Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izlasot pirms dažām dienām publicētu rakstu „Latvijas Valsts radio un televīzijas centru vadīs Edmunds Beļskis”, sapratu, ka epopeja ar LVRTC valdes ievēlēšanu ir noslēgusies. Lasot šo rakstu atcerējos citu nesen izlasītu rakstu Pietiek par Satiksmes ministriju un Tāli Linkaitu. Toreiz tas man likās tikai kā viedokļa raksts, taču, kā redzam, tad dažas lietas jau ir piepildījušās. Tad nu saņēmos, lai arī savas pārdomas izteiktu par notiekošo saistībā ar VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)

Kad lasīju rakstu Pietiek, man nelikās ticams, ka tā varētu notikt, un tas, ka kāds nopietni pārdomā šādu variantu, radīja neviltotu izbrīnu. Lai labāk saprastu šāda izbrīna iemeslus, ir jāpaskaidro, kāds bija šī cilvēka ieņemamais amats LVRTC pirms nonākšanas uzņēmuma pagaidu valdē.

Saskaņā ar LVRTC mājas lapā pieejamo informāciju Ģirts Ozols (attēlā) no 2016.gada ieņēma LVRTC komercdepartamenta vadītāja amatu (https://www.lvrtc.lv/valde.html). Pēc publiski pieejamās informācijas, kas atrodama LVRTC mājas lapā par uzņēmuma struktūru, (https://www.lvrtc.lv/strukt363ra.html) šis ir departaments, kuram būtu jānodrošina LVRTC sniedzamo pakalpojumu izstrāde, prasību aprakstīšana un atbilstošo pakalpojumu cenu sagatavošanu, lai šos pakalpojumus tālāk piedāvātu potenciālajiem LVRTC klientiem, kam pamatā būtu jābūt valsts sektora iestādēm.

No vairākiem valsts iestāžu pārstāvjiem neformālās sarunās izdevies uzzināt, ka pieejamie cenu aprēķini netiek laicīgi iesniegti, ja tiek iesniegti, tad daudzos gadījumos tie ir nesamērīgi dārgi un tādējādi neatbilst valsts pārvaldes uzdevumiem samazināt cenas un uzlabot efektivitāti. Pakalpojumu apraksti, kvalitātes līmeņa prasības un citi tehniskie parametri ir aprakstīti tikai daļai pakalpojumu, bet daļai pakalpojumu nav vispār vēl pat nodefinēti. Vienvārdsakot šādus nekvalitatīvus un ne līdz galam noformētus produktus LVRTC cenšas uzspiest visām valsts iestādēm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji ERAF projektu ietvaros, kas saistīti ar IT infrastruktūras centralizāciju, spiež visām ministrijām kā obligātu IKT infrastruktūras datu centra turētāju un projekta partneri projektos ierakstīt tieši LVRTC, norādot, ka visa IKT infrastruktūra ir jāizvieto tieši LVRTC datu centros. VARAM nostāja šajā jautājumā būtu saprotama, jo runa ir par vienotu valsts politik,u attiecībā uz IKT infrastruktūras attīstību. Par nožēlu, tas, ko jau ilgstoši dara LVRTC nav izprotams.

Ministrijām, kurām ir obligāti jāizmanto LVRTC kā partneris, ir svarīgi savlaicīgi zināt pakalpojumu cenas un pakalpojumu aprakstus, lai to visu varētu paredzēt un ierakstīt projekta aprēķinos. Pilnvērtīgi apraksti visiem sniedzamajiem pakalpojumiem nemaz nav pieejami. LVRTC datu centrs ir jāizvēlas obligāti, bet, kādus pakalpojumus saņemsi, vai saņemsi un kādā līmenī tie būs, zināms nav nevienam.

Svarīgi mazliet pakavēties pie LVRTC cenu politikas. Pakalpojumi, kas šobrīd pieejami no LVRTC, faktiski ir dārgāki par tāda paša līdzvērtīga pakalpojuma izmaksām, ko sniedz privātbizness. Kārtējo reizi pierādās, ka privātbiznesa sniegtie pakalpojumi ir lētāki par valsts sektora tāda paša vai sliktāka līmeņa pakalpojumiem. Neesošas konkurences gadījumā mēs nekad līdz galam neuzzināsim, vai mēs par pakalpojumu pārmaksājam vai ne.

Arī IT nozarei kā tādai šādi pavērsieni nav diez ko labvēlīgi, jo pastāv risks, ka pasūtījuma neesamības gadījum, kādas biznesa segmenta daļas vienkārši atmirs un pēc kāda laika vairs nebūs iespējama pat šāda konkurence. Visu šo apkopojot, saprotams, ka var rasties situācija, kad Konkurences padomē vērsīsies privātais bizness par nepamatotas konkurences ierobežošanu un cenu sadārdzinājumu. Interesanti, kāda būs valsts ierēdņu un LVRTC rīcība šajā gadījumā.

 Kāda tam visam kopsakarība ar Ģirtu Ozolu? Iespējams, ka tieši komercdepartaments, ko pēdējos gadus vadījis tieši Ģirts Ozols, ir atbildīgs par šādas situācijas veidošanos.

Ja komercdepartamenta direktors savlaicīgi nav spējis izstrādāt plānojamo pakalpojumu aprakstus, nav spējis veikt pilnvērtīgu pakalpojumu izmaksu noteikšanu pie dažādiem kvalitātes līmeņiem, tad nevienam arī nav iespējas šos pakalpojumus salīdzināt ar līdzvērtīgiem privātbiznesa pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka nav iespējams meklēt labākus un lētākus risinājumus, lai cenas būtu konkurētspējīgas un atbilstošas tirgus situācijai. Jācer, ka VARAM pārstāvji, iespējams, labā ticībā, vēlas centralizēt un optimizēt valsts pārvaldes IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, bet tā vietā tās nevis samazina, bet tieši pretēji, cenas tiek palielinātas. 

Kādreiz mūsu valstī jau bija tāda institūcija, kas saucās VITA un nodrošināja vienoto valsts datu tīklu. Šī organizācija pārstāja pastāvēt, jo konkurences neesamības apstākļos šī valsts organizācija un tās darbinieki vienkārši pārstāja satraukties par klientu problēmām, cenām un citiem ar to saistītiem jautājumiem, vienvārdsakot palika stagnējoša un neefektīva.

LVRTC jau šobrīd pat vēl pie neiegūta monopolstāvokļa stagnē un demonstrē neefektivitātes paraugstundu. Kas ar šo organizāciju notiks tad, kad, kad šī organizācija iegūs šo monopolstāvokli uz valsts pārvaldes IT infrastruktūras izvietošanu, uzturēšanu un servisa pakalpojumu sniegšanu? Šāds liktenis gaida arī LVRTC, ja šo organizāciju turpinās vadīt tādi cilvēki kā Ģirts Ozols.

Pārsteidz ministra bezdarbība šajā gadījumā vai tieši pretēji apzinātā darbība. Visi jautājumi, kas saistīti ir IT infrastruktūras jautājumiem, ir salīdzinoši niecīgi, ja runājam par citiem LVRTC projektiem. Daļa šo projektu ir saistīti ar būvniecību, precīzāk, ar IT infrastruktūras izbūvi – platjoslas projekts. Kam jāpievērš uzmanība, ir efektivitāte un lietderība. Projekts realizēts par valsts un Eiropas līdzekļiem. Nauda ir veiksmīgi apgūta, taču, kā izrādās, tad daudzviet Latvijā šī infrastruktūra tam paredzētajiem mērķiem netiek izmantota, jo vienkārši nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Divas trešdaļas pieslēgumu netiek izmantotas!!! Sīkāk var lasīt šeit:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/platjoslas-internets-laukos-ievilkts-bet-iedzivotajiem-neaizsniedzams.a289245/

Ja pirmie platjoslas projekta izbūves posmi notika, tad kad Ģirts Ozols vēl nevadīja LVRTC komercdepartamentu, tad pēdējā posma plānošanas un realizācijas laikā viņa iesaistei, kā arī Marisa Mežgala iesaistei bija jābūt obligātai, un esmu pārliecināts, ka šāda situācija ir iespējama, tikai pateicoties apzinātai vai neapzinātai komercdepartamenta un finanšu un administratīvā departamenta vadības darbībai. Kā jau nojaušat, tad arī otru pagaidu valdes locekli Marisu Mežgalu paredzēts apstiprināt pastāvīgajā valdē.

Šopavasar bija publiski vērojami skandāli, kas parādīja LVRTC projektu vadību ne no labākās gaismas. Informācija par finansējuma apturēšanu un ar to saistītajām problēmām parādījās gan Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "De facto", gan arī portālos. Vairāk var lasīt šeit: https://www.tvnet.lv/6571847/lvrtc-platjoslas-interneta-projekts-netiks-partraukts-aptureta-finansejuma-del

 Ja kāds neatminas, tad trauksme tika celta saistībā korupcijas riskiem un nesaskaņām starp izpildītāju un pasūtītāju platjoslas projekta realizācijas gaitā. Pārmetumi izrādījās tik nopietni, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CLFA) pieņēma lēmumu apturēt finansējumu šim projektam uz nenoteiktu laiku. Šā projekta apjoms bija 50 miljoni eiro. Skandālu rezultātā savu amatu zaudēja tā laika LVRTC valde, bet faktiskie izpildītāji šobrīd tiek virzīti nu jau uz pastāvīgo valdes locekļu posteņiem.

Valde varbūt arī bija tā, kas izlēma vienu vai otru jautājumu par labu kāda būvkomersanta piesaistei, taču bez šāda līmeņa top menedžeru iesaistes kā Mariss Mežgals (Finanšu un administratīvā departamenta vadītājs no 2013.g.) un Ģirts Ozols (Komercdepartamenta vadītājs no 2016.g.) šādu lēmumu izpilde faktiski nevarēja tikt realizēta. Ministrijas vadība to nav gatava atzīt, un tas šobrīd nevienu vairs neinteresē.

Bezkompromisa tiesiskuma viesēji, šķiet, jau atkal kādu plašākai sabiedrībai nezināmu motīvu vadīti ir nonākuši pie kompromisa jeb selektīvā tiesiskuma. Lai vai kā tas viss arī nebūtu, viņi vienmēr varēs teikt, ka, ja cilvēks nav notiesāts, tad nav zaglis, taču par nevainojamu reputāciju šo kungu gadījumā runa nevar būt nekādā gadījumā.  Tie paši vēži, tikai citās kulītēs.

Interesanti būs pavērot, kā kungi Ģirts Ozols un Mariss Mežgals nomenedžēs, ja tā var izteikties, jau daudz lielākus būvniecības projektus, piemēram, televīzijas torņa rekonstrukcijas darbus, kuru budžets ir aptuveni 150 miljoni eiro. Platjoslu projektu gadījumā abi departamentu vadītāji veiksmīgi noslēpās aiz iepriekšējās valdes mugurām, kaut gan kas zina, varbūt vēl nekas nav beidzies. Šoreiz viņiem vairs nebūs, aiz kā slēpties. Žēl tikai, ka šādas patiesības noskaidrošanai, lai uzzinātu par cilvēku godaprātu, uz spēles jāliek šādi dārgi būvniecības projekti.

Gribētos saprast ar ko, kopš 2016. gada ir nodarbojies potenciālais LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols? Kas ir tas, par ko viņš kā LVRTC atbildīgais darbinieks ir saņēmis iepriekšējā ministra atzinību un ar ko ir izpelnījies esošā ministra atzinību, ja pat, tautas valodā runājot, cenas nevar sarēķināt un sniedzamo pakalpojumu aprakstus un noteikumus nav bijis spējīgs ieviest savā departamentā no 2016. gada?

Ar ko ministra uzmanību ir izpelnījies Mariss Mežgals? Iespējams, ka šiem cilvēkiem ir kādi īpaši nopelni gan bijušā ministra, gan nu jau jaunā ministra Tāļa Linkaita īpašo vēlmju izpildē, bet par to parasti skaļi neviens nerunā. Laikam jau jāpiekrīt iepriekšējam rakstītājam par Tāli Linkaitu un ministriju, ka visas labās apņemšanās ir aktuālas tikai tik tālu, cik tās ir uz papīra, bet reālajā dzīvē šādām ideālistiskām idejām nav vietas, jo visu laikam jau atkal nosaka nauda un personiskās intereses, nevis valsts intereses.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...