Iesaki rakstu: 
Redzēju Jūsu portālā skatījumu uz jauno valdības sastāvu. Var jau būt, ka viņi par kaut ko tādu ir vienojušies, taču man tas šķiet apšaubāmi.
Ir divi valdības veidošanas pamatscenāriji - vai nu premjers ir tāds, kā to vajag Vienotībai (tāds, kurš var restartēt Vienotību, ar "pautiem" - bet visdrīzāk tikai pārnestā nozīmē), vai arī koalīcijas partneri uzspiež savējo, tipa Rihardu Straujumu - tādu, aiz kura muguras var netraucēti darīt savas lietas.
Ja tomēr Vienotība būs gana gudra (nebūs pavisam stulba un tuvredzīga), tad tā centīsies panākt sev vēlamā premjera atbalstu, kuram ir vajadzīgā vilkme, potenciāls un motivācija izvilkties laukā no tas sū... bedres, kurā tai ir vēlīgi ļauts iebraukt līdz šņukura galam, tas ir - virzīs Āboltiņu, jo nekā cita tiem nav.
Galvenais, ar ko vajadzēs vienoties, būs ZZS ar tās "saimnieku". Izlīgumam varētu tikt piedāvāts atdot tiem SM amatu. tas būtu gana brangs kumoss, jo visi tuvākie lielākie darījumi notiks SM, EM, AM paspārnē - vilcienu iepirkums, Rail Baltica, dzelzceļa elektrifikācija, LG pārdošana, Lattelecom un LMT darījums, dāsnā aizsardzības budžeta apgūšana (ar to gan var arī padalīties, jo tur varētu būt pagrūti iespiesties cauri NATO rāmim).
Ja ir iespēja savā paspārnē pārņemt visu šo, tad var arī vēlīgi atvēlēt premjera kandidāta izvēli Vienotības interesēs, jo vajadzīgās intereses būs zem vajadzīgās uzraudzības.
Savukārt NA liks pastāvēt pie siles maliņas - audzinošos nolūkos. Tie, protams, var nikni vaukšķēt un, jo niknāk vaukšķēs, jo smieklīgāk izskatīsies, jo pēc tam tik un tā ar nolaistu asti (izdomājot kādu klasisko atrunu - ar pragmatiskiem vai cēliem motīviem), luncinot to kājstarpē, ieņems to vietu pie siles, kas tiem tiks norādīta.
Reģionāļi un NSL savukārt tiks izmantoti kā elektriskā gana mietiņi, kurus sasprauž dullīgajam bullītim ceļā, lai tas gribot negribot nonāktu vajadzīgajā aploka vietā...
Visi koalīcijas "partneri" labi saprot, ka pats optimālākais sastāvs ir - šīs trīs partijas un nekas vairāk, jo ir jau tik ērti aprasts kopīgi shēmot un dalīt valsti.
Likmes ir pārāk augstas (pārāk liels pīrāgs, ko dalīt), lai kāds ietu ko mainīt. Būs jāpiecieš vienam otrs un jāmeklē jauna iespēja "uzmest"...
Un, visbeidzot, tas, ka Kozlovskis ir ieslēdzis atpakaļgaitu, nozīmē, ka dīls starp Vienotību un ZZS ir jau noticis...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
