Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ungārijas premjera Viktora Orbana 2016.g.15. martā - Ungārijas revolūcijas un brīvības cīņu atceres dienā. Runas saīsināts pārstāstījums latviešu valodā.

Dāmas un kungi, Eiropa nav brīva. Brīvība sākas ar patiesības paušanu. Bet šodien Eiropā paust patiesību ir aizliegts. Pat tad, ja uzpurnis ir no zīda, tas ir uzpurnis. Ir aizliegts teikt, ka tie, kas ierodas, nav bēgļi un ka Eiropu apdraud migrācija. Ir aizliegts teikt, ka desmiti miljoni gatavojas doties mūsu virzienā, lai te apmestos. Ir aizliegts teikt, ka imigrācija mūsu valstīm nes noziedzību un teroru. Ir aizliegts teikt, ka masas, kas ierodas no citām civilizācijām, apdraud mūsu dzīvesveidu, mūsu kultūru, mūsu paražas un mūsu kristīgās tradīcijas. Ir aizliegts norādīt, ka tie, kas ieradušies agrāk, jau ir izveidojuši paši savu atsevišķu pasauli ar saviem likumiem un ideāliem, kas ir pretrunā ar tūkstošgadīgajām Eiropas vērtībām.

Ir aizliegts norādīt, ka tas nenotiek nejauši un neparedzēti, ka tā ir plānota un mērķtiecīgi organizēta darbība - šo ļaužu masu vērst pret mums. Ir aizliegts teikt, ka Briselē izstrādā shēmas, kā šos ārzemniekus transportēt šurp cik ātri vien iespējams, un izmitināt šeit, starp mums. Ir aizliegts norādīt, ka šīs izmitināšanas mērķis ir pārveidot Eiropas reliģiskās un kultūras nostādnes, rekonstruēt etniskos pamatus, tādējādi iznīcinot nacionālās valstis. Ir aizliegts teikt, ka Brisele tagad zagšus pievāc pa gabalam vien no mūsu valsts suverenitātes, un ka Briselē top plāni izveidot Eiropas Savienotās Valstis - kam neviens nekad nav devis atļauju.

Šodienas brīvības ienaidnieki ir veidoti no citas matērijas nekā senie karaliskie valdnieki vai tie, kas vadīja padomju sistēmu. Viņi izmanto citus līdzekļus, lai piespiestu mūs pakļauties. Šodien tie neiesloga mūs un netransportē uz koncentrācijas nometnēm, tie nesūta tankus iekarot tās valstis, kas tiecas uz brīvību. Šodien pietiek ar starptautisko mediju artilēriju, denonsēšanu, draudiem un šantāžu. Bet Eiropas ļaudis pamazām mostas, pārgrupējas, un drīzumā tie atgūs zaudēto. Patiesības apspiešanas mūri sāk plaisāt. Eiropas ļaudis beidzot sāk saprast, ka viņu nākotne ir apdraudēta - ne tikai viņu labklājība, bet arī drošība un ierastā dzīves kārtība.

Šoreiz draudi nav kā no kara vai dabas katastrofas, kas pēkšņi izsit pamatus zem kājām. Masu migrācija ir kā lēna ūdens straume, kas pastāvīgi ārda krastus. Tā maskējas ar humanitāru retoriku, bet tās patiesais mērķis ir teritorijas okupācija. Aptrakušo "cilvēktiesību aizstāvju" kopas izjūt milzīgu vēlmi mūs gānīt un apsūdzēt. It kā mēs būtu naidpilni ksenofobi, kaut patiesībā mūsu vēsture rāda pretējo. Tiem, kas ienākuši šeit kā jauni ģimenes locekļi, kā sabiedrotie vai dzīvības apdraudējuma dēļ, bijis ļauts atrast šeit sev jaunas mājas. Bet tie, kas ieradušies šeit ar nolūku mainīt mūsu valsti, mūsu tautu pēc saviem šabloniem, tie, kas nāk ar vardarbību un pret mūsu gribu - tie vienmēr sastapsies ar pretestību.

Sākumā viņi runā tikai par dažiem simtiem, tūkstoti vai diviem tūkstošiem pārvietoto. Bet neviens atbildīgais Eiropas līderis neuzdrošināsies ar zvērestu apgalvot, ka šie pāris tūkstoši nepieaugs līdz desmitiem vai simtiem tūkstošiem. Ja mēs gribam apturēt šo masveida migrāciju, vispirms mums ir jāierobežo Brisele. Galvenās briesmas Eiropas nākotnei nenāk no tiem, kas vēlas nokļūt šeit, bet no Briseles fanātiskā kosmopolītisma. Mēs nedrīkstam pieļaut Briselei pozicionēt sevi virs likuma. Mēs nedrīkstam ļaut tai uzspiest mums šo rūgto augli - tās kosmopolītisko imigrācijas politiku.

Mēs nedrīkstam importēt Ungārijā noziedzību un terorismu. Nedrīkst būt pilsētu rajoni ārpus likumu sasniedzamības, nedrīkst būt masu nekārtības, vai imigrantu nemieri un nedrīkst būt bandas, kas medī mūsu sievas un meitas. Mēs nedrīkstam ļaut citiem mācīt mūs, kam būtu jāļauj ienākt mūsu mājās un valstī, kurā mēs dzīvojam. Mēs zinām, kā šīs lietas notiek. Vispirms ļaujam viņiem stāstīt mums, kas mums ir jāuzņem, tad viņi liek mums kalpot ārzemniekiem mūsu pašu valstī. Galu galā mums saka, lai sakravājamies un atstājam savu zemi. Tāpēc mēs noraidām piespiedu pārvietošanas shēmas, un mēs necietīsim ne šantāžu, ne draudus.

Ir pienācis laiks skandināt trauksmes zvanu. Ir pienācis laiks opozīcijai un pretestībai. Ir pienācis laiks, lai pulcētu kopā mūsu sabiedrotos. Ir pienācis laiks pacelt lepno tautu karogus. Ir pienācis laiks, lai novērstu Eiropas iznīcināšanu un lai glābtu Eiropas nākotni. Tādēļ neatkarīgi no partiju piederībām mēs aicinām apvienoties visus Ungārijas pilsoņus, mēs aicinām apvienoties visas Eiropas nācijas. Eiropas pilsoņi un valstu vadītāji vairs nedrīkst dzīvot divās atsevišķās pasaulēs. Mums ir jāatjauno Eiropas vienotība. Mēs, Eiropas ļaudis, nevaram būt brīvi individuāli, ja neesam brīvi kopā. Ja mēs apvienosim mūsu spēkus, mums izdosies, ja mēs dosimies dažādos virzienos, mums neizdosies. Kopā mēs esam spēks, sašķelti mēs esam vāji. Vai nu mēs esam kopā, vai neesam vispār.

Ja 1848.gadā mēs būtu samierinājušies ar pastāvošo situāciju, mūsu liktenis būtu citāds un ungārus būtu aprijusi Vācijas jūra. Mēs nesamierinājāmies arī 1956.gadā un tādēļ mūs neaprija padomju jūra. Šodien pasaules lielvaras likvidē visu, kas ir unikāls, autonoms, tradicionāls un nacionāls. Tās grib samaisīt kultūras, reliģijas un iedzīvotājus, līdz mūsu daudzšķautnainā un lepnā Eiropa beidzot kļūtu bālasinīga un paklausīga. Un, ja mēs tam piekāptos, mūsu liktenis būtu izlemts, un mēs tiktu aprīti milzīgajā Eiropas Savienoto Valstu vēderā.

Uzdevums Ungārijas, Centrāleiropas un citu Eiropas valstu ļaudīm, kas vēl nav zaudējuši veselo saprātu, ir uzvarēt, lai nepieļautu īstenot mums paredzēto likteni. Mēs, ungāri un poļi zinām, kā tas jādara. Mēs esam mācījušies, ka drosme ļauj sekmīgi stāties pretī briesmām. Tāpēc mums ir jāvelk ārā no aizmirstības šis senais tikums - drosme. Mums ir jāatbild skaidri un pietiekami skaļā balsī, tā, lai to uzklausa plašā tālumā, uz galveno, vienīgo un vissvarīgāko jautājumu, kas noteiks mūsu likteni. Uz jautājumu par Eiropas nākotni: "Vai mēs būsim vergi vai brīvi ļaudis - tāds ir jautājums, atbildiet!"

https://youtu.be/EbINrdyAXlE

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_nokluset

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...