Viens no "Liepājas metalurga" pircējiem jūlijā par 1 ASV dolāru iegādājies līdzīgu uzņēmumu Serbijā
PIETIEK13.08.2014.
Komentāri (12)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
mareks1
17.08.2014. 01:38»
mareks
Lielaka korumpeta darijums, ar Liepajas Metalurgu , Latvijas valdibai ar Repsha kunga prieshgala , un neviens no viniem nenes atbildu , ipashi akcionari-Zaharjins un Segals un daudzi citi darbinieki ( Terentjevs, Imbovica, Ptichkins un citi )un, protam, Valsts ieredni ar premjeru prieshgala ,pie tam...
zaga zaharjins. segals ir mikstais. bija vajadzigs jo mak angliski. nu un nel tur dazi dzeki.kukuli par galvojumu panema vienotiba. repse, titavs utt. tp toreiz nepiedalijas. palidzeja tapat. velak mazliet dusmojas, kad uzzinaja ka 7 mio bijusi.
niks
16.08.2014. 11:29Hu(j) iz Velmers? Zaglis pārdod zagļiem nozagtu uzņēmumu par 1$ vai par 1:100 cik jau nozadzis. Un viņam par to vēl konsultāciju naudu maxā. Āksti. Tā tiek ģenerēti fondi homoseksuālistiem.
vecais spekulants
16.08.2014. 03:33Parex ari nogruda savu banku tautai uz kakla par diviem latiem...
mareks
15.08.2014. 08:27Lielaka korumpeta darijums, ar Liepajas Metalurgu , Latvijas valdibai ar Repsha kunga prieshgala , un neviens no viniem nenes atbildu , ipashi akcionari-Zaharjins un Segals un daudzi citi darbinieki ( Terentjevs, Imbovica, Ptichkins un citi )un, protam, Valsts ieredni ar premjeru prieshgala ,pie tam grib pardot ,izzagtu rupniecu . Kura Valsti mes dzivojam-kauns pret visu Pasauli.
HA!
15.08.2014. 05:33PATIESĪBĀ MUMS TĀDS DARĪJUMS PAR 1USD BŪTU FENOMENĀLI IZDEVĪGS!
NOPELNĪT NO ŠĪ DARĪJUMA. DIEMŽĒL VISDRĪZĀK JAU BŪS OTRĀDI - MĒS NESPĒSIM IEGŪT PAT 1.USD NO ŠĪ DARĪJUMA, VALSTS UN SABIEDRĪBA TIKS UZLIKTA UZ KĀRTĒJĀ "SKAITĪTĀJA" - DAUDZI MILJONI VALSTS SNIEGTĀS PALIDZĪBAS TIKS NORAKSTĪTI, LAI NPARDOTU METALURGU KĀDAM VĒLĪGAM GLABĒJINVESTORAM. UN TAS TIKS PASNIEGTS KĀ KĀRTĒJAIS VALDĪBAS VEIKSMES STĀSTS. VARU SADARĒT, KA TAS NOTIKS UZ VĒLĒŠANĀM :)
rt
15.08.2014. 03:18Ņemot vērā, ka laiks uz vietas nestāv, LM aktīvu vērtība krītas ar ātrumu 100kt dienā, ja turpināsim vilkt garumā, beigās arī būs 1usd!
mareks
14.08.2014. 23:20»
Ojārs
Nezinot, cik lieli ir Serbijā nopirktā uzņēmuma aktīvi un pasīvi, tai skaitā parādu saistības, nevar spriest vai cena 1 USD ir liela vai maza. Latvijas gadījumā tiek pārdots tikai bijušās AS "Liepājas metalurgs" aktīvu kopums...
ojars spriez pratigi. ir ari sai lapai gudri lasitaji
Ojārs
14.08.2014. 10:33»
Ojārs
Nezinot, cik lieli ir Serbijā nopirktā uzņēmuma aktīvi un pasīvi, tai skaitā parādu saistības, nevar spriest vai cena 1 USD ir liela vai maza. Latvijas gadījumā tiek pārdots tikai bijušās AS "Liepājas metalurgs" aktīvu kopums...
Varētu jau vēl šo būtiskāko atšķirību uzskaitījumu turpināt. Akcentēšu uzmanību tikai vēl uz vienu - Serbijas uzņēmums turpinās savu darbu ar smagu parādu nastu, bet Liepājas uzņēmums - pilnīgi tīrs un brīvs no visiem parādiem.
Berkirt
14.08.2014. 08:50"Pietiek" vajadzētu tomēr vispirms pārbaudīt savas aizdomas un tad mulsināt ar savām fantāzijām sabiedrību.
Laiks ķerties pie romāniem.
Ojārs
14.08.2014. 08:08Nezinot, cik lieli ir Serbijā nopirktā uzņēmuma aktīvi un pasīvi, tai skaitā parādu saistības, nevar spriest vai cena 1 USD ir liela vai maza. Latvijas gadījumā tiek pārdots tikai bijušās AS "Liepājas metalurgs" aktīvu kopums.
Tie ir pilnīgi atšķirīgi gadījumi - vienā līdzi mantai nāk arī visi parādi, otrā - tiek pārdota tikai manta, kas ir brīva no jebkādiem parādiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
