Iesaki rakstu: 
Lai gan partijas Vienotība interneta mājas lapā tiek vēstīts, ka partijas ētikas komisiju vada pēdējā partijas kongresā ievēlētā Marija Balcere, tā nav taisnība – viņa ir pametusi ne tikai ētikas komisiju, bet arī partijas biedru rindas. Pietiek šodien publicē īsu sarunu ar partijas bijušo ētikas komisijas priekšsēdētāju.
- Kāpēc esat prom no Vienotības?
- Esmu izstājusies no partijas, līdz ar to esmu prom arī no ētikas komisijas. Manā uztverē es nebiju vairs vajadzīga. Man nebija pieņemami lēmumi, kas attiecas uz nodokļu sistēmu, jo es arī esmu mazais uzņēmējs, mani tas neapmierināja. Arī Reira kunga teiktais, ka ir jāpalielina sociālais nodoklis nepilnu darba dienu darbiniekiem. To nav iespējams izdarīt. Es uzskatīju, ka tad ir jāveic reorganizācija arī pensiju sistēmā, bet nav nekādu vērā ņemamu lēmumu, ko viņi varētu izdomāt. Tas man nebija pieņemami.
Arī Ašeradena kungs, kurš skaidri un gaiši teica, ka visiem uzņēmumiem būs jāmaina kases aparāti un jāieliek lentas Gan Bei dēļ, bet es teicu, ka mums nekāda sakara ar to nav. Līdz ar to tas, vai varēs vai nevarēs izsist čeku, neko nemaina. Valstī uzņēmējiem tikai lieli zaudējumi, jo nepamatoti jāmaina kases aparāti. Viņš man atbildēja, ka nebūs jāmaina. Pēc tam es lasu, ka būs jāmaina. Kā ministrs var partijas biedri mānīt?! Man tas nebija pieņemami.
Es visu mūžu politikā esmu bijusi ne jau viesu dēļ, bet tādēļ, ka es ļoti mīlu savu dzimteni. Tādēļ esmu no pašiem pirmsākumiem. Bet, ja mani organizēti neievēl Rīgas nodaļas valdē, tas man bija aizvainojums, jo es visu laiku esmu nesavtīgi palīdzējusi partijai. Es uzskatīju to par lielu aizvainojumu, kādēļ arī izstājos.
Man bija ļoti žēl, jo partijas biedri man bija devuši uzticību ētikas komisijas priekšsēdētājas amatā, bet tur arī bija problēmas, jo visu laiku lēmumi tika iznesti ārā visu cilvēku apskatei. Es domāju, ka tas nav pareizi, ka nevar visu laiku savus lēmumus, ko mēs lemjam iekšpusē, nest ārā. Tas mums izbeidzās, un bija miers partijā, bet nu tāds bija mans lēmums.
- Kāpēc jūs Rīgas nodaļas valdē neievēlēja?
- Cik es saprotu, tādēļ, ka es vienmēr runāju to, ko domāju, es nekad neesmu laipojusi. Tas nebija izdevīgi. Es domāju, tur bija vairāk saorganizējušies jaunieši, mūs, vecos, neievēlēja, vairāk jaunos. Jaunieši manā izpratnē ir ļoti neaudzināti, vismaz tā daļa, kas tur ir. Man arī liekas jocīgi, man ir 71 gads, man pašai ir mazbērni, viņi nekad tā neuzvedas pret vecākiem cilvēkiem. Es nezinu, kas tas tāds ir, vai tur kāds organizē no iekšpuses, lai viss izjuktu. Man grūti pateikt. Es sapratu, ka man nav jēgas tērēt savu enerģiju, un, ja mani nepieņem, tad nepieņem. Protams, kolēģi man ir labi, arī nodaļas vadītājs un partijas vadītājs, kas mani uzrunāja, lai es palieku. Bet nu šinī reizē man tas bija par daudz.
- Jūs tagad esat Jaunās konservatīvās partijas biedre?
- Jā, jau pirms diviem mēnešiem tikos ar Jāni Bordānu, es jau viņu zināju iepriekš. Ja būs nepieciešams manas zināšanas, mans viedoklis, tad Jānis ar saviem partijas biedriem mani pieņems. Man izskatās, ka viņš grib kaut ko mainīt pareizā virzienā. Jo mēs esam bedrē, tālāk nav kur krist. Tagad pieņem lēmumus un budžetu un uzreiz atmet atpakaļ. Vai nu nav variantu, vai saprašanas, pat nevar saprast, kas notiek. Ko tad valsts darīs bez uzņēmējiem? Es redzu, ka šeit ir cīņa pret korupciju. Man tā taisnā nostāja šķiet ļoti simpātiska. Un viņi mani pieņēma. Cik varēšu... Es netaisos nekādos amatos, es vienkārši gribi palīdzēt to, ko es varu un cik es varu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
