Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone kopš viņas apstiprināšanas augstajā amatā 2013. gada rudenī ir ne tikai daudzkārt apjomīgi prēmēta un apveltīta ar naudas balvām par intelektuālo ieguldījumu, augstu atbildības sajūtu, personisko iniciatīvu un izciliem darba rezultātiem, bet arī saņēmusi īpašus papildu atvaļinājuma pabalstus. Ne VID, ne pati Pētersone šai sakarā nekādus skaidrojumus sniegt nevēlas.
Kā Pietiek jau informēja, VID vadība atteicās sniegt jebkādu informāciju par prēmijām un citām naudas balvām, ko Pētersone saņēmusi, atrodoties VID ģenerāldirektores postenī, taču šīs ziņas pēc Pietiek pieprasījuma sagatavoja Finanšu ministrija.
Kā rāda šī VID ģenerāldirektores slēptā informācija, ar finanšu ministra rīkojumu viņa vismaz divreiz – 2014. gada sākumā un 2014. gada beigās – ir saņēmusi arī īpašu atvaļinājuma pabalstu puses mēnešalgas apmērā (VID nevēlas atklāt precīzo Pētersones mēnešalgu).
Gan finanšu ministrs Andris Vilks, gan viņa pēctecis šajā amatā Jānis Reirs šādu speciālo pabalstu Pētersonei piešķīruši ar formulējumu „aizejot ikgadējā atvaļinājumā, izmaksājams atvaļinājuma pabalsts 50% apmērā no mēnešalgas - vienreizēja samaksa”.
Ne Pētersone, ne VID preses pārstāvji nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - vai visi VID darbinieki, dodoties atvaļinājumā, saņem šādu īpašu atvaļinājuma pabalstu puses darba algas apmērā vai arī tikai atsevišķi darbinieki vai to grupas un, ja tā, tad kuri tieši un kāpēc tieši tie.
Pietiek jau informējis, ka citi Pētersones sasniegumi viņas pilnvaru laikā, kas novērtēti ar naudas balvām un prēmijām, ir bijuši šādi:
- Prēmēta par ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci, - vienas mēnešalgas apmērā, vienreizēja samaksa 29.11.2013, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs A.Vilks.
- Noteikta piemaksa, ņemot vērā personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti administrēto valsts nodokļu un nodevu iekasēšanas sistēmas pilnveidošanā un Valsts ieņēmumu dienesta efektīvākas darbības nodrošināšanā, - 30% apmērā no mēnešalgas 19.12.2013, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs A.Vilks.
- Prēmēta (darba izpildes novērtējums) - 75% apmērā no mēnešalgas, vienreizēja samaksa 20.10.2014, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs A.Vilks.
- Piešķirta naudas balva par intelektuālo ieguldījumu, augstu atbildības sajūtu un personisko iniciatīvu, nodrošinot nozīmīgu un ārkārtas uzdevumu izpildi, izvirzot atbilstošus risinājumus iespējamo risku novēršanai, konstruktīvu sadarbību un uzdevumu izpildes koordināciju Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildei un mērķu sasniegšanai, tai skaitā par jaunas (nozares) pieejas īstenošanu nodokļu administrēšanā, par pastiprinātu uzmanību, pievēršoties kādai noteiktai riska nozarei, atvērtai sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, izmantojot dažādus informatīvos kanālus, par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto e-pakalpojumu pilnveidošanu un vienkāršošanu - vienas mēnešalgas apmērā, vienreizēja samaksa 03.11.2014, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs A.Vilks.
- Noteikta piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti administrēto valsts nodokļu un nodevu iekasēšanas sistēmas pilnveidošanā un Valsts ieņēmumu dienesta efektīvākas darbības nodrošināšanā. - 40% apmērā no mēnešalgas, 29.12.2014, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs J.Reirs.
- Piešķirta naudas balva par sadarbības veicināšanu ar nevalstisko sektoru, brīvprātīgas nodokļu saistību izpildes nodrošināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu, nodrošinot nodokļu iekasēšanas publiskumu, nodokļu maksātāju informēšanu un atzinības izteikšanu par godprātīgu nodokļu saistību izpildi un ievērojamām iemaksām valsts budžetā - vienas mēnešalgas apmērā, vienreizēja samaksa 17.11.2015, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs J.Reirs.
- Noteikta piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti administrēto valsts nodokļu un nodevu iekasēšanas sistēmas pilnveidošanā un Valsts ieņēmumu dienesta efektīvākas darbības nodrošināšanā - 40% apmērā no mēnešalgas 04.12.2015, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs J.Reirs.
- Prēmēta (darba izpildes novērtējums) - 75% apmērā no mēnešalgas, vienreizēja samaksa 22.01.2016, lēmumu pieņēmis finanšu ministrs J.Reirs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
