Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem uzdevumiem. Tomēr fokusā ir jāsaglabā Latvijas kā valsts un sabiedrības pamatvērtības turpmākajiem gadiem un gadu desmitiem. Savā ziņā līdzīga darba kārtība gaida arī visu Eiropas Savienību saistībā ar nepieciešamību pārskatīt un nostiprināt stūrakmeņus.

Sabiedrībai un ekonomikai smagās situācijās vēl svarīgāk saglabāt uzmanības lokā pamatvērtības, kas, reiz sašūpojušās, var nebūt atgūstamas. Jāatjauno apdraudētais līdzsvars sabiedrībā starp liberālajām un nacionāli konservatīvajām vērtībām.

Valoda nosargāta. Kā ar nacionālo uzņēmējdarbību?

Stabilus panākumus Latvija kā vienīgā valsts pasaulē, kas ir mājvieta latviešiem kā tautai, guvusi latviešu valodas nosargāšanā, pielietošanā un statusa nostiprināšanā. Okupācijas rezultātā skaitliski pieaugušajā divvalodīgajā Latvijas sabiedrībā uz palikšanu iesakņojies valsts valodas neaizskaramības jēdziens, un par šo sasniegumu varam būt gandarīti. Citvalodu iedzīvotāju aktivitātes pierimušas, un maz kurš vairs atceras kaislības, kas virmoja valsts valodas statusa noteikšanas un nostiprināšanas laikā.

Bēdīgākā situācijā ir grūtāk definējamā pamatvērtība, ko vispārēji varētu dēvēt par nacionālo uzņēmējdarbību. Un ne tikai tādēļ, ka mūsdienu globālajā pasaulē un Eiropas Savienībā runāt par "tīru" nacionālo kapitālu ir visai grūti, bet arī tāpēc, ka ārzemju, globālā kapitāla un to pārstāvošās ideoloģijas sabiedriski politisko spēku spiediens bijis un ir ārkārtīgi spēcīgs.

Vispārējās ekonomiskās tendences, kas izceļ lielu, starpnacionālu korporāciju pārākumu pār salīdzinoši nelielām nacionālā kapitāla nozarēm un uzņēmumiem, diez vai pagriežamas atpakaļ, tas ir ekonomikas attīstības noteikts process. Tomēr Latvijai vērts mācīties no tām pašām vecās Eiropas valstīm, kā atbalstīt un stiprināt tieši nacionālā kapitāla uzņēmumus.

Ikviens lielāks vai mazāks Latvijas uzņēmējs, kurš centies iekļūt un veiksmīgi iekļuvis mūsu Eiropas kaimiņvalstu tirgū, noteikti saskāries ar vietējā tirgus aizsardzības mehānismiem. Labi, ja piedāvātā prece vai pakalpojums būs ievērojami pārāks par vietējo uzņēmumu sortimentu. Pretējā gadījumā ārvalsts uzņēmumam būs ļoti grūti kļūt par aizsargātā tirgus spēlētāju. Lieliski, ka Latvija jau gadiem vairs netiek uztverta kā lētā darbaspēka zeme, tāpēc konkurences cīņā priekšplānā izvirzāmi vērtīgāki ieguvumi.

Princips, protams, vienkāršs – kāpēc pirkt no citiem, ja paši varam saražot? Taču reizēm rodas sajūta, ka Latvijā joprojām pārāk atsaucīgi pieņemam visu, kas nāk importā, kaut kādā ziņā ārvalstu investīcijām dodot zaļāku gaismu nekā vietējiem pašmāju kapitāla centieniem.

Jāatzīst, ka esam bijuši pārmērīgi liberāli ar atvērtību ārzemju kapitālam. Šī politika pati par sevi nav slikta, taču pietrūcis mērķtiecīga atbalsta nacionālajai – vietējā kapitāla – ekonomikai.

Nevis nostādot to pret ārvalstu investīcijām, bet līdzsvaram. Arī ES atbalsta pieeju, kas paredz vairāk lietot "zaļo iepirkumu" kā atbalstu vietējā kapitāla uzņēmumiem. Ja, piemēram, čehi spriež, ka ar regulējumu jāliek lielveikaliem tirgot vietējo produkciju, varbūt tā arī mums ir noderīga lieta?

Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo valdība plāno ES fondu izmantojumu un papildu naudu aptuveni divu miljardu eiro apmērā Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros. Ja atkritumu poligonos ieviesīs biometāna ražošanas iekārtas – tas būtu pareizs solis. Ja ar ES līdzekļu palīdzību tiks uzcelta rūpnīca Latvijā audzēto zirņu pārstrādei proteīna produktos, ja tiks atbalstīta Latvijas mežu kokmateriālu dziļāka pārstrāde, sekmētas Latvijas farmācijas uzņēmumu eksporta un jaunu produktu ražošanas jaudas – arī šie būs pareizi lēmumi, kas palīdzēs vietējā kapitāla uzņēmumu izaugsmei. Šādi ieguldījumi dos arī ilgtermiņa atdevi tautsaimniecībai, jo palīdzēs "ražot naudu".

Mazāk jāskatās to lieluzņēmumu virzienā, kuri katru gadu tikai izved lielas peļņas summas, vairāk jādomā par to, kā stiprināt vietējā kapitāla ekonomiku. Liberālo un nacionālkonservatīvo vērtību līdzsvars ir jāatjauno.

Ģimenes tvērums – pamatvērtība, kas saglabājama

Vēl viena joma, kurā Latvijai jāstiprina savas pamatvērtības, kuras neregulē ne Eiropas, ne citas starptautiskās normas, ir ģimene, kas nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu tās pašas daudz piesauktās nacionālās identitātes, demogrāfijas, tautsaimniecības un galu galā visas nācijas pastāvēšanas vārdā.

Tāpat kā savulaik "karstais kartupelis" bija Valodas likums, šobrīd uzmanības centrā nonācis ģimenes koncepts, kuru Satversmes tiesa nesen interpretēja līdz šim nebijušā veidā, būtībā precedenta kārtībā iejaucoties arī Satversmes noteiktajā jēdzieniskajā rāmī. Jā, pamatvērtības savā būtībā ir konservatīvas, pārmērīgu liberālismu ierobežojošas. Jautājums, vai tās jāmaina, ir kas stipri vairāk par vārdiskām cīņām tiešsaistes komentāros vai līksmību par liberāliem eksperimentiem. Atsitiens šādai "izklaidei" varētu būt pārāk skarbs un skartu visu sabiedrības uzbūvi.

Un tas nav stāsts par to, vai katrai mājsaimniecībai ir jāizjūt pienācīga sociālā aizsardzība no valsts puses – tas ir pašsaprotami! Katra mājsaimniecība var personiski apzīmēt sevi, kā vien labpatīkas, taču šī "labpatika" nav iemesls mainīt stūrakmeņus.

Lai cik daudz uzmanības un spēku šobrīd prasa nepieciešamība ierobežot Covid-19 un stāties pretī tā radītajiem izaicinājumiem, Saeima kā likumdevējs ir tas spēks, kuram, par spīti visam, jāreaģē uz mēģinājumiem sašūpot nacionāli konservatīvās pamatvērtības, šajā gadījumā – ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību. Konservatīvisms šajā gadījumā jāsaprot kā esošo pamatjēdzienu nostiprināšana.

Tendences Eiropā un pasaulē liecina, ka Satversmē un citos Latvijas likumos būtu iekļaujams precizējums, nepieļaujot neatbilstošas interpretācijas ģimenes jēdzienam. Pirmkārt, ģimene veidojas laulībā starp sievieti un vīrieti; otrs ģimenes izveides pamats ir asinsradniecība, vecākiem, tostarp nelaulātiem, radot bērnu; visbeidzot – ģimene kā adopcijas rezultāts.

Iespējams, kādi konservatīvo vērtību piekritēji varētu to pat nosaukt par pārāk liberālu, taču vēlētos uzsvērt: Satversmē piedāvātais skaidrojums drīzāk jāuztver kā aizsargs pret tādu situācijas attīstību, kas pa gabaliņam vien sadrupinātu kopēji uzcelto Latvijas valstiskuma ēku un demokrātiju, vairākumam piekāpjoties mazākuma interešu un spiediena priekšā.

Runa ir par to pašu līdzsvara atgūšanu arī attiecībā uz sabiedrības pamatšūniņu – ģimeni. Vispārzināms ir fakts, ka mūsu sabiedrībā ir cilvēki ar tā dēvēto netradicionālo orientāciju. Un katram ir tiesības iet savu izvēlēto dzīves ceļu, taču – vai tas dod kādas īpašas tiesības dominēt, diktēt? Vai tas nav pārmērīgi daudz? Un vai nav izjucis līdzsvars, veltot pārāk daudz uzmanības mazākuma interesēm? Šo smalko robežšķirtni nevajadzētu pārkāpt.

Demogrāfiskās situācijas glābšanai bērnu skaits ir tikai viena svarīga lieta no vesela kopuma

Ģimenes stiprināšana, bērnu skaits, visaptveroša demogrāfijas politika ir valstij vitāli svarīgs uzdevums. Tas ir instruments, lai saglabātu latviešu nāciju, jo mūsdienu riski ir augsti. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanas vārdā esam ne mazumu darījuši, realizējuši atsevišķus fragmentus no plašās ekspertu veidotās demogrāfiskās atveseļošanās programmas "Māras solis", kas jau 2017. gadā tapusi sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu centrs", taču tas ir stipri nepietiekami. Tautas "ilgtspēja" – lai lietojam šo šobrīd moderno vārdu – joprojām ir nopietni apdraudēta. Jāatzīst, ka tā nav bijusi tikpat spēcīga mūsu pamatvērtība kā, teiksim, "liberālās vērtības". Tāpēc akcenti ir jāmaina.

Satraucošās demogrāfiskās situācijas uzlabošanā lielāka uzmanība jāvelta dabiskas ģimenes stiprināšanai un atbalstam, vecāku iespējām pilnvērtīgi rūpēties par savu bērnu un savienot to ar izaugsmi darbā, jaunu cilvēku vēlmju pēc bērniem piepildījumam un jaunās paaudzes iespējām izaugt par veiksmīgiem un aktīviem savas zemes pilsoņiem. Šādas valsts politikas mērķis ir formulēts: lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku! Pretēja, daudziem nepieņemama un nacionālo identitāti apdraudoša iespēja būtu iedzīvotāju deficītu nākotnē aizpildīt ar migrantu mākslīgu aicināšanu no tālām zemēm.

Citu valstu prakse un ekspertu vērtējums liecina, ka diemžēl nav viena unikāla instrumenta, ar kuru varētu atrisināt visas demogrāfijas problēmas. Protams, nepietiek tikai ar pabalstiem, bērnam piedzimstot, vai apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu. Nepieciešami daudzi jo daudzi mērķēti atbalsta instrumenti. Protams, Nacionālās apvienības rosinātais un kopīgiem spēkiem panāktais vienreizējais krīzes atbalsts ģimenēm par katru bērnu 500 eiro apmērā ir vienīgi kā cienīgs novērtējums tam papildu darbam, ko vecāki paveic šajos sarežģītajos apstākļos. Tas ne tuvu nav kāds globāls risinājums, bet gan drīzāk signāls ģimenēm par to, ka tās ir svarīga sabiedrības un valsts pamatvērtība. Tas ir solis līdzsvara atjaunošanas virzienā. Tikai viens solis!

Ir nepieciešams vispusīgs un plašāks skatījums, lai situācija uzlabotos. Un katru reizi, kad kāds izrauj no šī konteksta vienu atsevišķu detaļu, sakot, piemēram, ka "demogrāfija nav tikai pabalsti" vai "šis pasākums ir otršķirīgs, sākumā vajag...", vai "bērnu piedzimšana nav izšķiroša, vajag rūpēties par kvalitatīvu izglītību", ir labi dzirdami necienīgi, destruktīvi un, vēl vairāk, pat melīgi "apgalvojumi", ar kuriem cenšas primitivizēt to, kas pašam ir zināms kā komplicēts kopums.

Katra sastāvdaļa demogrāfijas politikā IR svarīga, katrs pasākums ir kādā mērā vai grupā nozīmīgs, un, protams, svarīgs ir ne tikai piedzimušo bērnu skaits, bet arī kvalitatīva bērna izaugsmes vide – un kā šo vidi padarīt veselīgāku šī apzīmējuma plašākajā nozīmē. Ceru un gribas ticēt, ka, strādājot pie ilgtermiņa tautas ataudzes stratēģijas, pie ģimeņu atbalsta un demogrāfijas politikas nākamajiem gadiem, mēs spēsim fokusā paturēt galvenos uzstādījumus, ņemsim vērā katru labu ideju un priekšlikumu un tos kā vienu kopumu mērķtiecīgi, soli pa solim pārvērtīsim konkrētos lēmumos.

Daudzkārt jau ir teikts, ka no Covid-19 krīzes iziesim pilnīgi citādi un ka nekas vairs nebūs kā līdz šim, bet būtu svarīgi pārrunāt un vienoties par to, kā gribam, lai būtu. Manuprāt, tā ir spēcīga latviska valsts ar stiprām un kuplām ģimenēm.

* pats sevi dēvē par sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītāju

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

FotoEs kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres.
Lasīt visu...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa šonedēļ nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...