēr nav datu, Latvija neko nedarīs, “bet tas argumentēti varētu parādīt, ko ieviestās reformas dod vai nedod – kādi ir rezultāti”.
IZCILI- galvenais apgūt vēl pēdējo ES naudiņu
Kāds vēl pētījums,
20.02.2017. 11:06ja ir jau rezultāti un nākamais plāns - cūkas novāktas, tagad pie ragulopiem ķersies...
Izpētīt vērts būtu vienīgi to, cik ilgi vēl tauta pacietīs tos bandītus Saeimā un MK, kamēr ķersies pie bruģakmeņiem un mēslu dakšām
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
