Vinķele, glābjot Pūces un Jaunupa ādu, cenšas saglābt apvienību
Pietiek lasītājs24.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partiju apvienības Attīstībai/Par līdere, veselības ministre Ilze Vinķele uzņēmusies iniciatīvu saturēt kopā apvienības partijas Latvijas attīstībai un Par. Lai pēc Māra Mičerevska izraisītā skandāla glābtu gan Edgara Jaunupa un Jura Pūces autoritātes partijā, I. Vinķele kļuvusi par vidutāju sarunās starp Par un Attīstībai biedriem un cerību nezaudējot arī pēc vakarvakara paziņojuma, ka pašvaldību vēlēšanās apvienības partijas mēģinās startēt atsevišķi.
Veselības ministrei ir liela ietekme partijā Par un arī ietekme uz J.Pūci un E.Jaunupu. Šo ietekmi viņa mēģina izmantot. cenšoties pārliecināt gan partijas Par, gan partijas Progresīvie biedrus, ka nav vismaz pilnībā jāsarauj saiknes ar partiju Latvijas attīstībai. Visas trīs partijas uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām veidoja kopīgu sarakstu, un, kā Pietiek jau rakstījis, tieši E. Jaunups bija šīs idejas arhitekts.
Lai samierinātu apvienības biedrus un tie neprasītu Latvijas attīstībai izstāšanos no apvienības, kā arī neuzstātu uz J. Pūces deputāta mandāta nolikšanu, ministre I.Vinķele savas partijas Par biedriem un partijai Progresīvie apsolījusi, ka, tikai strādājot kopā ar Latvijas attīstībai, tiks panākts risinājums partnerattiecību jautājumā. Tikai kopīgi visām trim partijām izdošoties nodrošināt Satversmes tiesas nesenā lēmuma par ģimenes tiesībām homoseksuālām personām izpildi.
I. Viņķele solījusi panākt šī jautājuma atrisināšanu esošajā koalīcijā. Ja tas neizdotos, tad partiju apvienība Attīstībai/Par kopīgi pamestu Krišjāņa Kariņa valdību. No avotu teiktā ir gan saprotams, ka ne visi partijas biedri ir mierā ar šo iniciatīvu glābt apvienību par katru cenu. Partijā pastāvot viedokļi, kuri pieprasa Par pilnīgu izstāšanos no apvienības ar E. Jaunupa un J. Pūces vadīto Latvijas attīstībai, prasot arī J. Pūces atteikšanos no Saeimas deputāta mandāta.
Tāpēc arī E. Jaunups gatavo plānu B, kā turpmāk darboties viņa un J.Pūces veidotajai partijai, ja nu I. Vinķelei neizdotos pārliecināt partijas Par biedrus par atbalstu un lojalitāti kopīgajai apvienībai pēc M. Mičerevska atklātajiem faktiem. Abu Attīstībai līderu - E. Jaunupa un J. Pūces plāns paredz ietekmes tirgošanu - ņemot vērā, ka Attīstībai parlamentā ir 5 deputāti, tā ir gatava iziet no valdības koalīcijas, paliekot "klusā opozīcijā" un atbalstot valdību, ja tiek panākts tai vēlams rezultāts. Tas nozīmētu, ka E. Jaunupa un J. Pūces partijas 5 balsis Saeimas balsojumos iegūtu nosacītu "zelta kārti" un varētu atbalstīt valdību ar pašu diktētiem noteikumiem.
Pagaidām nav skaidrs, kuru no variantiem izvēlēsies partiju apvienība, jo ir skaidrs, ka vakar vakarā paziņotais par kopēju darbu Saeimā un atsevišķu startu pašvaldību vēlēšanās ir tikai pagaidu risinājums. Netiek izslēgts, ka I. Vinķelei izdosies nogludināt domstarpības apvienības biedru starpā. Līderes lomu, aizstāvot E. Jaunupu un J. Pūci, ministre uzņēmusies gan personisko attiecību dēļ, gan ilgstošās politiskas pieredzes vadīta. I. Viņķeli arī esot aizvainojis tonis, kādā M. Mičerevskis par viņu runājis kā "neveiksmīgi strādājošu" ministri.
Vai I. Viņķelei izdosies saturēt kopā apvienību? Viena no zīmēm būšot kandidāts uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu. Apvienība Par noteikti iebilst pret it kā nominēto Artūru Plešu un Viesturu Zepu, tos uzskatot par J. Pūces un E. Jaunupa ielikteņiem. Viens no Par kandidātiem ministra amatam ir Daniels Pavļuts, cits - kāda sieviete no reģioniem. Ar vārdu sakot, ja ar tādu pašu degsmi, kā glābt partiju apvienību, ministre I. Vinķele pildītu savus tiešos darba pienākumus, tad būtu tuvu valsts prezidenta Egila Levita 18.novembra runā pieprasītajai izcilībai.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
