Virsprokurors: sūdzība par manipulācijām ar pierādījumiem un to viltošanu ir pretdarbība kriminālprocesam
PIETIEK13.10.2015.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmēja sūdzība virsprokuroram par policijas veiktām manipulācijām ar pierādījumiem kriminālprocesa ietvaros un to viltošanu nav ņemama vērā un ir noraidāma, jo uzskatāma par... pretdarbību kriminālprocesam, - šādu atbildi uz Pietiek jau publicēto uzņēmēja Jura Kukļa sūdzību sniedzis pēdējā laikā bēdīgi slavenās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Pietiek vakar ar nenozīmīgiem īsinājumiem publicēja uzņēmēja Jura Kukļa iesniegumu, kas bija adresēts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram un izteiksmīgi parādīja, kādas lietas ar pierādījumiem notiek Valsts policijas sistēmā.
Detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā ar pierādījumiem iespējams brīvi veikt visdažādākās manipulācijas un pat atklātu falsifikāciju, savukārt prokuratūra piever acis uz faktiem, kas liecina par noziedzīgu rīcību un kuri ir fiksēti pat ar tiesu izpildītāja palīdzību.
Kā izrādās, neko nav devusi arī Kukļa pārsūdzība, - kā atbildē norādījis virsprokurors Meisters, uzņēmēja sūdzībā minētie fakti nav ņemami vērā, bet tajā izteiktie lūgumi "vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam".
Pietiek šodien publicē visprokurora Meistera parakstīto izteiksmīgo dokumentu pilnā apmērā:
"Par sūdzības izlemšanu
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras kriminālprocesā Nr.l 1816009613, ir izlēmis Jura Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzību par Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora Arta Kļaviņa (turpmāk tekstā - prokurors) 2015.gada 16.septembra lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
Sūdzības izlemšanas ietvaros pārbaudītas sūdzībā norādītās ziņas, izskatīti kriminālprocesa materiāli, izvērtēta prokurora pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība.
Veicot kriminālprocesa materiālu analīzi, konstatēts, ka 2015.gada 11.septembrī J.Kuklis iesniedzis prokuroram pieteikumu, kurā cita starpā lūgts: 1) precīzi noteikt izņemtā šķidruma tilpumu, veicot tā uzmērīšanu; 2) izslēgt no pierādījumu saraksta izņemtā šķidruma eksperta slēdzienu; 3) izbeigt kriminālprocesu. Ar prokurora 2015.gada 16.septembra lēmumu, minētie A.Kukļa pieteikumā izteiktie lūgumi noraidīti.
Kriminālprocesa likuma 335.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.
2015.gada 17.aprīlī kriminālprocesā pieņemts lēmums par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, apsūdzot viņu Krimināllikuma 220.1 panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu, personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz konkrētās personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.
Līdz ar to secinu, ka prokurors, pieņemot lēmumu par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, ir izvērtējis izmeklēšanā iegūtos pierādījumus un atzinis tos par pietiekamiem, kā arī ieguvis pārliecību, ka šī persona ir izdarījusi tai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Atbilstoši minētā likuma 405.panta trešajai daļai, lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības nav pārsūdzams.
Iesniedzot pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, situācijā, kad kriminālprocesā ir pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, J.Kuklis pēc būtības ir apstrīdējis viņam celtās apsūdzības pamatotību. Šāda apsūdzētās personas rīcība ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 405.panta trešo daļu, kas liedz lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības pārsūdzēšanu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 39., 402., 403., 405.pantā noteiktajam procesuālo pilnvaru apjomam, personas kriminālvajāšanu uzsāk un veic prokurors. Personai, kura īsteno aizstāvību, Kriminālprocesa likums nepiešķir tiesības iejaukties kriminālvajāšanas realizēšanā. Izmantojot Kriminālprocesa likuma 60.2 panta pirmās daļas 8.punktā paredzētās tiesības, apsūdzētais savus paskaidrojumus pēc izvirzītās apsūdzības būtības var izteikt rakstveida paskaidrojumā vai sniedzot liecības pratināšanā.
Vērtējot J.Kukļa darbību kriminālprocesā, secinu, ka apsūdzētais cenšas ar visiem pieejamiem līdzekļiem atspēkot viņam celto apsūdzību un rast argumentus izmeklēšanā iegūto pierādījumu atspēkošanai. Kriminālprocesa likuma 128.panta otrā daļa noteic, ka to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
No kriminālprocesa materiāliem redzams, ka prokurors ir izpildījis Kriminālprocesa likuma 412.panta nosacījumus, kas regulē pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu, nododot lietu tiesai. Atbilstoši norādītā panta pirmajai daļai, tas nozīmē, ka prokurors ir atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā.
Pēc iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem, atzīstu, ka prokurors ir pareizi konstatējis pamatu J.Kukļa saukšanai pie kriminālatbildības. Par pamatotu atzīstu arī prokurora doto pierādījumu novērtējumu un saskatu pamatu pirmstiesas procesa pabeigšanai, nododot lietu tiesai. Vienlaicīgi, atzīstu, ka nepastāv pamats pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšanai.
Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka J.Kukļa pieteikti lūgumi, kas noraidīti ar prokurora lēmumu, neveicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu, bet vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam un vērsti uz apsūdzības apstrīdēšanu ar mērķi kavēt pirmstiesas procesa pabeigšanu un lietas nodošanu tiesai.
Ņemot vērā augstāk norādītos apsvērumus, prokurora 2015.gada 16.septembra lēmums par J.Kukļa 2015.gada 11.septembra pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu atzīts par likumīgu un pamatotu, atstājot to spēkā pilnā apjomā, bet J.Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzība ir noraidīta kā nepamatota.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 345.panta trešajai daļai, sūdzība un uz to sniegtās atbildes kopija, kā arī sūdzības pārbaudes materiāli pievienoti krimināllietai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu un 339.panta otro daļu, šajā atbildē ietverto nolēmumu par sūdzības izlemšanu desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību nākamajam amatā augstākam prokuroram - Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokuroram."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
