Iesaki rakstu: 
Mājsēde, ģīmjsegas un tālmācības ir nospriegojušas mūsu sadzīvi, bet tādēļ jo svarīgāk pa reizei piespiest sevi domās atrauties no ikdienas rūpestiem un ķezām, pacelt acu skatu virspus ikdienas horizonta un mēģināt pavērties nākamībā. Jo šobrīd notiekošais globāla mēroga satricinājums neizbēgami nesīs neatgriezeniskas pārmaiņas, un pasaules dižākie prāti, lielāko naudas turētāju mudināti, jau pavēstījuši par visas pasaules sabiedrības Lielo restartu (The Great Reset). To mēs zinām jau kopš pērnā jūnija, kad Pasaules ekonomikas forums un princis Čārlzs palaida šo konceptu tautās, un visaugstākā līmeņa pasākumi būs vēl ilgi tam veltīti.
Viens no centrālajiem uzstādījumiem šai jaunajā pasaules kārtībā būs tas, ka ceturtajai industriālajai revolūcijai ir jābūt gan taisnīgai, gan zaļai. Gan milzu globālās stratēģijās, gan mūsu ikkatra viena ikdienā. Aicinu paturēt redzeslokā abus mērogus – gan globālo, gan humāno –, lai varētu pasaules sāpi uztvert cilvēciski pazīstamā situācijā.
Tā katrs veļasmašīnas lietotājs zina, ka ar laiku no tās izņemtās zeķes visas vairs nav saliekamas pa pāriem. Pa kādai pazūd bez pēdām, bet citas no sākotnēji melnām pēc dažām mazgāšanas reizēm pārvēršas 50 dažādās pelēkā nokrāsās. Līdzīgi kā ar globālo klimata maiņu, par kuras iemesliem var šaubīties, bet par rezultātiem ne, arī zeķu vientuļnieču rašanos līdz galam nav izskaidrojuši pat britu zinātnieki, bet fakti ir neapstrīdami.
Ziņās dzirdēju, ka ir tāda franču iniciatīva Chaussettes Orphelines, kur firma pieņem šādu bāreņzeķu sūtījumus – mērogs esot tonnu tonnas –, un pēc pārstrādes iegūto jauno materiālu franču brīnumdari pārvērš jaunās modes precēs. Reciklēšana kā vientulības un bārenības risinājums, zaļš un taisnīgs bez gala. Tādas firmas plaukst pa visu plašo pasauli, Austrāliju ieskaitot.
Mums daudzcietušajā latvju zemē ir viena ļoti līdzīga vientuļnieku problēma, proti, pēc katrām vēlēšanām veidojas deputātu bariņš, kuri ir politbāreņi. Un līdzīgi kā ar klimata maiņu vai zeķu pāru izjukšanu rezultāti ir skaidri redzami un ar pieaugošu tendenci. Tā šobrīd Saeimā ir jau trīspadsmit ārpusfrakciju deputāti, lai arī sākotnēji, tūlīt pēc vēlēšanām, tāds bija tikai viens. Problēmas mērogam vienkārša ilustrācija: šo politbāreņu ir vairāk nekā deputātu četrās no septiņām frakcijām.
Tos tak arī varētu reciklēt, ņemot vērā jauno, zaļo pasauli, uz kuru virzāmies nevaldāmā apņēmībā, ne? Tiesa, tiešā veidā no vienas kompānijas izkritušo iemurdzīt citā neļauj pašreizējā Saeimas frakciju veidošanas kārtība, bet kaut kas tak te būtu jāpasāk. Taupīgums un atjautība vienumēr ir bijuši mūsu tautas dzīvesziņas kodolā, kas ļāva izdzīvot cauri laiku laikiem.
Tā skaudrajos padomju laikos, kad sievietes valkāja neilona zeķes, ne zeķbikses, pagalam caura zeķe tika degradēta par mājas vīna filtra materiālu, bet veselākā (tā, kurai bija tikai daži uzņemti valdziņi) sapārota ar līdzīgu, un tad abas pavārīja stiprā melnajā tējā. Rezultātā tām izveidojās vienāds tumšs tonis, un – hopā! – jauns pāris rokā.
Pārot varēja arī zeķbikses, jo bieži vien caurumi tām bija dažādās vietās, līdz ar to, saprātīgi sapārotas, tās varēja pavilkt zem garajām biksēm, dodoties uz subotņiku aukstākā pavasarī. Paslepen šādu metodi izmantojuši arī bļitkotāji, bet saprotamā kārtā tā netika daudzināta.
Kā redzams no pieredzes, vienkāršas un ekoloģiski visnotaļ pareizas metodes ar pārkrāsošanos un tukšumu slēpšanu mūsu politiskajā praksē jau sen ir ierastas un dod cerēto rezultātu, ko varam vērot vai ik dienas tiešraidēs un visur citur.
Bet! Pie sasniegtā mēs nedrīkstam apstāties. Franču zeķu projekts paredz to savākšanu un nosūtīšanu pārstrādei, kā rezultātā no tonnām vairs nelietojama tekstila rodoties augstās modes produkcija. Skeptiķi varētu teikt, ka zeķes, it īpaši izmazgātas, nesver daudz un to pārsūtīšana nav pārāk dārga. Cita lieta ir labi barots tautas kalps – ne aploksnē, ne vienkāršā banderolē to neietūcīsi.
Pēc risinājuma jāraugās jau iedibinātā ekoloģisku risinājumu praksē. Tā lērumam preču savākšanas un reciklēšanas izdevumi jau ir iekļauti cenā, un pareiza šādu izdevumu noteikšana ir viena no galvenajām problēmām nu jau gadiem ilgi muļļātajā taras depozīta sistēmas sāgā. Bet viņi tur ņemas ap miljoniem potenciālu vienību, kamēr reciklējamo deputātu skaits diez vai pārsniegs 60–70 gabalu vienā ciklā.
Reciklēšanas izmaksas jāiekļauj preces cenā, šajā gadījumā – pie saraksta iesniegšanas visai dokumentu gūzmai klāt jāpieliek arī attiecīga naudiņa, par kuru pēc mazgāšanas par vientuli kļuvušais varētu tikt pārsūtīts pārtapšanai jaunā kvalitātē. Ieteicams, uz Franciju vai vēl labāk uz Austrāliju.
Jaunais zaļās un taisnīgās domāšanas koncepts, izmantojot jau citās dabas aizsardzības cīņās iemēģināto, var tikt projicēts uz mūsu praksi plašā spektrā. Nu, piemēram, obligātā bioetanola piešprice – kādēļ tikai dīzelim? Vai mazums tādu pārtikas produktu, kas pamatā tiek ražoti no izrakteņiem? Piemēram, spridzīgi dzērieni no naftas un gāzes, tortes un kūciņas no silikāta un grants – tiem tak etanola piedeva būtu gan ekoloģiski, gan kulināri labvēlīga!
Un tam visam varētu piekārtot mazu, bet taisnīgu sabiedrisko attiecību kampaņu par ekoloģiski tīriem dažsimt tūkstošiem, kuras ietvaros piedāvātu reciklēt vecos lozungus, piemēram, klasisko Dreslera peršu “zaļais ceļš uz zilo tāli, klāts ar ilggadīgu zāli” transformēt par “zilais ceļš uz zaļo tāli” utt., bet jau apnikušo un acīmredzami no realitātes izkritušo lozungu par vienu taisnību visiem, kas kaitina apspriežu tiešraides vērotājus, nomainīt pret skanīgu un mūsdienīgu:
“Gūt var ņemot,
Gūt var dodot, –
Metāllūžņus vajag nodot!”
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
