Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

Arturs Priedītis
24.05.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā un neizsakāmi dievinātā “šodienas nācijas tēva”, “pravieša”, “zvaigznes, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”, “otra Kārļa Ulmaņa” uzruna latviešu tautai.

Autors uzrunā etnisko fenomenu “mēs, latvieši”. Tādējādi Levits atsakās no savas etniskās identitātes un vēlas izpatīkoši saplūst ar vietējo “titulnāciju”. Zemiskā atsacīšanās no vecāku etniskās identitātes kungam Levitam acīmredzot nesagādā nekādus morālos pārdzīvojumus. Latvijā būs Valsts prezidents ar morālo visatļautību tipiski modernā “morālā plurālisma” garā.

Uzrunai ir žanriskais apzīmējums “vīzija”. Tātad autors dalās ar tautu kaut kādas virtuālas parādības, iedomu un sapņu tēlu formā, bet nevis valstiski konceptuālas analītikas formā. Vārdu “vīzija” nopietni cilvēki nekad nelieto nopietnā sarunā par dzīves konkrētiku un kur nu vēl supernopietnā sarunā par valsts nākotni. Vārds “vīzija” piestāv utopiskajam sociālismam, parapsiholoģijai, ekstrasensiem, ezotēriskām mācībām. 

Taču bez “vīzijas” Levits nevarēja iztikt. Tā tam ir jābūt. Vīzija ir adresēta latviešu glamūra inteliģencei. Levits uzrunā specifisku latviešu sociālo slāni. Tas saprot un ciena tikai glamūra apziņu, glamūra valodu, glamūra simbolus, glamūra “sabiedrībā pazīstamus cilvēkus”.  Žanriskā forma “vīzija” tekstā ir nodeva Latvijā masveidā vizošajam glamūram – skan glamūrīgi, bet nevis idejiski konstruktīvi.

Glamūrs ietilpst mietpilsoņu sfērā. Latviešu inteliģences kontingents galvenokārt sastāv no mietpilsoņiem – tipiskiem masu cilvēkiem ar masu cilvēku pasaules uztveri. Viņu domas un darbs ir nevis Dieva dota mūža aicinājuma un profesionālās apdāvinātības rezultāts, bet gan izglītības iestāžu mehānistiskas dresūras rezultāts. Masu izglītības laikmetā nav grūti izdresēt “bakalaurus”,  “maģistrus”, “zinātņu doktorus”, “ekspertus”. Personības sastapt ir grūti. Visur čakli rosās tipiski mietpilsoņi. Viņi tautai neko nevar palīdzēt, bet var tikai apzagt tautu un apkaunot tautu. Un mietpilsoņi mīl glamūru. Tas ir vispārzināms fakts.

Levits nesaka “deklarācija”. Viņš zina, ka šo vārdu nedrīkst lietot. Viņa fani no viņa negaida deklarāciju – Valsts prezidenta stratēģiskās politikas un darbības principu un mērķu svinīgu pasludināšanu. Vēl mazāk no Levita gaida konkrētu pieeju. Piemēram, solījumu Latvijā likvidēt kriminālo kapitālismu un LKP/VDK morālo kastrātu varu. Tādu solījumu neviens no viņa negaida. Tāds solījums būtu nāves spriedums viņa faniem – fundamentāli nevērtīgās latviešu glamūra inteliģences eksemplāriem.

Faktiski Levits ir paveicis ļoti vajadzīgu darbu, sagatavojot un nododot medijiem publicēšanai doto “vīziju”. Kārtējo reizi pirms Saeimas balsojuma varam objektīvi novērtēt viņa intelektuālo potenciālu. Ja viņš būtu kaut cik gudrs cilvēks, tad nekādā gadījumā neuzrunātu latviešu tautu tās bojāejas psiholoģiski nepatīkamajos apstākļos un pie tam ļoti labi atceroties Valsts prezidenta simboliski formālo jēgu saskaņā ar konstitūciju. Latvijas Republikā Valsts prezidentam ir ieteicams stāvēt klusu un neko nesolīt tautai, ja vien viņš nevēlas demonstrēt stulbumu.

Ļoti labi, ka Levits izrāda savu seklumu un valstisko nedomāšanu. Viņa galvenais piedāvājums ir izteikti glamūrīgs: "Es piedāvātu trīs galvenos virzienus: pirmkārt, solidaritāti, otrkārt, piederību (!?), un treškārt, modernu valsti (!?)."

Visi virzieni ir adresēti latviešu glamūrīgu izteikumu faniem, kuriem patīk skaisti, bet pilnīgi tukši formulējumi. Glamūra masveidīgo reputāciju  jau gadiem ilgi apliecina tādu slavenu glamūrīgo debilismu kā "par-politika", jābūtības dimensija", "veiksmes stāsts", "no sirds Latvijai", "Gods kalpot Rīgai", “eirodzīve”, “valsts griba”, “atvērtā latvietība” u.c. varenais atbalsts latviešu varas inteliģencē. Tajā dominē princips: jo lielāks retoriskais simulakrs, jo vairāk silda sirdi un prātu. Levits to zina. Viņš lieliski izmanto latviešu inteliģences mentālo lepnumu, kas viņam par labu ietekmēs balsojumu Saeimā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...