Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visām vadošajām Latvijas augstskolām un citām iestādēm, kas kā pētnieku „jumti” ir pagājušā gada vidū valdības „Covid pētījumiem” piešķirto gandrīz 5 miljonu eiro saņēmējas, kā arī atbildīgajai ministrijai – Ilgas Šuplinskas vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai jau pirms divām nedēļām ir pieprasītas pilnas atskaites par šiem pētījumiem, to rezultātiem un līdzekļu izmantojumu, taču neviena no šīm iestādēm to vēl nav izdarījusi. Pietiek šodien publicē divus informācijas pieprasījumus, kas dod ieskatu tajā, kādi tieši dati ir pieprasīti.

Informācijas pieprasījums Izglītības un zinātnes ministrijai

Šā gada 20. maijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr. 278 ar šādu saturu:

„Par valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu, apstiprināt valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai (turpmāk – programma).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju un Veselības ministriju par līdzatbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir līdz 5 000 000 euro, un tās īstenošanas laiks ir 2020. gads.

4. Programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

5. Programmas mērķi ir izstrādāt zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās tematiskajās jomās:

5.1. veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tostarp jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, jauni ārstniecības līdzekļi, to faktoru izpēte, kas nosaka un ietekmē uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, slimības diagnostiku, norisi un terapiju, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē un skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, kā arī klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;

5.2. inženiertehniskie risinājumi, tostarp cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas slimības ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs un IKT izmantošanai izglītības procesā;

5.3. tautsaimniecība un sabiedrības labklājība, tostarp ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.

6. Lai sasniegtu programmas mērķus, noteikt šādus uzdevumus:

6.1. monitorēt un prognozēt Covid-19 izplatību un to ietekmējošos faktorus Latvijā, izmantojot epidemioloģisko informāciju, molekulāros datus un modelēšanu, lai mazinātu infekcijas izplatību, laikus identificētu un novērstu jaunus uzliesmojumus, kā arī paaugstinātu gatavību citu līdzīgu slimību uzliesmojuma gadījumā un sezonālas Covid-19 izveidošanās iespējai, veikt visaptverošus epidemioloģiskos pētījumus SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai ārējā vidē un SARS-CoV-2 vīrusa skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, lai izprastu, kādi varētu būt optimālie drošības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu apkārtējās vides, kā arī istabas dzīvnieku ietekmi uz vīrusa turpmāko izplatību un izstrādātu rekomendācijas infekcijas ierobežošanai, kā arī veikt pētījumus, lai novērtētu kolektīvās imunitātes veidošanos;

6.2. veidot Covid-19 pacientu bioloģiskā materiāla un paraugsaistīto datu biobanku, veikt standartizētu visu paraugu analīzi, lai noskaidrotu bioķīmiskos, ģenētiskos, citus molekulāros un imunoloģiskos faktorus un uz iegūto datu bāzes pamata izveidot Latvijas zinātniekiem un mediķiem pieejamu datu apstrādes platformu turpmākajai pētniecībai un izmantošanai ārstēšanas procesā;

6.3. noskaidrot sociāli demogrāfiskos, klīniskos, bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē cilvēku uzņēmību pret vīrusu, slimības diagnostiku, norisi, terapijas iznākumu un pēcinfekcijas sekas, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti, izstrādātu diagnostikas metodes, klīniskos algoritmus un klīniskās vadlīnijas, kā arī veikt klīniskos pētījumus sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (klīniskie pētījumi "Solidarity");

6.4. izstrādāt jaunus ārstniecības līdzekļus un vakcīnas, tai skaitā piemērojot esošos medikamentus Covid-19 un tās izraisīto komplikāciju ārstēšanai un iekļaujot translācijas pētījumus;

6.5. veikt sabiedrības veselības, tai skaitā sabiedrības sociāli psiholoģisko aspektu, izpēti, lai noskaidrotu iedzīvotāju un noteiktu sabiedrības grupu drošumspējas paaugstināšanas iespējas, iedzīvotāju uzvedību saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, izmaiņu nepieciešamību veselības aprūpes sistēmā veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, epidemioloģiskās drošības pilnveidošanai, ātrai un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas izplatības mazināšanā, kā arī lai izstrādātu rekomendācijas un vadlīnijas psiholoģiskās noturības stiprināšanai, deviantas vai paškaitējošas uzvedības veidošanās risku mazināšanai un izdegšanas novēršanai noteiktām sabiedrības grupām pandēmijas un pēcpandēmijas apstākļos;

6.6. izvērtēt optimālās izmantojamās tehnoloģijas cilvēku drošības palielināšanai epidēmijas laikā un izstrādāt kustības monitoringa un mobilās informēšanas risinājumus, ātrās diagnostikas un ārstniecības iekārtu prototipus;

6.7. veikt pētījumus par optimālām infekciju izplatīšanās ātrās noteikšanas metodēm, individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem un tehnoloģijām vīrusa efektīvai iznīcināšanai telpās un vidē, sniedzot konkrētas zinātniskajos pētījumos balstītas rekomendācijas par optimāliem individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem pret infekciju, kā arī aizsardzības līdzekļiem darba vietā un sabiedriskajos transportlīdzekļos, tostarp to testēšanu un sertifikāciju;

6.8. veikt pētījumus, kā arī attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.8.1. optimālajām attālināto pakalpojumu nodrošināšanas pieejām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, kiberdrošībai, lielajiem datiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai uzņēmējdarbībā krīzes apstākļos. Sniegt konkrētas rekomendācijas par valsts apmaksāto telemedicīnas pakalpojumu attīstīšanu, optimālām jauna formāta digitalizētām darba vietām, par jaunām individuālā un kolektīvā darba pieejām, sabiedriskā sektora darbu digitālajā formātā, kā arī izstrādāt attālināto pakalpojumu sniegšanas standartus vai pilnveidot esošos standartus pakalpojumu kvalitātes un drošības nodrošināšanai;

6.8.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai digitālajā un virtuālajā telpā, lai modernizētu mācīšanās procesu un ieviestu inovācijas izglītībā, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu pedagoģisko atbalstu un mācīšanās analītiku un veiktu zināšanu apguves rezultātu monitoringu;

6.9. veikt pētījumus un izstrādāt risinājumus Latvijas ekonomikas noturībai pret pandēmijas izraisīto krīzi un pēckrīzes attīstības iespējām, optimālai zināšanu pārnesei attiecībā uz krīzes situācijas rosinātajām inovācijām, kā arī sniegt konkrētu novērtējumu globālo ķēžu perspektīvām un Latvijas nodrošinājumam ar kritisko infrastruktūru un materiāliem;

6.10. īstenot pētījumus, attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.10.1. veicot Latvijas sabiedrības uzvedības modeļu, vērtību transformācijas, sociālo procesu un iespējamo struktūras izmaiņu izpēti krīzes un pēckrīzes apstākļos, tai skaitā vērtējot izmaiņas mājsaimniecību ienākumos un to avotos, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, nodarbinātības izmaiņu ietekmi un darba devēja lomu attālināto darba formu attīstībā un drošas darba vides nodrošināšanā, valsts un pašvaldību sniegtā sociālā atbalsta pasākumu efektivitāti un pārklājumu un būtisku sociālo pakalpojumu (piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālo pakalpojumu) ierobežojumu ietekmi uz iedzīvotājiem, krīzes īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģisko ietekmi uz indivīdu un ģimenēm starppaaudžu griezumā, primāro, sekundāro un terciāro sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu, indivīdu psihisko un fizisko veselību, kā arī tālmācības un tehnoloģiju bagātinātās mācīšanās pieejām;

6.10.2. optimālām pieejām sabiedrības medijpratības veicināšanai un dezinformācijas novēršanai, sabiedrības pilsoniskās atbildības un līdzdalības veicināšanai, izvērtējot stratēģisko komunikāciju pandēmijas izraisītām krīzēm, tai skaitā veicot informācijas kanālu un informatīvā atbalsta pasākumu efektivitātes novērtējumu;

6.10.3. izglītības nozares digitālai transformācijai visu līmeņu izglītībā, izmantojot mākslīgā intelekta un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un izstrādājot inovatīvas pieejas mācīšanās rezultātu monitoringam, mācīšanas stratēģijām un dizainu prasmju apguvei digitālā un virtuālā vidē, tostarp jaunām metodēm un risinājumiem tradicionālo, digitālo un nododamo prasmju, kā arī sociālo kompetenču attīstībai.

7. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. attīstīt starpdisciplināras starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas programmas tematiskajās jomās, kuras zinātniskajā darbībā izmanto jaunākās pētniecības metodes un tehnoloģijas;

7.2. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares speciālistiem;

7.3. veicināt starpinstitucionālo sadarbību programmas mērķu sasniegšanai;

7.4. iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklos un konsorcijos, īpaši ar Covid-19 saistītajās jomās, ja tas ir nepieciešams attiecīgā zinātniskā projekta mērķu sasniegšanai;

7.5. sadarboties ar citām Eiropas un pasaules pētniecības organizācijām programmas virsmērķa efektīvākai sasniegšanai;

7.6. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, rekomendējot konkrētas rīcības un aprakstot to paredzamās sekas, kas izteiktas arī ar skaitliskiem indikatoriem (Key performance indicator (KPI)), lai:

7.6.1. pozitīvi ietekmētu ekonomiku, nodrošinātu un veicinātu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu un izaugsmi pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.6.2. konkrētajā nozarē plānotu atbilstošu rīcībpolitiku un izvērtētu tās ieviešanu;

7.6.3. sekmētu sabiedrības un noteiktu mērķgrupu spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un mazinātu nevēlamu, sabiedrības drošību, struktūru un demokrātiju apdraudošu uzvedības modeļu, paradumu un vērtību veidošanos pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.7. nodrošināt zinātnisko projektu īstenotāju proaktīvu savstarpējo sadarbību, tai skaitā nodrošinot pētniecības un operatīvo datu pieejamību visiem programmas īstenotājiem pētījumu datu apstrādes un analīzes posmos un konsultācijas rekomendāciju un to ietekmes novērtējumu izstrādes procesā, kā arī izstrādāt kopīgus oriģinālus zinātniskos rakstus;

7.8. izmantot atvērtā pirmkoda programmatūras risinājumus un zinātniskā projekta ietvaros padarīt attīstītās programmatūras risinājumus atvērtus tālākām integrācijām;

7.9. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicējot rezultātus brīvpiekļuves žurnālos, kā arī deponējot jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos;

7.10. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, iesaistot sabiedrību un veicinot tās izpratni par pētniecības lomu infekcijas izplatības ierobežošanā, kā arī devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā sagatavojot informatīvus populārzinātniskus rakstus par veiktajiem pētījumiem, to rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem.

8. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus sasniedzamos rezultātus:

8.1. sniegts pierādījumos balstītu rīcībpolitikas rekomendāciju ekonomiskās atdeves novērtējums un raksturota to potenciālā ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, sabiedrības veselību, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un izglītību;

8.2. izstrādāti vai lietotāju mērķgrupām atbilstoši pielāgoti digitālie risinājumi, ja to paredz zinātniskā projekta mērķi;

8.3. sasniegti citi specifiski rezultāti atbilstoši katra programmas uzdevuma mērķim.

9. Programmas īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz trim mēnešiem, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

Ministru prezidents          A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre     I. Šuplinska.”

Šā gada 10. jūlijā Jūsu iestādes interneta mājas lapā publicēta šāda informācija:

„Valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” tiks īstenoti 10 projekti

Valsts pētījumu programmā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz gada beigām tiks īstenoti 10 projekti, kas nodrošinās visu programmas uzdevumu izpildi trīs tematiskajās jomās. Starptautiskie zinātniskie eksperti šiem 10 projektiem piešķīruši augstu novērtējumu - vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem. Kopā visās trīs tematiskajās jomās tika iesniegti 15 projektu pieteikumi.

Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”, ko īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūu "BIOR", Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

2) “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

4) “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

5) “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Banku augstskolu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Inženiertehnisko risinājumu jomā apstiprinātie projekti:

1) “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project)”, ko īstenos VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Kopējais projekta finansējums ir 486 838 eiro.

2) “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”, ko īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latvijas Universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem” īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Liepājas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 500 eiro.

Tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehniskā universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 495 000 eiro.

2) “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Konkursa norisini nodrošināja Latvijas Zinātnes padome, lēmumu par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņēma valsts pētījumu programmas īstenošanas un uzraudzības komisija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība".

Informācija par programmas “Covid-19 seku mazināšanai” izvērtēšanu un apstiprinātajiem projektiem atrodama šeit.

Valsts pētījumu programmu “Covid-19 seku mazināšanai” Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija izstrādāja sadarbībā ar stratēģiskās vadības padomi, piedaloties pārstāvjiem no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts kancelejas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Eiropas Bioinformātikas institūta (EBI).

Lai ierobežotu SARS-CoV-2 vīrusa izraisīto Covid-19 slimību un mazinātu tās sekas Latvijā, šā gada 30. aprīlī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu piecu miljonu eiro apmērā valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” īstenošanai 2020. gadā.”

Kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi un uzraudzījusi budžeta līdzekļu lietderīgu un pamatotu izmantojumu šīs programmas ietvaros. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

2) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 6. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

3) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 7. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

4) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 8. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

5) kādus tieši pasākumus Jūsu iestāde ir veikusi, lai nodrošinātu programmas ietvaros veiktās pētniecības rezultātu publisku pieejamību."

Informācijas pieprasījums Latvijas Universitātei

Šā gada 20. maijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr. 278 ar šādu saturu:

„Par valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu, apstiprināt valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai (turpmāk – programma).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju un Veselības ministriju par līdzatbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir līdz 5 000 000 euro, un tās īstenošanas laiks ir 2020. gads.

4. Programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

5. Programmas mērķi ir izstrādāt zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās tematiskajās jomās:

5.1. veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tostarp jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, jauni ārstniecības līdzekļi, to faktoru izpēte, kas nosaka un ietekmē uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, slimības diagnostiku, norisi un terapiju, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē un skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, kā arī klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;

5.2. inženiertehniskie risinājumi, tostarp cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas slimības ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs un IKT izmantošanai izglītības procesā;

5.3. tautsaimniecība un sabiedrības labklājība, tostarp ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.

6. Lai sasniegtu programmas mērķus, noteikt šādus uzdevumus:

6.1. monitorēt un prognozēt Covid-19 izplatību un to ietekmējošos faktorus Latvijā, izmantojot epidemioloģisko informāciju, molekulāros datus un modelēšanu, lai mazinātu infekcijas izplatību, laikus identificētu un novērstu jaunus uzliesmojumus, kā arī paaugstinātu gatavību citu līdzīgu slimību uzliesmojuma gadījumā un sezonālas Covid-19 izveidošanās iespējai, veikt visaptverošus epidemioloģiskos pētījumus SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai ārējā vidē un SARS-CoV-2 vīrusa skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, lai izprastu, kādi varētu būt optimālie drošības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu apkārtējās vides, kā arī istabas dzīvnieku ietekmi uz vīrusa turpmāko izplatību un izstrādātu rekomendācijas infekcijas ierobežošanai, kā arī veikt pētījumus, lai novērtētu kolektīvās imunitātes veidošanos;

6.2. veidot Covid-19 pacientu bioloģiskā materiāla un paraugsaistīto datu biobanku, veikt standartizētu visu paraugu analīzi, lai noskaidrotu bioķīmiskos, ģenētiskos, citus molekulāros un imunoloģiskos faktorus un uz iegūto datu bāzes pamata izveidot Latvijas zinātniekiem un mediķiem pieejamu datu apstrādes platformu turpmākajai pētniecībai un izmantošanai ārstēšanas procesā;

6.3. noskaidrot sociāli demogrāfiskos, klīniskos, bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē cilvēku uzņēmību pret vīrusu, slimības diagnostiku, norisi, terapijas iznākumu un pēcinfekcijas sekas, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti, izstrādātu diagnostikas metodes, klīniskos algoritmus un klīniskās vadlīnijas, kā arī veikt klīniskos pētījumus sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (klīniskie pētījumi "Solidarity");

6.4. izstrādāt jaunus ārstniecības līdzekļus un vakcīnas, tai skaitā piemērojot esošos medikamentus Covid-19 un tās izraisīto komplikāciju ārstēšanai un iekļaujot translācijas pētījumus;

6.5. veikt sabiedrības veselības, tai skaitā sabiedrības sociāli psiholoģisko aspektu, izpēti, lai noskaidrotu iedzīvotāju un noteiktu sabiedrības grupu drošumspējas paaugstināšanas iespējas, iedzīvotāju uzvedību saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, izmaiņu nepieciešamību veselības aprūpes sistēmā veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, epidemioloģiskās drošības pilnveidošanai, ātrai un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas izplatības mazināšanā, kā arī lai izstrādātu rekomendācijas un vadlīnijas psiholoģiskās noturības stiprināšanai, deviantas vai paškaitējošas uzvedības veidošanās risku mazināšanai un izdegšanas novēršanai noteiktām sabiedrības grupām pandēmijas un pēcpandēmijas apstākļos;

6.6. izvērtēt optimālās izmantojamās tehnoloģijas cilvēku drošības palielināšanai epidēmijas laikā un izstrādāt kustības monitoringa un mobilās informēšanas risinājumus, ātrās diagnostikas un ārstniecības iekārtu prototipus;

6.7. veikt pētījumus par optimālām infekciju izplatīšanās ātrās noteikšanas metodēm, individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem un tehnoloģijām vīrusa efektīvai iznīcināšanai telpās un vidē, sniedzot konkrētas zinātniskajos pētījumos balstītas rekomendācijas par optimāliem individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem pret infekciju, kā arī aizsardzības līdzekļiem darba vietā un sabiedriskajos transportlīdzekļos, tostarp to testēšanu un sertifikāciju;

6.8. veikt pētījumus, kā arī attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.8.1. optimālajām attālināto pakalpojumu nodrošināšanas pieejām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, kiberdrošībai, lielajiem datiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai uzņēmējdarbībā krīzes apstākļos. Sniegt konkrētas rekomendācijas par valsts apmaksāto telemedicīnas pakalpojumu attīstīšanu, optimālām jauna formāta digitalizētām darba vietām, par jaunām individuālā un kolektīvā darba pieejām, sabiedriskā sektora darbu digitālajā formātā, kā arī izstrādāt attālināto pakalpojumu sniegšanas standartus vai pilnveidot esošos standartus pakalpojumu kvalitātes un drošības nodrošināšanai;

6.8.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai digitālajā un virtuālajā telpā, lai modernizētu mācīšanās procesu un ieviestu inovācijas izglītībā, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu pedagoģisko atbalstu un mācīšanās analītiku un veiktu zināšanu apguves rezultātu monitoringu;

6.9. veikt pētījumus un izstrādāt risinājumus Latvijas ekonomikas noturībai pret pandēmijas izraisīto krīzi un pēckrīzes attīstības iespējām, optimālai zināšanu pārnesei attiecībā uz krīzes situācijas rosinātajām inovācijām, kā arī sniegt konkrētu novērtējumu globālo ķēžu perspektīvām un Latvijas nodrošinājumam ar kritisko infrastruktūru un materiāliem;

6.10. īstenot pētījumus, attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.10.1. veicot Latvijas sabiedrības uzvedības modeļu, vērtību transformācijas, sociālo procesu un iespējamo struktūras izmaiņu izpēti krīzes un pēckrīzes apstākļos, tai skaitā vērtējot izmaiņas mājsaimniecību ienākumos un to avotos, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, nodarbinātības izmaiņu ietekmi un darba devēja lomu attālināto darba formu attīstībā un drošas darba vides nodrošināšanā, valsts un pašvaldību sniegtā sociālā atbalsta pasākumu efektivitāti un pārklājumu un būtisku sociālo pakalpojumu (piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālo pakalpojumu) ierobežojumu ietekmi uz iedzīvotājiem, krīzes īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģisko ietekmi uz indivīdu un ģimenēm starppaaudžu griezumā, primāro, sekundāro un terciāro sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu, indivīdu psihisko un fizisko veselību, kā arī tālmācības un tehnoloģiju bagātinātās mācīšanās pieejām;

6.10.2. optimālām pieejām sabiedrības medijpratības veicināšanai un dezinformācijas novēršanai, sabiedrības pilsoniskās atbildības un līdzdalības veicināšanai, izvērtējot stratēģisko komunikāciju pandēmijas izraisītām krīzēm, tai skaitā veicot informācijas kanālu un informatīvā atbalsta pasākumu efektivitātes novērtējumu;

6.10.3. izglītības nozares digitālai transformācijai visu līmeņu izglītībā, izmantojot mākslīgā intelekta un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un izstrādājot inovatīvas pieejas mācīšanās rezultātu monitoringam, mācīšanas stratēģijām un dizainu prasmju apguvei digitālā un virtuālā vidē, tostarp jaunām metodēm un risinājumiem tradicionālo, digitālo un nododamo prasmju, kā arī sociālo kompetenču attīstībai.

7. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. attīstīt starpdisciplināras starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas programmas tematiskajās jomās, kuras zinātniskajā darbībā izmanto jaunākās pētniecības metodes un tehnoloģijas;

7.2. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares speciālistiem;

7.3. veicināt starpinstitucionālo sadarbību programmas mērķu sasniegšanai;

7.4. iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklos un konsorcijos, īpaši ar Covid-19 saistītajās jomās, ja tas ir nepieciešams attiecīgā zinātniskā projekta mērķu sasniegšanai;

7.5. sadarboties ar citām Eiropas un pasaules pētniecības organizācijām programmas virsmērķa efektīvākai sasniegšanai;

7.6. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, rekomendējot konkrētas rīcības un aprakstot to paredzamās sekas, kas izteiktas arī ar skaitliskiem indikatoriem (Key performance indicator (KPI)), lai:

7.6.1. pozitīvi ietekmētu ekonomiku, nodrošinātu un veicinātu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu un izaugsmi pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.6.2. konkrētajā nozarē plānotu atbilstošu rīcībpolitiku un izvērtētu tās ieviešanu;

7.6.3. sekmētu sabiedrības un noteiktu mērķgrupu spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un mazinātu nevēlamu, sabiedrības drošību, struktūru un demokrātiju apdraudošu uzvedības modeļu, paradumu un vērtību veidošanos pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.7. nodrošināt zinātnisko projektu īstenotāju proaktīvu savstarpējo sadarbību, tai skaitā nodrošinot pētniecības un operatīvo datu pieejamību visiem programmas īstenotājiem pētījumu datu apstrādes un analīzes posmos un konsultācijas rekomendāciju un to ietekmes novērtējumu izstrādes procesā, kā arī izstrādāt kopīgus oriģinālus zinātniskos rakstus;

7.8. izmantot atvērtā pirmkoda programmatūras risinājumus un zinātniskā projekta ietvaros padarīt attīstītās programmatūras risinājumus atvērtus tālākām integrācijām;

7.9. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicējot rezultātus brīvpiekļuves žurnālos, kā arī deponējot jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos;

7.10. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, iesaistot sabiedrību un veicinot tās izpratni par pētniecības lomu infekcijas izplatības ierobežošanā, kā arī devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā sagatavojot informatīvus populārzinātniskus rakstus par veiktajiem pētījumiem, to rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem.

8. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus sasniedzamos rezultātus:

8.1. sniegts pierādījumos balstītu rīcībpolitikas rekomendāciju ekonomiskās atdeves novērtējums un raksturota to potenciālā ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, sabiedrības veselību, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un izglītību;

8.2. izstrādāti vai lietotāju mērķgrupām atbilstoši pielāgoti digitālie risinājumi, ja to paredz zinātniskā projekta mērķi;

8.3. sasniegti citi specifiski rezultāti atbilstoši katra programmas uzdevuma mērķim.

9. Programmas īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz trim mēnešiem, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

Ministru prezidents          A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre     I. Šuplinska.”

Šā gada 10. jūlijā Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājas lapā publicēta šāda informācija:

„Valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” tiks īstenoti 10 projekti

Valsts pētījumu programmā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz gada beigām tiks īstenoti 10 projekti, kas nodrošinās visu programmas uzdevumu izpildi trīs tematiskajās jomās. Starptautiskie zinātniskie eksperti šiem 10 projektiem piešķīruši augstu novērtējumu - vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem. Kopā visās trīs tematiskajās jomās tika iesniegti 15 projektu pieteikumi.

Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”, ko īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu "BIOR", Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

2) “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

4) “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

5) “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Banku augstskolu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Inženiertehnisko risinājumu jomā apstiprinātie projekti:

1) “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project)”, ko īstenos VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Kopējais projekta finansējums ir 486 838 eiro.

2) “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”, ko īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latvijas Universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem” īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Liepājas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 500 eiro.

Tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehniskā universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 495 000 eiro.

2) “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Konkursa norisini nodrošināja Latvijas Zinātnes padome, lēmumu par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņēma valsts pētījumu programmas īstenošanas un uzraudzības komisija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība".

Informācija par programmas “Covid-19 seku mazināšanai” izvērtēšanu un apstiprinātajiem projektiem atrodama šeit.

Valsts pētījumu programmu “Covid-19 seku mazināšanai” Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija izstrādāja sadarbībā ar stratēģiskās vadības padomi, piedaloties pārstāvjiem no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts kancelejas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Eiropas Bioinformātikas institūta (EBI).

Lai ierobežotu SARS-CoV-2 vīrusa izraisīto Covid-19 slimību un mazinātu tās sekas Latvijā, šā gada 30. aprīlī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu piecu miljonu eiro apmērā valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” īstenošanai 2020. gadā.”

No šīs informācijas izriet, ka Jūsu iestāde par valsts budžeta līdzekļiem īsteno šādus projektus un veic šādus pētījumus:

1) “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”,

2) “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā”,

3) “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”,

4) “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”,

5) “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”,

6) “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”,

7) “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”,

8) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”,

9) “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”.

Kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) vēlos saņemt pilnu pārskatu par valsts budžeta līdzekļu izmantojumu katra minētā pētījuma ietvaros, uzskaitot iesaistītās personas, iesaistīto personu saņemto atalgojumu un cita veida finansējumu/izmaksas, kā arī to pamatojumu un personas, kas pieņēmušas lēmumus par šo izmaksu veikšanu,

2) vēlos iepazīties ar visiem starpziņojumiem, ko Jūsu iestāde par katru projektu/pētījumu ir sniegusi atbildīgajai iestādei – Izglītības un zinātnes ministrijai,

3) vēlos saņemt detalizētu skaidrojumu par to, kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi un uzraudzījusi budžeta līdzekļu lietderīgu un pamatotu izmantojumu katra projekta/pētījuma ietvaros. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus,

4) vēlos saņemt detalizētu skaidrojumu par to, kā tieši Jūsu iestāde ir centusies panākt to, vai katra projekta/pētījuma ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 6. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus,

5) vēlos saņemt detalizētu skaidrojumu par to, kā tieši Jūsu iestāde ir centusies panākt to, vai katra projekta/pētījuma ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 7. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus,

6) vēlos saņemt detalizētu skaidrojumu par to, kā tieši Jūsu iestāde ir centusies panākt to, vai katra projekta/pētījuma ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 8. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus,

7) vēlos saņemt precīzu informāciju, kādus tieši pasākumus Jūsu iestāde jau ir veikusi, lai nodrošinātu veiktās pētniecības rezultātu publisku pieejamību un kad, kur un kādā formā sabiedrība varēs iepazīties ar katra projekta/pētījuma rezultātiem.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

21

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

FotoLabdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Lasīt visu...

21

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

Foto1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šīs čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra twittera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
Lasīt visu...

21

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

FotoŠajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...