Iesaki rakstu: 
Tā vien šķiet, ka mūsu tautas kalpi un valsts iestādes vienkāršo cilvēku uzskata par cērpamu aitu, turklāt ne īpaši gudru. Par to liecina ne vien samudžināta likumdošana, kas visticamāk ir īpaši pielāgota pašu likumdevēju interesēm un saprotama vien izlasītai juristu kastai, bet arī valsts varas pazemojošā attieksme pret vienkāršo cilvēku, kas pašaizliedzīgi un godīgi dara savu darbu un patiesībā sagaida tikai to, ka valsts varas pārstāvji rīkosies tāpat. Diemžēl tā tas nenotiek, un pret jebkuru savas darbības (jeb tieši otrādi – bezdarbības) kritiku tautas kalpi ir kļuvuši burtiski imūni.
Šoreiz runa nebūs ne par kādu no tautas kalpiem, ne kādu konkrētu gadījumu tiešā komunikācijā ar valsts iestādi, bet gan par virtuālu saskarsmi ar valsts institūcijām, kas nenoliedzami mūsu modernajā pasaulē aizņem vairāk vietas, nekā mēs varētu iedomāties.
Šī daudzsološā jaunā gada sākumā, iepazīstoties ar jaunumiem likumdošanā un atverot trīs valsts iestāžu mājas lapas, atradu pretrunīgu informāciju par iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi. Portālā www.likumi.lv likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” aktuālajā redakcijā tie bija 25%, Finanšu ministrijas mājas lapā tie bija 23%, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā informācija nebija atjaunota kopš pagājušā 2014.gada 1.janvāra, un aizvien bija norādīta 24% likme.
Iespējams, ka vienā no diviem pirmajiem informācijas avotiem ieviesusies cilvēciska kļūda. Mēs visi esam cilvēki, un arī tur strādā tikai cilvēki. Savukārt VID vispār nav uzskatījis par vajadzīgu atjaunot informāciju, kas tieši vai netieši skar visus nodokļa maksātājus. Protams, arī šajā gadījumā mēs varam būt cilvēciski saprotoši – kam gan negadās!
Bet visai šai neizdarībai ir arī otra puse.
Kādēļ vienkāršajam cilvēkam (nodokļu maksātājam) būtu jāapmaksā informācijas (turklāt neprecīzas) dublēšana, “triplēšana”, vai, ļoti iespējams, “multiplēšana”? Cik vēl daudz ir tādu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu un institūciju mājas lapu, kurās tiek pārkopēta viena un tā pati informācija?
Viss taču ir ļoti vienkārši – kādam par šo mājas lapu uzraudzību un informācijas atjaunošanu tiek maksāts. Un kas gan ir šis maksātājs? Tā ir tā pati cērpamā un ne īpaši gudrā aita, par kādu ierēdniecība uzskata vienkāršo cilvēku.
Nobeidzot šīs pārdomas, es gribētu mūsu tautas kalpus un ierēdniecību sarūgtināt. Vienkāršais cilvēks (nodokļu maksātājs) nav dumja aita, kas padevīgi izpildīs visas ierēdniecības iegribas un kaprīzes. Katrā vienkāršajā cilvēkā, iespējams, ir daļa no naivās aitas, kas tic, ka viss nokārtosies pats no sevis, bet vienlaikus tur mīt arī pelēkais vilks, kas būs gatavs kost, ja to nokaitinās.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
