Vēstule vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram: arī Edgars Kauliņš bija kolaborants un nekādu pieminekli nav pelnījis!
Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība14.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2023.gada 26. aprīli, atzīmējot Edgara Kauliņa 120. gadadienu, Ogres novadā, Lielvārdē, E.Kauliņa alejā 5 notika Edgaram Kauliņam veltītā pieminekļa svinīga atklāšana.
Šis piemineklis tika uzstādīts pēc tam, kad Saeimā tika pieņemts likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (turpmāk - Likums), kura 1.pantā ir norādīts likuma mērķis:
“[..] 2) paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem;
4) nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu — novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai.”
Savukārt Likuma 3. pantā noteikts, ka publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst šādam kritērijam: “[..] Slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu.[..]”
Vēršu uzmanību, ka Ogres novada dome, uzstādot Edgara Kauliņa pieminekli publiskajā ārtelpā, tieši un nepārprotami slavina ar PSRS (okupācijas) varu saistītu personu. Par to skaidri liecina Edgara Kauliņa biogrāfijas dati:
1919.-1921. gadā Edgars Kauliņš cīnījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā Latvijas teritorijā, Krievijā, Ukrainā un Polijā. Dažus mēnešus pavadīja gūstā Polijā.
1921.-1940. gadā sadarbojās ar komunistisko pagrīdi. Pālē 1.maijā piedalījās sarkanā komunistu karoga uzvilkšanā. Slēpa komunistiskās pagrīdes komunistu.
1940. - 1941.gadā aktīvi atbalstīja padomju okupācijas režīmu.
1943. gadā iestājas komunistiskajā partijā.
1944. gadā kļuva par Lielvārdes pagasta komunistiskās partijas organizācijas priekšsēdētāju.
1948. gadā kļuva par Ogres rajona kolhoza “Lāčplēsis" priekšsēdētāju.
1963.-1971., 1975.-1979. gadā - Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, 1970. līdz 1974. gadā - PSRS Augstākās Padomes deputāts.
PSRS komunistiskais okupācijas režīms Edgara Kauliņa kolaborāciju novērtēja ar šādiem augstākajiem PSRS valsts apbalvojumiem:
• Diviem Ļeņina ordeņiem;
• Darba Sarkanā karoga ordeņiem,
• Tēvijas kara II pakāpes ordeni,
• Slavas III pakāpes ordeni,
• 1965. gadā saņēmis Sociālistiskā darba varoņa nosaukumu,
• 1969.gadā saņēmis LPSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka nosaukumu
• 1972.gadā saņēmis Eduarda Veidenbauma prēmiju.
Līdz ar to konstatējams, ka Ogres novada pašvaldība demonstrē tiesisko nihilismu, slavinot personu, kas sadarbojusies ar ārvalstu organizāciju (PSRS Komunistisko partiju) un bijusi okupācijas varas funkcionārs.
Edgars Kauliņš ir vērsies pret Latvijas valsti, lai gan Latvijas Krimināllikuma X nodaļa “Noziegumi pret valsti” 81.pantā par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā ir paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ogres novada pašvaldības pieļautā Edgara Kauliņa personas slavināšana ne tikai ir pretlikumīga, bet arī mudina sabiedrību neievērot “Nacionālās drošības likuma” 25.1 pantā norādīto, ka iedzīvotāju pienākums kara vai militāra iebrukuma gadījumā ir nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, kad atteikums sadarboties apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību.
Ogres novada dome, ceļot pieminekli cilvēkam, kurš ir apzināti un labprātīgi sadarbojies ar noziedzīgu organizāciju (Komunistisko partiju), ir bijis tās biedrs un funkcionārs, sadarbojies ar nelikumīgām (okupācijas) pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām un par šo kalpošanu saņēmis augstākos apbalvojumus sniedz ziņu Latvijas iedzīvotājiem, ka augstāk minētie likumi un to uzliktie pienākumi nav jāpilda, jo gan likumi, gan pieminekļi tiek būvēti uz mūsu sabiedrības vērtībām. Šajā gadījumā šīs vērtības un likumi acīmredzami savā starpā konfliktē. Nevar tā būt, ka tiek celti pieminekļi personām par darbībām, kuras mēs ar likuma spēku nosodām.
Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 65.pantu aicinām VARAM izvērtēt Ogres novada domes lēmuma tiesiskumu ar ko tika uzcelts komunistam Edgaram Kauliņam veltīts piemineklis, kā arī ierosinām noteikt kārtību, kādā pašvaldības savās teritorijās veido vēsturisko personu un notikumiem veltītus pieminekļus. Uzskatām, ka tie ir jāsaskaņo ar kompetentām valsts iestādēm, lai novērstu gadījumus, kad pieminekļi tiek celti personām, kuras ir sadarbojušās ar okupācijas varām vai noziedzīgām organizācijām.
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
