Vilnītis 32 latu ikmēneša ziedojumu Liepājas teātrim uzskata par nozīmīgu atbalstu
PIETIEK26.05.2013.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Reformu partijas Liepājas mēra amata kandidāta Jāņa Vilnīša publiskā lielīšanās LTV priekšvēlēšanu debatēs ar dāsniem ziedojumiem Liepājas teātrim izrādās vien priekšvēlēšanu dižošanās. Kā noskaidroja Pietiek, viņš Liepājas teātrim ik mēnesi ziedo 32 latus (gadā tas veido 384 latus), kas nav pārāk daudz, salīdzinot ar viņa vairāk nekā 45 tūkstošu latu ienākumiem gadā.
LTV rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs Izvēlies nākotni Liepājas domes deputāts Vilnītis, kurš no Reformu partijas nominēts kā mēra kandidāts gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, lielījās, ka esot dāsns kultūras, sporta un nevalstiskā sektora atbalstītājs. Īpaši viņš pieminēja atbalstu Liepājas teātrim.
Kā noskaidroja Pietiek, Liepājas teātrim Vilnītis tiešām ziedo ik mēnesi, taču summa nav īpaši iespaidīga: kā Pietiek apliecināja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, turīgais uzņēmējs Vilnītis katru mēnesi teātrim ziedo vien 32 latus.
Savā amatpersonas deklarācijā viņš šo ziedojumu nenorāda, jo likums to arī neprasa, proti, tas nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Partijas biedra naudu 60 latu apmērā gan viņš ierakstījis savā amatpersonas deklarācijā.
Ievērojami dāsnāks nekā pret Liepājas teātri pilsētas mēra krēsla tīkotājs Vilnītis ir pret Reformu partiju, no kuras saraksta viņš šoreiz startē vēlēšanās. Informācija no publiski pieejamās KNAB datu bāzes liecina, ka Reformu partijai, kura sevi pieteica kā oligarhu apkarotājs, viņš šogad ziedojis 10 000 latu.
Pirms trim gadiem, kad notika Saeimas ārkārtas vēlēšanas, Vilnītis 10 000 latu ziedoja ar tā dēvētajiem oligarhiem saistītajai partiju apvienībai Par Labu Latviju, jo toreiz Liepājas domē pārstāvēja šo politisko spēku un arī domē tika ievēlēts no toreiz Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC saraksta.
Vilnītis, kā liecina Lursoft datu bāzē pieejamā informācija, ir a/s Liepājas papīrs saimnieks un vadītājs.
Neoficiāla izskan versijas, ka viņš kā viens no Reformu partijas līderiem varētu būt vienojies ar krieviski orientēto Saskaņas centru par sadarbību nākamajā Liepājas domē pēc pašvaldību vēlēšanām. Oficiālu apstiprinājumu tam gan nav.
Kā zināms, tūlīt pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām Reformu partija pauda gatavību valdības koalīcijā iesaistīt Saskaņas centru.
Foto no liepaja.lv
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
