Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze!

Atis Švinka, Progresīvie*
21.02.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl nekad Latvijas vēsturē nav bijis tik droši kā šodien. Patiesība 2004. gadā, kad Latviju uzņēma NATO - pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē. Patiesība arī tagad.

Kā varam par to būt droši laikā, kad ik dienas dzirdam dažādu līderu satraukumu par to, ka Krievija gatavojas uzbrukt NATO valstīm?

Pirmkārt, jāsaprot, ka šāda retorika var palīdzēt spodrināt Krievijas paplucināto militārās lielvalsts tēlu. Taču daudz bīstamākas ir sekas, ko šāda retorika rada Latvijas sabiedrībā.

Arī man cilvēki prasa – vai varu droši celt māju, vai nebūs ar ģimeni jābēg? Sen nesatikti paziņas zvana un jautā – kad būs karš? Uztraukums sabiedrībā, kura ļoti labi saprot, ko nozīmē agresorvalsts kaimiņos un gandrīz piecus gadus jau dzīvo dažādu krīžu režīmā, ir dabisks.

Atšķirībā no daudzām valstīm Rietumeiropā Latvijā ne sabiedrībai, ne valsts iestādēm, ne bruņotajiem spēkiem nav ilūziju par valsti, kas atrodas mums kaimiņos. Tās asiņainais karš Ukrainā mums par to atgādina katru dienu.

Tāpēc, vienlaikus esot reālistiem un apzinoties draudu nopietnību, pārspīlēta trauksmes kurināšana var beigties ar iebiedētu sabiedrību, kas netic nākotnei un šaubās par jēgu ieguldīt savu darbu un rūpes Latvijas attīstībā un izaugsmē, ja tam visam pāri karājas zobens.

Tādēļ ir svarīgi apzināties šādus faktus: NATO latvijā Kopš 2004.gada, kad Latvija iestājās NATO, alianses klātesamība pēdējos gados ir pieaugusi līdz pilnīgi jaunam līmenim.

Tā ir daudz nopietnāka nekā 2008. gadā, kad Krievija iebruka Gruzijā, un 2014. gadā, kad Krievija okupēja un prettiesiski anektēja Krimu.

2000. gadā, kad Baltijas valstis vēl nebija iestājušās NATO, bet Krievija jau bija faktiski iznīcinājusi Čečenijas galvaspilsētu Grozniju: nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju, pati savus pilsoņus, parādīja, ko tā ir gatava darīt “krievu pasaules” imperiālisma vārdā.

Tobrīd Latvija bija pilnīgi neaizsargāta, maza un nabadzīga valsts bez ciešu sabiedroto saimes. Kā ir tagad? Nu jau gandrīz 20 gadus NATO sabiedrotās valstis ir veikušas gaisa telpas patrulēšanu NATO debesīs Baltijā.

Pamazām šī patrulēšana pārtop par gaisa telpas aizsardzību. Gaisa drošībai ir fundamentāla loma valsts aizsardzībā. Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO nozīmē arī, ka pieejamās kaujas lidmašīnu spējas Baltijas jūras, nu jau dēvētas par NATO ezeru, reģionā ievērojami pieaug.

Taču NATO nozīmē ne tikai drošas debesis, – jau septīto gadu Kanādas karavīri vada NATO paplašināto kaujas grupu Latvijā. Šodien tās sastāvā atrodas karavīri no vairākām NATO dalībvalstīm, tostarp Spānijas, Itālijas, Polijas.

Jau drīz tiem pievienosies arī 800 karavīri no Zviedrijas, un šī kaujas grupa tiek pastiprināta no bataljona līdz brigādes līmenim.

NATO pamatprincips ir sūtīt stingru atturēšanas signālu par Alianses apņēmību aizsargāt visu tās teritoriju. Kā mēs varam būt pārliecināti par to?

Izpratne par draudiem, Līdz 2022. gada 24. februārim daudzi mūsu sabiedrotie līdz galam neuztvēra Krievijas agresijas nopietnību - par spīti gan mūsu brīdinājumiem, gan acīmredzami agresīvajai rīcībai.

Mums vairs nav jāsaka “mēs taču teicām”, jo beidzot acis ir atvērušās (gandrīz) visiem.

Jā, Rietumi bija aizgulējušies, bet droši varam teikt, ka 24. februāra asiņainais modinātāja zvans lika tiem ar blīkšķi pamosties. Nu Rietumi saprot, ka Ukrainas uzvaru var palīdzēt nodrošināt tikai ar steidzamu NATO un citu sabiedroto valstu militāro apgādi un atbalstu.

Tikai apstādinot Krieviju Ukrainā, varam mazināt Krievijas turpmākos militāros draudus. Šī sabiedroto valstu līderu draudu uztvere beidzot ir arī nostiprināta jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā, kur Krievija ir iezīmēta kā pats būtiskākais drauds Aliansei.

Svarīgi atcerēties, ka līdz ar uzbrukumu Ukrainai Putina imperiālistiskās ambīcijas no paša sākuma cieš neveiksmi. Varonīgo ukraiņu un prezidenta Zelenska apņemšanās neļaut krievu lācim iznīcināt ukraiņu valsti un ieņemt Kijivu divu dienu laikā ir apbrīnojama.

Vienlaikus, divus gadus vēlāk Krievijas drauds Ukrainā vēl pastāv, un kara beigas joprojām nav prognozējamas. Tādēļ arvien skaļāk un biežāk izskan bažas par kara izplešanās riskiem un nepieciešamību gatavoties Krievijas tālākiem uzbrukumiem.

Šī nepieciešamība nav no jauna radusies. Septiņdesmit piecus gadus vēlāk kopš NATO dibināšanas brīža 1949. gadā Maskavas draudi Aliansei atkal ir uzmanības centrā.

Minētās plaša mēroga mācības "Steadfast Defender" tam ir skaidrs apliecinājums. Tamdēļ nav jāpārspīlē "slikto scenāriju" nozīme. Šie scenāriji palīdz apzināt draudus un nopietni gatavoties to novēršanai.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa nesenie konstatējumi apstiprina uzskatu, ka pēdējo desmit gadu laikā draudu ziņā nekas daudz nav mainījies.

Mainīgās ģeopolitikas priekšrocības Somijas un Zviedrijas atteikšanās no faktiskās neitralitātes un pievienošanās NATO bija negaidīts pavērsiens.

Somija kā valsts ar 1300 kilometru robežu ar Krieviju, Zviedrija ar stratēģisku salu (Gotlandi) Baltijas jūrā dos militāru un psiholoģisku pievienoto vērtību.

Arī apziņa par aizsardzības nozīmi ir pieaugusi. 2022.gadā tā sāka sniegt militāru atbalstu Ukrainai, tostarp tikko sasniegto vienošanos par papildu 50 miljardu eiro atbalstu.

Latvija izmanto iespējas iesaistīties ES militārajā industrijā, lai ar ražošanu atbalstītu Ukrainu un stiprinātu mūsu pašu drošību.

Eiropas Savienība arī sāk apzināties savas paplašināšanās lomu drošībā. Lēmums piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu 2022.gadā un iestāšanās sarunu uzsākšana rāda, ka ar politisko gribu Eiropas Savienība tomēr spēj ātri reaģēt uz ģeopolitiskiem izaicinājumiem.

Tāpat kā Latvija, arī valsts ar spēcīgāko ekonomiku Eiropas Savienībā – Vācija –, arvien vairāk pēdējos pāris gados saprot aizsardzības un drošības nozīmi. Vācija ir kļuvusi par Ukrainas otro lielāko finansiālo atbalstītāju tūliņ aiz ASV.

Tātad līdzīgi kā Vācija arī Latvija ir mācījusies no mainīgās ģeopolitiskās situācijas un palīdzējusi citiem labāk izprast šīs maiņas. Mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta - ar robežām ar Krieviju un Baltkrieviju – gan nemainīsies.

Tamdēļ, turpinot dzīvot blakus diviem bīstamiem austrumu kaimiņiem, gadiem ejot, esam paši attīstījuši un stiprinājuši militāras un citas vajadzīgas spējas. Latvijas valsts ir kļuvusi stiprāka nekā jebkad. Krievijas iespējas uzbrukt NATO ir niecīgas.

Mūsu visu kolektīvais uzdevums, arī Latvijas, ir rūpēties, lai agresoram šādu vēlmju un "riska apetītes" nekad nebūtu.

NATO pieliek visas savas pūles, lai nākotnē nodrošinātu tās dibināšanas pamatprincipu - dalībvalstu kolektīvo aizsardzību.

* Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...