“Vienotības” saņemtie ziedojumi ir vismaz tikpat aizdomīgi kā “Latvijas Attīstībai”
Pietiek lasītājs17.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir tiešām šķebinoši noklausīties liekulīgajā sašutumā, ko saistībā ar „Jaunupa ziedojumiem” pēdējās dienās pauž partijas Jaunā Vienotība pārstāvji, - atliek tikai pavisam, pavisam nedaudz ielūkoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datu bāzē. Paņemsim kaut vai vienu vienīgu piemēru – „atkritumu ķeizariņu” Māri Simanoviču un viņa attiecības ar „veco” Vienotību.
Nav nekāds noslēpums, ka Simanoviča kungam no partijas lietu kārtotājiem laiku pa laikam ir bijusi vajadzīga kāda neliela, tā sacīt, pretimnākšana. Taču gluži tāpat kā Edgars Jaunups un viņa „sponsori” – ja ticēt Rīgas domnieka Māra Mičerevska stāstītajam – arī Simanoviča kungs acīmredzami nav vēlējies, lai šī saikne kļūtu pārāk uzskatāma un nepārprotama.
Tā nu pats Māris Simanovičs Vienotībai naudu oficiāli ir noziedojis tikai vienu vienīgu reizi. 2014. gada 23. jūlijā viņš no savas kabatas varas partijai ir noziedojis deviņus tūkstošus eiro – un tas arī ir viss. Tiesa, vienmēr ir iespējams, ka ir plūdusi arī kāda pilnīgi neuzskaitīta naudiņa, taču „melnās” naudas plūsmas KNAB datu bāzes, protams, neuzrāda.
Tomēr pavisam citādi ir ar „pelēko” naudu, - tās gaitas ir iespējams pamanīt, ja KNAB datu bāzē spēj atpazīt saistītu personu vārdus un uzvārdus. Tieši tā ir bijis arī ar miljonāra Simanoviča marionetēm.
Kā rāda tā pati KNAB datu bāze, 2017. gadā milzīga un vairākkārtēja vēlēšanās ziedot partijai Vienotība ir uznākusi kādai 1976. gada 7. oktobrī dzimušai Anitai Saulītei. 2017. gada 19. aprīlī viņa ir Vienotībai noziedojusi 5000 eiro, kam 10. jūlijā ir sekojuši vēl 2500 eiro.
Un tas nav viss – tā paša 2017. gada 22. decembrī, tieši pirms Ziemassvētkiem Anita Saulīte ir nolēmusi savu iecienīto partiju apveltīt veselas divas reizes, katrā maksājumā pārskaitot tai pa 2500 eiro. Tā nu gada laikā plašai publikai nezināmā kundze Vienotībai kopā noziedojusi 12 500 eiro.
Savukārt kāda cita, tikpat mazzināma kundze – 1973. gada 15. aprīlī dzimusī Jolanta Jēkabsone tai pašai Vienotībai 2017. gadā ir ļoti vēlējusies noziedot kopā 7500 eiro: 19. maijā viņa ziedojusi piecus tūkstošus, bet 10. jūlijā – brīnumainas sakritības dēļ tieši tai pašā dienā, kad Anita Saulīte – vēl divarpus tūkstošus eiro.
No kurienes gan šīs kundzes ir radušās? Lursoft datu bāze visu pasaka absolūti precīzi: dāsnās ziedošanas laikā gan Jolanda Jēkabsone, gan Anita Saulīte ir bijušas labi atalgotas atkritumu kompānijas Eco Baltia valdes locekles. Savukārt kompāniju faktiski kontrolējis neviens cits kā tās valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, un nez vai kādam var būt nopietnas šaubas par to, kas ir bijis reālais 20 tūkstošu eiro sagādātājs „godīgajai” un „principiālajai” partijai Vienotība.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
