Visticamākais, Koļegova brāļa kapitāldaļas pārņēmusi, lai tās paglābtu no iespējamas zaudēšanas
PIETIEK03.08.2016.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Visticamākais, tagadējā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāte Inga Koļegova viņai formāli piederošos 50% kapitāldaļu labi pelnošajā un lielas dividendes maksājošajā SIA Pallogs no sava brāļa Māra Zudāna pirms 11 gadiem pārņēmusi, lai tās paglābtu no zaudēšanas sakarā ar iespējamām nepatikšanām un pat varbūtējas zaudēšanas, kas Zudānam varēja draudēt saistībā ar viņa iepriekšējo darbavietu – uzņēmumu Andreas Schutte Latvia.
Kā rāda Lursoft dati, Zudānam 50% SIA Pallogs kapitāldaļu piederēja kopš uzņēmuma dibināšanas 2001. gada februārī un līdz pat 2005. gada oktobrim, kad viņš tās oficiāli nodeva savai māsai Ingai Koļegovai (toreiz vēl Zudānei). Savukārt SIA Pallogs vadītāja (vispirms direktora, tad valdes priekšsēdētāja) amatu viņš ir ieņēmis nepārtraukti kopš uzņēmuma dibināšanas dienas.
Taču šī nav bijusi vienīgā Māra Zudāna uzņēmējdarbība, - kā rāda Lursoft dati, viņš vienlaikus bijis direktors un līdzīpašnieks vēl vienā palešu ražošanas kompānijā: līdz pat 2001. gada aprīlim viņam piederēja 17% kapitāldaļu SIA Andreas Schutte Latvia, un līdz pat 2003. gada janvārim Zudāns bija arī šī uzņēmuma direktors.
Savukārt jau nākamajā gadā pēc Zudāna aiziešanas – tad jau pilnā sparā strādāja SIA Pallogs – viņa līdzšinējai darbavietai sākušās nopietnas saimnieciskas problēmas, kas beigušās ar to, ka 2004. gada oktobrī SIA Andreas Schutte Latvia tika pasludināta maksātnespēja, bet 2005. gada martā uzņēmuma tika sākta bankrota procedūra.
Pats Zudāns no skaidrojumiem medijiem izvairās, arī ar Andreas Schutte Latvia administratoru Pietiek pagaidām nav izdevies sazināties, taču zīmīgi, ka no SIA Pallogs kapitāldaļām par labu māsai Zudāns atteicies gadu pēc tam, kad tika sākta SIA Andreas Schutte Latvia maksātnespējas process, un dažus mēnešus pirms bankrota procedūras sākuma.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka tieši saistībā ar Andreas Schutte Latvia maksātnespēju un tās īpašnieku – Vācijas pilsoņu, varbūt arī maksātnespējas administratora iespējamām aktivitātēm, tiesiskā ceļā vēršoties pret uzņēmuma bijušo direktoru, Zudāns nolēmis savas SIA Pallogs kapitāldaļas paglābt no iespējamas apķīlāšanas vai pat zaudēšanas, tās oficiāli nododot māsai.
Ja tas tā ir, šie notikumi izskaidro Koļegovas tagadējo skaidrojumu – patiesībā īstais SIA Pallogs kapitāldaļu īpašnieks un saimnieks esot viņas brālis, un pašlaik jau esot sākts kapitāldaļu atpakaļatdošanas process. Tiesa, vienlaikus tas nozīmē, ka 11 gadus tagadējā VID vadītāja amata kandidāte ir bijusi fiktīva kapitāldaļu turētāja īstā labuma guvēja vietā, kuram arī atdevusi visas uzņēmuma izmaksātās dividendes.
Kā Pietiek jau informējis, arī pašlaik Zudāns ir valdes priekšsēdētājs Ogrē esošajā uzņēmumā Pallogs, kas ražo zāģmateriālus, ķīmiskās industrijas CP paletes, vienreizējās paletes un speciālo koka iepakojumu, visu produkciju gandrīz pilnībā eksportējot uz Eiropas Savienības valstīm, un 2015. gadu beidzis ar 11,69 miljonu eiro apgrozījumu un 985 tūkstošu eiro peļņu.
Kaut gan jau 2005. gadā SIA Pallogs bija vērā ņemams uzņēmums, kas gadu beidza ar 1,35 miljonu latu (gandrīz divu miljonu eiro) apgrozījumu un 81,9 tūkstošu latu peļņu, Koļegova savā amatpersonas deklarācijā nenorādīja darījumu vai dāvinājumu, kura rezultātā tikusi pie šīm vērtīgajām kapitāldaļām.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
