„Vienotības” nulle Silvija Reinberga – 6 000 eiro mēnesī par izglītības sistēmas degradāciju
Revidents Kontrolē01.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada jūnijā jau tika ziņots, ka iepriekšējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš nolēma atgriezties Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktora amatā un viņa vietā par otru politiski nozīmīgāko ministrijas amatpersonu stājās nevienam nezināmā un nozari nepārzinošā 26 gadus vecā Silvija Reinberga.
Par politiķi augstāk minēto personu būtu grūti nosaukt, ņemot vēra, ka pāris gadus ir strādājusi vien ziņu aģentūrā LETA un pēc tam ātri vien tikusi ar politisko partiju “Jaunā Vienotība“ saistītajos amatos. Aizvadītā gada Saeimas vēlēšanās kandidējusi neveiksmīgi, ko nevar uzskatīt par lielu pārsteigumu.
Vēl nesen studējusī Reinberga pat pasniedzējiem ar neko īpašu nav palikusi prātā, ko savā intervijā kanālam TV24 raidījumā “Dienas personība” atzina pasniedzēja Ilga Kreituse. Pēc Kreituses vārdiem būtu, maigi sakot, grūti, ja ne neiespējami sagaidīt pozitīvas izmaiņas izglītības sistēmā.
Tikmēr IZM ierēdņi un partijas biedri turpina smīkņāt par Reinbergas nokļūšanu siltajā un labi apmaksātajā amatā, jo joprojām vairākus mēnešus nevar nojaust jebkādu mazāko kompetenci, zināšanas vai izpratni par nozares problēmām. Ministrijas gaiteņos jau visai skaļi aprunā, ka parlamentārās sekretāres pienesums ir apaļa nulle.
Nereti, tāpat kā starpvalstu komandējumos, uz nozarei nozīmīgām sanāksmēm Reinbergas kundze ir ieradusies tikai atsēdēt, jo aizstāvēt vai skaidrot nozares pozīciju lielākoties tiek lūgts IZM darbiniekiem.
Vispārējo traģēdiju IZM politiskajā vadībā lieliski ilustrē nesen plašu rezonansi izraisījušais Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” parādīšanās sociālajos tīklos par ko ir atbildīga ministrijas politiskā vadība.
Ministrijas gaiteņos virkne ierēdņu vistiešāk izjūt sekas vājai politiskai vadībai, kas noved pie kadru mainības un par to vistiešāk līdzatbildīga ir IZM politiskā vadība Čakšas un Reinbergas personās. Pat ministrijas ierēdņi atceras, ka bijušās ministres Anitas Muižnieces laikā ar šādu politiskās vadības degradāciju nebija saskarsmes.
Vērts piebilst, ka IZM iekšienē jau kādu laiku apspriež Reinbergas regulāro zīmēšanos un "pīārēšanos" sociālajos tīklos, kur tiek publicēti dažnedažādākie ārvalstu komandējumi. Kā par brīnumu, pārsvarā no siltajām zemēm. Par nodokļu maksātāju naudu, protams, tiek tikai atsēdēts formālās konferencēs un AirBaltic ādas krēslos. Skolotāju atalgojums, moderna un konkurētspējīga izglītības sistēma Reinbergas kundzei ir teju vienaldzīga, ja var vienkārši zvilnēt pie Vidusjūras.
Latvijas nodokļu maksātājiem šāds “sociālais eksperiments” Silvijas Reinbergas personā mēnesī izmaksā vairāk nekā 6 000 EUR jeb 72 000 EUR gadā. Tas ir nekaunīgi ne tikai pret ministrijas ierēdņiem un skolotājiem, kas cīnās par to, lai izdzīvotu esošajos dārdzības apstākļos, bet arī pret katru Latvijas nodokļu maksātāju. Skolotājs, kura paspārnē ir vairāki desmiti Latvijas nākotnes veidotāji saņem nepilnus 1000 EUR, bet mandātu neieguvusi, caurkritusi politiskās partijas “Jaunā Vienotība” biedre saņem 6 reizes vairāk.
Rodas jautājums vai mums valstī tiešām trūkst spēcīgu izglītības sistēmas profesionāļu? Mums ir izcilas vidusskolas, ģimnāzijas un universitātes, bet diemžēl kārtējo reizi politiskajā vadībā ir viduvējības, kuras nav pierādījušas sevi ar reāliem darbiem.
Ministrijas darbinieku mērs ir pilns, un jau tuvākajā laikā darbinieki lūgs pavisam skaļu un publisku parlamentārās sekretāres atbrīvošanu no amata, kas sekos, ja amatpersona pati nepieņems lēmumu pamest amatu.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
