Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Premjera Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Arvila Ašeradena (abi – “Jaunā vienotība”) piesauktā jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija, kuras kontekstā tikšot skatīta arī pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšana amatā līdz pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī, pamatā ir izrādījusies ūdeņains, lozungiem pilns dokuments, kurā, piemēram, korupcijas problēmas risināšanai VID ir veltīti pāris teikumi. Tas gan paredz “skrūvju pievilkšanu” nodokļu maksātājiem, šim procesam pieslēdzot mākslīgo intelektu.

Dokumentā, kas no VID puses pagaidām vēl nav publiskots, bet ko pēc īpaša lūguma “Neatkarīgajai” atsūtīja finanšu ministra birojs, nav ne kripatas no tā, ko savulaik premjeram un finanšu ministram pieprasīja tobrīd galvenais koalīcijas partneris “Apvienotais saraksts” (AS) - proti, pilnīgu iestādes reorganizāciju, no tās atdalot izmeklēšanas funkcijas.

Tieši šis VID darbības virziens nemitīgi ir nonācis skaļu skandālu epicentrā, radot iespaidu par dažādu grupējumu cīņu, nelikumīgām darbībām un “pasūtījumu galda” pastāvēšanu. Tagad AS ir nonācis varas perifērijā, faktiski gandrīz izmests no valdošās koalīcijas, un atklāts paliek jautājums - vai VID turpmāka “neaiztikšana” nebūs viens no galvenajiem krupjiem, ko nāksies norīt potenciālajiem jaunajiem JV koalīcijas partneriem.

Ašeradenam stratēģija šķiet laba

Ar 18. maiju ir datēta paša VID izstrādātā attīstības stratēģija 2023.-2026. gadam, kas pagaidām vēl oficiāli nav publiskota. Finanšu ministrs A. Ašeradens 2. jūnijā publicētajā intervijā “Neatkarīgajai” teica: “Šobrīd ir apstiprināta jaunā VID stratēģija 2023.-2026. gadam, kas paredz virzību uz jaunu un modernu nodokļu administrāciju, kā arī, līdzīgi kā Somijā, partnerību ar klientu. Ir uzsākts darbs pie jauna likuma izstrādes par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju, kas cita starpā paredzēs arī VID padotības maiņu no finanšu ministra uz Finanšu ministriju. Tikko būs skaidras jaunā regulējuma aprises un tā ieviešanai nepieciešamās vadības kompetences un zināšanas, Valsts kanceleja sludinās konkursu uz jauno VID vadītāja amatu.”

No ministra teiktā izriet, ka VID attīstības stratēģiju viņš atbalsta, bet nekļūst skaidrs, kādas izmaiņas VID organizācijā paredzēs iecerētais jaunais likums par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju. Šķiet, ka šis jautājums ir atstāts jau jaunas valdības (iespējams, paša A. Ašeradena vadītas) lemšanai.

Korupcija kā sistēmiska problēma VID nepastāvot

Ja runā par AS un arī uzņēmēju organizāciju pieprasīto VID struktūras reorganizāciju, kas cita starpā paredzētu bēdīgi slavenās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodošanu ārpus VID, kā arī VID lēmumu pārsūdzības sistēmas maiņu, tad par to jaunajā stratēģijā nav ne vārda.

Tieši pretēji, tajā teikts, ka “svarīgs virziens līdzās visiem pārējiem būs noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu un muitas jomā atklāšanas rezultativitātes paaugstināšana. Lai saīsinātu kriminālprocesu izmeklēšanas laiku, mēs izstrādāsim un ieviesīsim metodiku kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanai, kā arī stiprināsim kriminālizlūkošanas analītisko kapacitāti, ieviešot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmu un nodrošinot automātisku datu apmaiņu ar Valsts policiju”.

Stratēģijā minimāla uzmanība ir pievērsta korupcijas apkarošanai VID iekšienē, it kā šāda problēma faktiski nepastāvētu. “Cīņā pret koruptīviem gadījumiem VID amatpersonu darbībā turpināsim uzturēt “nulles tolerances” principu, kā arī īstenot efektīvu pretkorupcijas politiku un procedūras,” teikts dokumentā. Savukārt VID kā godīgas iestādes novērtējumu sabiedrībā plānots celt no 48% uzņēmumu, kas VID šādi novērtējuši 2022. gadā, līdz 54% 2026. gadā.

Roboti uzraudzīs un trenkās nodokļu maksātājus

Šķiet, ka VID “stratēģu” apziņā nekur nav pazudis arī priekšstats par nodokļu maksātājiem kā vienveidīgu potenciālo blēžu masu, kuri to vien domā kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Par labiem nodokļu maksātājiem uzskatīto uzņēmumu un privātpersonu loku (tā dēvētie segmenti “Uzticamie” un “Veicināmie”) līdz 2026. gadam paredzēts paplašināt no šī brīža niecīgajiem 13,6% līdz gandrīz tikpat niecīgajiem 15,6-16,6%.

“Blēžu” izķeršanā ar pilnu jaunu VID plāno izmantot mākslīgo intelektu. “Lai paaugstinātu savu kapacitāti un informētību par nodokļu maksātāju uzvedību un tendencēm, mēs stiprināsim datu analītikas un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un izvērtēsim iespējas plašāk izmantot uzkrātos datus. Turpināsim uzsākto darbu pie nodokļu maksātāju segmentēšanas, kas ļaus piemērot tādu uzraudzības līmeni, kurš atbilst nodokļu maksātāja uzvedībai un nodokļu saistību izpildes disciplīnai,” teikts stratēģijas sadaļā “ATBILSTĪBA. Vieda uzraudzība un taisnīga attieksme”.

Nav precīzi skaidrs, kas slēpjas zem VID apņemšanās “efektivizēt nodokļu kontroles procesu, īstenojot jaunu pieeju nodokļu administrēšanā - nodokļu kontroli”, taču zināmu ieskatu var gūt no VID mājaslapas sadaļā “Nodokļu kontrole” publicētās informācijas. Īsumā raksturojot, ja mākslīgais intelekts ir atlasījis, ka jūs esat ietilpināms “riskantajos” nodokļu maksātājos, tad gan pie jums jebkurā laikā var “atnākt ciemos”, gan, jums nezinot, “novērot” jūsu saimnieciskās darbības, gan veikt citas būtībā operatīvajām darbībām analogas darbības, tikai šādi tās nenosaucot.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...