Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
06.09.2017.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai arī mūsu valdībai nākšoties savilkt jostu ciešāk un pašai atrast investīcijas to tālākai attīstībai.

Ar šādu vēstījumu Telia Company AB (TC, agrāk TeliaSonera) veica precīzu spērienu pa Māra Kučinska, Arvila Ašeradena & Co... teiksim tā, pašlepnumu. Jo līdz šim abu uzņēmumu apvienošanas vai pilnīgas privatizācijas kritiķi tieši Latvijas valstij pārmeta: tajos tiekot saskatīti vienīgi "bankomāti" sev pienākošos dividenžu izņemšanai – par tālāko attīstību politiķi nepiedomājot.

Amizanti, ka laikraksts Diena uzņēmās "zviedru rupora" lomu, kaut sen jau, protams, ir pagaisusi un mums visiem aizmirsusies tā kādreizējā piederība Bonjēru ģimenei. Atliek vien redakciju apsveikt ar profesionālu veiksmi – jau divus gadus ilgajā politiski ekonomiskajā intrigā par LMT un Lattelecom tagad ir ieviests vairāk skaidrības, taču vienlaikus tiek radīts arī vairāk spriedzes.

Visai dīvaini šķiet dzirdēt šādu atklātu ultimātu, ko – protams, reģionāli ietekmīgs, jā, ar divām Ziemeļvalstīm akcionāros, bet nekas vairāk – komercuzņēmums izvirza ES un OECD dalībvalstij. Turpinot trafareti popsiskas asociācijas – pat Dzelzs banka bija krietni vien delikātāka sarunās ar saviem Vesterosas debitoriem!

Mūsu politiķi galu galā ir ignorējuši un čakarējuši krietni vien lielākas biznesa radības nekā TC. Piemēram, bēdīgi slavenajā pasažieru vilcienu (ne)iepirkumā – kanādiešu Bombardier un spāņu CAF. Acīmredzami ziemeļu kaimiņi mūs vienkārši pazīst daudz labāk. Nekādas pietātes pret šo «jauneiropisko» valsti viņiem nav – pat, ja pārliecība par Baltiju kā savu ekonomisko koloniju vairs netiek afišēta tik klaji, kā to izjutām pirms milleniuma un vēl iepriekšējā desmitgadē.

Vikingu un Ziemas kara snaiperu pēcteči zina, kad komunikācijā ar mums, nepamatotas varenības apziņas pārņemtiem iezemiešiem, vajag likt lietā burkānu, kad – stibu. Kad – vērsties starptautiskā arbitrāžā, kad – izmantot savu valstu diplomātisko spiedienu. Kad – palaist no ķēdes vietējo "piekto kolonnu" (iespējams, varbūt spēkošanās par LMT&Lattelecom būs reize, kad nokritīs daža merkantili motivēta latvju švedofila vai finnofila maskas?).

Droši vien jebkādos citos apstākļos Latvijas valsts tūlīt pat atcerētos, ka "gudrākais piekāpjas" un steigtos apmierināt sava minoritārā partnera vēlmi konsolidēt divus aktīvus vienā – pat tad, ja tādēļ reorganizācijā zaudētu savu kontrolpaketi. (Turos pie pārliecības, ka arī tas izskaidro TC kategoriskumu.) Protams, ja valdības galvenais mērķis ir garantēt, lai tikai "bankomāti" turpinātu papildināt valsts budžetu.

Taču drīz vien būs XIII Saeimas vēlēšanas, un to kampaņa turklāt noritēs uz valsts simtgades svinēšanas fona. Jubilejas sakāpinātajā gaisotnē sabiedrība valdības piekāpšanos TC ultimātam novērtēs kā nacionālu pazemojumu. Iespējams, pilsoņi neko valdības partijām acīs nepateiks – tikai izvēlēsies citu biļetenu, ko iemest urnā.

Tāpēc ļauties biznesa loģikai un ātrāk norīt TC pasviesto krupi vairs īsti nevar ne Kučinskis ar ZZS, ne jo vairāk Ašeradens ar Vienotību. Ekonomikas ministrs jau vismaz pāris reizes ir publiski un pietiekami pārliecinoši, ar rāmu pokerfeisa smaidu sejā pieļāvis valdības gatavību uzņemties vairāk atbildības par abu sakaru uzņēmumu attīstību. Jā, arī atrodot (pareizāk sakot – neizņemot no uzņēmumu peļņas) tiem nepieciešamās investīcijas.

Patlaban gan LMT, gan Lattelecom, kā tiek apgalvots, esot pietiekami uzkrājumi nepieciešamajiem ieguldījumiem. Taču problēmas radīsies, ja/kad TC uzstās uz savu dividenžu iekasēšanu, padarot, kā jau tika piedraudēts, abus uzņēmumus sev tikai par "bankomātu". Tad investīciju garanta neierasto lomu nāksies uzņemties valdībai.

Iespējams, ka, valstij un TC šādi samainoties lomām, uzņēmumi kļūtu vēl patstāvīgāki, attīstītos straujāk un ielauztos arī kaimiņu tirgos. Esmu dzirdējis runas, ka Lattelecom stratēģiski svarīgā Shortcut projekta realizēšanu visās trijās Baltijas valstīs nobremzējusi TC.

Ziemeļnieki šķiet pārliecināti, turklāt visai pamatoti, ka mūsu valdība tikai blefo: ja budžets tiek lāpīts pat ar degvielas akcīzes palielināšanu, nervozā finanšu ministre vienkārši negribēs ļaut premjeram un ekonomikas ministram tā "mētāties" ar dividendēm. Ceru, ka Kučinskim un Ašeradenam pietiks dūšas viņus izbrīnīt. Viņi taču vēlas vēl kādu laiku darboties Latvijas politikā, vai ne?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...