VID: sabiedrībai nav jāzina, kuri VID ierēdņi divas dienas uz nodokļu maksātāju rēķina „saliedējās” Apšuciema viesnīcā
PIETIEK08.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrībai nav jāzina, kuri Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi divas dienas uz nodokļu maksātāju rēķina izklaidējās „saliedēšanas pasākumā” viesnīcā Engurē, - tas izriet no pagaidām Daces Pelēkās (attēlā) vadītās iestādes oficiālā skaidrojuma.
Pietiek aizvadītajā nedēļā publicēja kāda lasītāja vēstuli, kurā bija aprakstīts, kā 8. - 9. novembrī VID Nodokļu pārvaldes darbiniekiem viesnīcā Arkadia (Apšuciems, Engures pagasts, Engures novadā) tika organizēts divu dienu „saliedēšanas pasākums”, kas oficiāli nosaukts par „Vienotā moduļa mācību pasākumu - uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes simulācijas spēli "Prezidents"”, iesaistot Valsts administrācijas skolu.
„Faktiski tas nozīmēja, ka divas dienas darbā nebija vairāk nekā 100 vadītāju, bet par nodokļu maksātāju līdzekļiem tika apmaksātas sešas kafijas pauzes, divas reizes pusdienas, brokastis un vakariņas, kā arī viesnīca un transports,” notikušo pasākumu aprakstīja lasītājs. „Man kā nodokļu maksātājam nav saprotams, cik tas pamatoti un likumīgi. Izskatās, ka VID nevarēja saorganizēt sporta spēles par darbinieku naudu, bet tagad to pašu paklusām organizē par budžeta līdzekļiem.”
Nu izrādījies, ka lasītāja izteiktās bažas nav bez pamata, - Pelēkās vadītais VID nevēlas atklāt ne to personu sarakstu, kas piedalījušās „saliedēšanas pasākumā”, ne arī šī divu dienu pasākuma izmaksas un tā lietderīguma pamatojumu.
„Pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 1.panta 2.punktu un Informācijas atklātības likuma 5.panta 2.daļas 4.punktu un 8.pantu, Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesiska pamatojuma mācību dalībnieku saraksta nosūtīšanai,” – šāda ir Pelēkās oficiālā nostāja, ko pauž VID Sabiedrisko attiecību daļa.
Savukārt par izmaksām VID apgalvo, ka iestādes vadībai par tām neesot nekādas nojausmas: „“Uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes simulācijas spēle “Prezidents””, kas šā gada 8.- 9.novembrī notika viesnīcā “Arkadia” (Apšuciems, Engures pagasts, Engures novads) tika īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā" ietvaros un to organizēja Valsts administrācijas skola. Tādējādi informācija par mācību iepirkumiem šī projekta ietvaros un veikto apmaksu nav Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, bet ir iegūstama pie organizatoriem.”
VID gan atzīst, ka „saliedēti” tiešām tikuši tieši VID Nodokļu pārvaldes darbinieki – „gan dažāda līmeņa vadītāji, gan galvenie nodokļu inspektori, gan juristi”. Tas esot bijis „mācību pasākums”, bet, ko tieši VID ierēdņi mācījušies, netiek atklāts.
Tikmēr Pietiek lasītājs notikušo apraksta šādi: „Kopš VID ģenerāldirektora amatu pilda Dace Pelēkā, izskatās, ka VID ļoti lielu vērību pievērš kolektīva saliedēšanas pasākumiem darba laikā un par budžeta līdzekļiem. Par kolektīvu diemžēl tiek uzskatīti tikai vadītāji, jo uz šiem pasākumiem tiek aicināti tikai viņi.
Pirmais tāds pasākums bija šā gada pirmajā pusgadā, kad dažādos datumos dažādu pārvalžu kolektīva vadītājiem tika dota iespēja nebūt darbā visu darba dienu, bet doties kolektīva saliedēšanas pasākumā, kurš notika nomātās telpās ārpus Rīgas. Līgatnes rehabilitācijas centrā, kur vadītāji tika nogādāti ar īrētu autobusu un arī labi paēdināti ar brokastīm, pusdienām.
Kāda saliedēšana, ja lielākā daļa no vadītājiem jau ir pazīstami sava starpā vairāk nekā desmit gadus! Lūk, jaunā „saliedēšanas pasākuma” dienaskārtība.
Pirmā diena - 08.11.2018. plkst. 8:00 izbraukšana no VAS, Raiņa bulvārī 4;
9:45 ierašanās Apšuciemā;
spēle ar kafijas pauzēm līdz plkst. 13:15, tad līdz 14:15 pusdienas;
atkal spēle ar kafijas pauzēm un plkst. 20:00 vakariņas.
2.diena - 09.11.2018.:
8:00 - 9:00 brokastis; spēle
10.30 kafijas pauze; spēle
plkst. 12:15 - 13:15 pusdienas; spēle
14:45 kafijas pauze
17:00 atgriešanās mājās.
Ar vārdu sakot, VID vadība jauki pavadīja nedēļas nogali, bet kāpēc ierindas inspektori, kas ir reālie darba darītāji, tā nevarēja divas dienas atpūsties pie jūras!”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
