Iesaki rakstu: 
Informēju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) ir pabeigta pārbaude par 2014.gada 22.septembra iesniegumu (turpmāk - iesniegums) par valsts amatpersonu rīcību AS „Citadele banka" pārdošanā.
Izvērtējot iesniegumu un visus materiālus kopumā un to savstarpējā sakarība, netika gūts apstiprinājums iesniegumā minētajām ziņām par iespējamām pretlikumīgām t.sk. koruptīvām darbībām saistība ar AS „Citadele banka" pārdošanu. Noskaidrots, ka Dz.Zaķa un R.Vējoņa darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 320. un 318. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Iesniegumā minētie fakti un pārbaudes laikā iegūtā informācija neliecina par to, ka Dz.Zaķis un R.Vējonis ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli vai, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieņēma materiālas vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību, vai pieļāva bezdarbību kādas personas interesēs. Tāpat netika konstatēts, ka amatpersonas nelikumīgi vienojušās par AS „Citadele banka" pārdošanu tās pircēja interesēs.
Veicot pārbaudi saistībā ar iesniegumā minēto personu braucienu uz Gruziju, noskaidrots, ka Dz.Zaķis, V.Dombrovskis, R.Vējonis un V.Siksnis paši apmaksāja rēķinus ar bankas pārskaitījumu un, tādējādi amatpersonu Dz Zaķa un R.Vējoņa darbībās, dodoties atpūtas braucienā uz Gruziju, nav saskatāmi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" dāvanu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpumi.
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 18.pantā noteikts, ka valsts amatpersona drīkst rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, likumā., Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Rīcība ar publiskas personas institūcijas mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par publiskas personas institūcijas mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par publiskas personas institūcijas finanšu līdzekļu pārdali.
Izvērtējot valsts amatpersonu rīcību AS „Citadele banka" pārdošanā, Birojs nekonstatēja pazīmes, kas liecinātu par valsts amatpersonu likumā „Par interešu konflikta noviršanu valsts amatpersonu darbībā" 18.pantā noteikto ierobežojumu neievērošanu.
Ņemot vērā to, ka, izmantojot resoriskās pārbaudes iespējas netika konstatētas noziedzīga nodalījuma pazīmes, kā arī to, ka nav pamata uzskatīt, ka būtu iespējams iegūt papildus ziņas, izmantojot kriminālprocesuālos līdzekļus un metodes, nav iemesla un pamata uzsākt kriminālprocesu.
Atbilstoši Biroja kompetencei 2015. gada 30.martā pieņemts Kriminālprocesa likumā paredzētais lēmums rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta pirmo daļu un 377.panta 2.punktu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta piekto daļu, lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu Jums nav tiesību pārsūdzēt
Pateicamies Jums par sniegto informāciju!
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
