Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.

Šīs likumdošanas iniciatīvas izriet no Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un stratēģijas “No lauka līdz galam” un palīdzēs nodrošināt pārtikas drošību un noturību kā Eiropas Savienībā, tā visā pasaulē. Latvijas Dabas fonds pauž gandarījumu par šo nozīmīgo soli, kas skaidri norāda uz dabas izšķirīgo nozīmi patiesas ilgtspējas nodrošināšanā.

Komisijas viceprezidents Franss Timmermans savā runā norādīja: “Izmantot karu Ukrainā, lai palaistu pa vējam Zaļā kursa priekšlikumus un biedētu eiropiešus, ka ilgtspēja nozīmē mazāk pārtikas, godīgi sakot, ir pavisam bezatbildīgi. Klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes skatās cieši mums sejā. Un tās redz katrs Eiropas iedzīvotājs katru dienu, lai kur tas arī dzīvotu.”

F. Timmermans arī teica: “Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo dārgāk un sarežģītāk tas būs. Katram iesaistītajam un īpaši tiem, kuri tiešā veidā atkarīgi no dabas: lauksaimnieki, mežsaimnieki, zvejnieki.”

Dabas atjaunošanas likuma priekšlikums ir izšķirīgi būtisks, lai izvairītos no ekosistēmu sabrukuma un novērstu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas sliktākās ietekmes. Atjaunot ES mitrzemes, upes, mežus, zālājus, jūras ekosistēmas, pilsētvidi un sugas, kas tur mājo, ir svarīga un efektīva investīcija mūsu pārtikas drošībā, noturībā pret klimata pārmaiņām, veselībā un labklājībā. Jaunie noteikumi par ķīmiskajiem pesticīdiem samazinās ES pārtikas sistēmas ietekmi uz vidi, aizsargās pilsoņu un lauksaimnieku veselību un labklājību, kā arī palīdzēs mazināt ekonomiskos zaudējumus, ko jau tagad piedzīvojam augsnes degradācijas un apputeksnētāju zuduma dēļ.

Priekšlikumā ietvertie mērķi ietver:

- Apturēt apputeksnētāju populāciju samazināšanos līdz 2030. gadam un palielināt to populācijas tālākajā laika posmā.

- Līdz 2030. gadam būs jāaptur pilsētas zaļo teritoriju izzušana  un jāpalielina tās par 5% līdz 2050. gadam.

- Lauksaimniecības ekosistēmās – bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, pozitīva dinamika attiecībā uz dienas tauriņu un putnu skaitu, oglekļa uzkrāšana augsnē, daudzveidīgas ainavas.

- Mitrzemju atjaunošana lauksaimniecības teritorijās un kūdras ieguves vietās.

- Mežu ekosistēmās – kopējā bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, mežu konektivitātes uzlabošanās, mirušās koksnes atstāšana mežos, dažādu vecumu mežu uzturēšana, meža putnu skaita pieaugums.

Priekšlikums par pesticīdu samazināšanu paredz pakāpenisku atteikšanos no sintētisko pesticīdu izmantošanas un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanas veicināšana. Pirmām kārtām tiks aizliegta sintētisko pesticīdu izmantošana sensitīvās teritorijās, ne tikai aizsargājamās teritorijās – kā Natura 2000, bet arī visās pilsētas zaļajās teritorijās, parkos, spēļu laukumos, sportošanas vietās.

Tāpat pirmo reizi tiek noteikti saistoši pesticīdu izmantošanas samazināšanas indikatori, skaidri mērķi un ieviešamie noteikumi, kas līdz 2030. gadam samazinās pesticīdu lietošanu ES par 50%. Komisija arī piedāvā izmaiņas Kopējā lauksaimniecības politikā, lai finansiāli atbalstītu lauksaimniekus pārejas periodā.

Abus priekšlikumus apspriedīs Eiropas Parlamentā un Padomē saskaņā ar ierasto likumdošanas procedūru. To pieņemšana būs pakāpeniska – dabas atjaunošanas nosacījumi jāīsteno līdz 2030. gadam, bet pesticīdu samazināšanas mērķi līdz 2050. 

EK vides komisārs Virgīnijs Sinkevičius teica: “Tas, ko mēs šodien liekam priekšā, nav tikai par dabu – tas ir daudz vairāk. Novēršot augsnes eroziju, mēs veicinām pārtikas drošību ne tikai ilgā, bet arī īsā termiņā. Atjaunojot mitrzemes, mēs izvairāmies no plūdiem pilsētās lejup pa straumi. Tas ir arī ļoti svarīgi klimatam. Nekas nesamazina oglekli efektīvāk kā mūsu meži, mitrzemes un jūras.”

V. Sinkevičius arī norādīja: “Par izmaksām. Mums ir jābeidz ticēt mītam, ka dabas aizsardzība un atjaunošana ir izmaksas bez atdeves. Šis priekšlikums Eiropai ietaupīs milzīgas naudas summas. Par katru eiro, ko ieguldām atjaunošanā, mēs iegūstam vismaz 8 eiro vērtus ekosistēmu pakalpojumus.”

Latvijas Dabas fonds pauž dziļu un patiesu gandarījumu par šiem likumu priekšlikumiem un norāda: “Dabas atjaunošanas likums un pesticīdu samazināšanas mērķi iezīmē reālu un patiesu izmaiņu un virzību uz planētas apdzīvojamības saglabāšanu. Tai ir jābūt arī izmaiņai mūsu domāšanā visos līmeņos. Mums ir prieks, ka ES politikas veidotājiem, salīdzinot ar Latvijas politiķiem, ir daudz skaidrāka vīzija, lielāka apņēmība un stiprāks mugurkauls atteikties no ierastajiem ceļiem un skaidri iezīmēt, kas jādara, lai mēs varētu turpināt dzīvot uz šīs planētas. Dabas atjaunošanas likums sāk savu ceļu uz īstenošanu dienu pēc tam, kad Latvijā tika pieņemts kārtējais tuvredzīgais lēmums par mežu izciršanas regulējuma maiņu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...