Iesaki rakstu: 
Vai vēl atceraties aizvadītās nedēļas valstiski vissvarīgāko un iepriecinošāko ziņu? (Nē, nē, ne par Vīnes desiņām.) Mūsu valdības vadītāja atbrauca no vizītes ASV un paziņoja ne daudz, ne maz - jahūūū, ASV kompānijas Latvijai piedāvā gāzi par cenām, kas zemākas nekā pašlaik mūsu valstij piegādātajai krievu gāzei, turiet tik kabatu!
Lai kā būtu pierasts pie mūsu valstiskajiem medijiem, kuri pēdējos gados kļuvuši varai īpaši tuvi, glaimīgi un piejaucēti, tomēr bija nedaudz dīvaini tas, ar kādu totāli apmierinātu līksmi, bez kaut viena vienīga papildjautājuma tika uzņemta šī prieka vēsts.
Nūūū, ja reiz jaukā, uzticamā un visādi citādi simpātiskā Laimdotas kundze tā saka, tad jau noteikti tā arī ir, kādi gan vēl apliecinājumi vajadzīgi, piemēram, Latvijas Televīzijai vai Latvijas Radio, kam šī pati kundze izklapatojusi prāvu papildfinansējumu. Galu galā šajos grūtajos laikos šādi nepareizi jautājumi var tikai liet ūdeni uz visādu gazpromu dzirnavām.
Taču, ja reiz mūsu valdības vadītāja paziņo, ka viņai, lūk, "ASV gāzes kompānijas" esot iesniegušas "aprēķinus par iespējamo gāzes cenu, tehnoloģiskām iespējām un citiem jautājumiem", no kuriem tad arī izrietot, ka "par spīti transporta izmaksām ASV kompāniju piedāvātās gāzes cenas ir zemākas nekā patlaban Latvijai piegādātajai gāzei", būtu taču jauki kaut ko uzzināt precīzāk, lai varētu līksmot vēl jo raženāk. Vai ne?
Tas nozīmē, ka vajadzētu noskaidrot tikai dažas vienkāršas lietas - kas tad bija šīs abas gāzes kompānijas, kādus "ciparus" tās patiešām piedāvāja un cik nopietns, konkrēts un praktiski īstenojams bija piedāvājums, kas mūsu valdības vadītājas skaļajā publiskajā paziņojumā izklausījās tik lieliski? Un te nu arī sākas.
Veselas trīs dienas bija vajadzīgas premjeres birojam, lai spētu sagatavot Ministru prezidentes atbildes uz šādiem it kā jau gauži vienkāršiem jautājumiem:
- Kādi bija abu gāzes kompāniju nosaukumi?
- Vai saņēmāt oficiālu piedāvājumu par gāzes cenām vai vispārīgu informāciju?
- Kāda ir katras no šīm kompānijām Jums piedāvātā/minētā precīzā gāzes cena?
- Kāda ir katras no šīm kompānijām Jums piedāvātās/minētās precīzās gāzes cenas precīzās piegādes izmaksas Latvijai?
Un arī pēc šī pietiekami ilgā laika atbildes, maigi izsakoties, nebija gluži izsmeļošas.
Kompāniju nosaukumi? "United LNG" un "DLA Piper". Ko no tām saņēma? "Vispārīgu informāciju." Kāds tad bija piedāvājums? "Nevaram atklāt gāzes cenas, jo tā ir konfidenciāla informācija." Un piegādes cenas? "Nevaram atklāt precīzās gāzes cenas precīzās piegādes izmaksas Latvijai, jo tā ir konfidenciāla informācija."
Papildus konstatācijai, ka valdības vadītāja savus skaļi optimistiskos paziņojumus acīmredzami nespēj pamatot ne ar vienu vienīgu konkrētu skaitli, uzdodam Straujumas kundzei vēl vienu jautājumu - šādu te:
"Vai tiešām "DLA Piper" ir gāzes kompānija, kā tas apstiprināts Jūsu sniegtajās atbildēs? Jeb tomēr runa ir par šo uzņēmumu - ""DLA Piper" became one of the largest business law firms in the world in 2005 through a merger of unprecedented scope in the legal sector"? Ja jā, kāds tieši juridiskai firmai sakars ar gāzes piegāžu piedāvājumu?"
Paiet vesela diennakts, līdz mūsu Ministru prezidentei beidzot izdodas noskaidrot, ar ko tad viņa īsti ir tikusies. Jā, patiesi, tā nemaz nav gāzes kompānija, drīzāk starpnieki-lobisti-advokāti: ""DLA Piper" ir juridiskā kompānija, kas specializējas arī enerģētikas projektu attīstības jomā..."
Tātad - nekādu skaitļu nav (pievērsiet uzmanību - Straujumas kundze vienlaikus spēj apgalvot gan to, ka nekāds cenu piedāvājums neesot saņemts, gan to, ka cenas ir gan saņemtas, taču ir ļoti konfidenciālas), nekā cita konkrēta nav, ir tikai pliks apgalvojums - ticiet, muļķi, kārtējiem uz ausīm karināmajiem makaroniem.
Ak, jā, un vēl - tikai mēnesi pirms Latvijas valdības delegācijas vizītes ASV aģentūra "Bloomberg" ar atsauci uz ASV enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu ir paziņojusi, ka, pirmkārt, situācija Ukrainā nepaātrinās ASV valdības plānus sākt gāzes eksportu uz Eiropu, otrkārt, Āzijas valstis par ASV gāzi gatavas maksāt par aptuveni 50% augstāku cenu nekā Eiropa, treškārt, ASV gāzes piegādes Eiropai būtiski sadārdzināšot transportēšanas izdevumi.
Bet kas nu Latvijai ir kaut kādi tur enerģētikas sekretāri. Mums ir "viena tante teica".
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
