VID savās nelaimēs vaino "Neatkarīgo", prokuratūra aizbildinās ar trauksmes cēlāja aizsardzību
Rolands Pētersons, Neatkarīgā10.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atbildot uz “Neatkarīgās” 8. martā publicēto interviju ar bijušo augsta līmeņa Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieci Gitu Plaudi, kurā viņa apsūdz VID vadību “neaizskaramo personu” saraksta izveidošanā un “jumta pakalpojumu” piedāvāšanā, VID paziņoja, ka tie esot meli un iestādes nomelnošanas kampaņa. Savukārt Ģenerālprokuratūra izvairījās no atbildes sniegšanas “Neatkarīgajai” par G. Plaudes intervijā atklātajiem faktiem un savu turpmāko rīcību. Tā aizbildinājās ar trauksmes cēlāja identitātes aizsardzību.
VID ķeras pie viegli slēptiem draudiem
Tā vietā VID izklāsta vispārīgas frāzes, starp kurām iepin arī viegli slēptus draudus gan trauksmes cēlājiem VID darbinieku rindās, gan medijiem, kas viņu vēstījumus nodod sabiedrībai:
“Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā. Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju. Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.”
VID arī rūpīgi apraksta savas 2019. gadā izveidotās Iekšējās drošības pārvaldes darba formālo statistiku. “Ja pirms tam, 2018. gadā, par korupcijas gadījumiem VID tika ierosināti 8 kriminālprocesi, tad VID Iekšējās drošības pārvaldes darba rezultātā 2019. gadā tie bija 23, 2020. gadā - 29, un 2021. gadā - 22, bet 2022. gadā - 16 kriminālprocesi.”
Interesanti, ka VID savā atbildes rakstā uzsver tieši Iekšējās drošības pārvaldes - institūcijas, kas G. Plaudes ieskatā ir VID iekšienē izveidotā nelikumīgā “pasūtījumu galda” apkalpotāja - labo darbu.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka G. Plaude savā intervijā iezīmēja līdzīgu ainu par VID notiekošo kā pirms apmēram mēneša bijusī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena”. I. Lūre apsūdzēja dienesta vadību nelikumīgā kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, bet G. Plaude sūdzējās par sava bijušā priekšnieka, VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka nelikumīgu rīkojumu jebkādas lietas par savas sievas, bijušās VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes iespējamiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot izskatīšanai VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai. Tas praksē nozīmē šo lietu izbeigšanu, jo VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai.
Abas bijušās darbinieces apsūdz VID vadību “pasūtījumu galda” izveidošanā nevēlamu personu “norakšanai” no vienas puses un no otras puses - “neaizskaramo” personu saraksta izveidē, pret kurām lietas nedrīkst ierosināt.
Prokuratūra atrod formālu iemeslu nerunāt
“Daļā par trauksmes cēlēja ziņojumu, Trauksmes celšanas likums paredz trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Šādos apstākļos prokuratūra nevar komentēt tāda ziņojuma saņemšanas faktu un turpmākās darbības. Savukārt jautājumā par I. Lūres intervijā paustajiem apgalvojumiem pārbaude ir uzsākta, un to veic Valsts drošības dienests,” “Neatkarīgajai” atbildēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Prokuratūra šajā gadījumā ir izmantojusi faktu, ka G. Plaude pēc tam, kad 2019. gadā nedz Ģenerālprokuratūra, nedz Finanšu un Iekšlietu ministrija, nedz Valsts kanceleja nereaģēja uz viņas kā amatpersonas iesniegumiem, izmantoja arī Trauksmes celšanas likumā paredzētās iespējas ziņot par viņas rīcībā esošajiem faktiem par nelikumībām VID.
“Neatkarīgā” Ģenerālprokuratūrai vaicāja:
Vai Ģenerālprokuratūra 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?
Vai Ģenerālprokuratūra šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?
Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude?
Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?
Ja pārbaude tika ierosināta, ar ko tā beidzās?
Vai Ģenerālprokuratūra ir iepazinusies ar Gitas Plaudes šī gada 8. marta interviju portālam nra.lv, kurā viņa norāda gan uz augstāk minētajiem faktiem, gan uz noziedzīgu VID iekšienē uzveidotu sistēmu, kuras ietvaros atsevišķas amatpersonas definētas kā “neaizskaramas”, savukārt pret citām amatpersonām, uzņēmējiem vai privātpersonām var pasūtīt dažādas pretlikumīgas darbības?
Vai Ģenerālprokuratūra ierosinās pārbaudi uz šajā intervijā sniegto faktu pamata?
Cik tālu ir Ģenerālprokuratūras ierosinātā pārbaude par citas bijušās VID darbinieces Initas Lūres līdzīgajiem publiskajiem izteikumiem par noziedzīgo VID iekšienē izveidoto sistēmu, kuras ietvaros viņai tika pasūtīts veikt pretlikumīgas darbības pret publicistu Lato Lapsu, sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku un viņu tuviniekiem?
Kad šī pārbaude I. Lūres lietā varētu noslēgties?
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
