Virsprokuroram vajagot veselu mēnesi, lai reaģētu uz sūdzību par padotās bezdarbību sakarā ar piespiedu ārstēšanu
PIETIEK11.05.2017.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
35 gadus veca sieviete spiesta piespiedu kārtā atrasties psihiatriskajā slimnīcā, jo izrādās, ka virsprokuroram ir nepieciešamas veselas 30 dienas, lai reaģētu uz sūdzību par to, ka viņa padotībā esoša prokurore neko nav darījusi saistībā ar situāciju, ka Augstākās tiesas tiesnese neievēro likumā noteikto 14 dienu termiņu, kurā jāizskata šādas lietas par piespiedu ārstēšanu, un ka līdz ar to sievietes turēšana psihiatriskajā slimnīcā ir pretlikumīga.
Pietiek jau ziņoja, ka Augstākās tiesas tiesnese Inguna Radzēviča nav ievērojusi likumā noteikto termiņu, kurā pēc ārstu konsīlija atzinuma jāizlemj par piespiedu ārstēšanas slimnīcā atcelšanu.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti, ārstu konsīlijs atzinis, ka 35 gadus vecajai Valērijai D. nav nepieciešams uzturēties slimnīcā un viņa var ārstēties ambulatori, turklāt, pēc ārstu ieskatiem, viņa nerada draudus ne citiem, ne sev.
Tomēr tiesneses rīcības dēļ sieviete ir spiesta uzturēties psihiatriskajā slimnīcā piespiedu kārtā - pretēji Kriminālprocesa likumā noteiktajam, ka tiesnesim jāpieņem lēmums 14 dienu laikā pēc ārstu konsīlija atzinuma saņemšanas.
Reizēs, kad tiesai bija jālemj par stingrāka piespiedu ārstēšanas līdzekļa piemērošanu, tā to paveica zibenīgi, bet brīdī, kad tas jāmaina uz maigāku, tiesnese ir gatava likt sievietei, kura, ja būtu tiesāta par izdarīto noziegumu, jau būtu sodu izcietusi, pusgadu prettiesiski atrasties piespiedu ārstēšanā slimnīcā.
Rīgas apgabala tiesas virsprokurors Aivars Zgirskis nu ir informējis, ka viņam esot nepieciešams veikt papildu pārbaudi par sūdzību, ka viņa pakļautībā strādājoša prokurore neko nav darījusi, lai nepieļautu, ka Augstākās tiesas tiesnese vilcina laiku un neievēro likumā noteikto termiņu.
Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina – virsprokurors ir oficiāli norādījis, ka atbilde tiks sniegta ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Šī vilcināšanās vēl vairāk pagarina laiku, ko sieviete ir spiesta palikt piespiedu ārstēšanā psihiatriskajā slimnīcā.
Kā jau ziņots, prokurore apstrīdēja apgabaltiesas lēmumu, ka Valērija D., kura 2009. gadā tika tiesāta par slepkavības pastiprinošos apstākļos atbalstīšanu, esot narkotiku reibumā, vairs nav nepieciešams atrasties slimnīcā, bet viņa var ārstēties ambulatori.
Tā kā sievietei ir smaga psihiska saslimšana – šizofrēnija, tiesa iepriekš bija lēmusi viņai piemērot piespiedu ārstēšanu specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi.
Likums paredz šāda soda mēra pārskatīšanu ik pēc gada, un, ņemot vērā ārstu atzinumu par Valērijas D. veselības stāvokli, viņai piemērotais sods mainīts te uz ārstēšanu vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā, te uz ambulatoro ārstēšanu.
2014.gadā ārsti lēma, ka viņai jāatrodas ārstniecības iestādē, tādi paši lēmumi sekoja vēl divus gadus, līdz šā gada sākumā ārsti uzskatīja, ka viņa var ārstēties ambulatori.
Lai gan likums nosaka, ka iesniegumi par piespiedu ārstēšanu jāizskata 14 dienu laikā, tomēr kasācijas sūdzība nav izskatīta vēl joprojām. Vēl vairāk - pat nav noteikts datums, kad to varētu izskatīt.
Kad Valērijas D. aizgādne tiesā interesējusies, kad lietu izskatīts, viņai telefoniski paskaidrots, ka jūnijā tiesnese Radzēviča dodas atvaļinājumā un, ja līdz tam laikam nepagūs, tad lietu skatīs rudenī. Tikmēr Valērija D. ir pretlikumīgi spiesta atrasties psihiatriskajā slimnīcā.
Par tiesneses rīcību aizgādne sūdzējusies gan ģenerālprokuroram, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājam, gan tiesībsargam. Viņa arī lūgusi tiesnesi saukt pie kriminālatbildības par amatpersonas bezdarbību, kas rada smagas sekas, un nelikumīgu brīvības atņemšanu 2.grupas invalīdei.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
