Vjačeslavs Dombrovskis: ZRP būtu grūti veidot koalīciju ar Nacionālo apvienību
PIETIEK13.09.2011.
Komentāri (70)
Iesaki rakstu: 
Pieņēmums, ka vienkāršākais un reālākais variants pēc vēlēšanām būtu koalīcija, ko veidotu Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP) kopā ar Nacionālo apvienību, var izrādīties tikai teorētiska konstrukcija, kas nepiepildīsies. Ne visi cilvēki ZRP kodolā, kura deklarējusi mērķi pielikt punktu etniskajam nošķīrumam sabiedrībā, būtu gatavi koalīcijai ar šo nacionālajos jautājumos konservatīvo spēku. ZRP finanšu ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis Pietiek atzīst, ka viņam „būtu grūti pieņemt dažas galējības”, kas piemīt Nacionālajai apvienībai, un kā piemērus min nostāju par izglītību latviešu valodā, kā arī antisemītisma jautājums un baumas par finansējumu no čečenu ekonomiskā grupējuma.
Prestižās ārvalstu augstskolās lielisku ekonomista izglītību ieguvušais Vjačeslavs Dombrovskis brīvi runā latviešu valodā un kopā ar politologu Viktoru Makarovu eksprezidenta Valda Zatlera partijā ir redzamākais piemērs tās nospraustajiem mērķiem par saliedētu, lojālā un plašākā pilsoņu kopumā balstītu valsti. Gan vienam, gan otram arī ir saiknes, kas tos tuvina Saskaņas centram (SC), – Dombrovskis pirms pieciem gadiem SC ziedojis 1 650 latus, viņš arī tiek pieskaitīts Rīgas mēra Nila Ušakova draugu lokam. Politologs Viktors Makarovs aktīvi sadarbojies ar SC līdera Jāņa Urbanoviča vadīto Baltijas forumu – pretrunīgi vērtētu sabiedrisku organizāciju, kura rīko regulāras konferences, kurās uzaicināto ekspertu loks ietvēris arī ar Kremli cieši saistītus ideologus. Urbanovičs Pietiek nav slēpis, ka abus šos ZRP kodola cilvēkus uztver kā „savējos”, kuri tuvina abas partijas sadarbības iespējai 11. Saeimā un nākamajā valdībā.
Vjačeslavs Dombrovskis atturas teikt, ka sadarbība vienā valdībā ar SC, nevis ar Nacionālo apvienību viņam personisku būtu pieņemamāka. Nevis personiskas simpātijas, bet iespējas kopā sadarboties un realizēt partiju programmas būšot noteicošais, kā ZRP izvēlēsies koalīcijas partnerus. Vienlaikus, lūgts raksturot, vai Nacionālā apvienība ir tas potenciālais valdības partneris, ar kuru kopā ZRP varētu realizēt iecerētās reformas, Dombrovskis atzīst, ka viņš šādai sadarbībai, ja līdz šim lēmumam nonāks, izvirzītu daudzus jautājumus.
„Viņiem ir dažas galējības, kuras man būtu grūti pieņemt,” par Nacionālo apvienību kā iespējamu ZRP koalīcijas partneri saka Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam neesot pieņemama Nacionālās apvienības pozīcija pārejai pilnībā uz apmācību latviešu valodā. „Man nepatiktu ideja forsēti visām skolām pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā. Tas būtu iespējams tikai ar piekrišanu no krievvalodīgo puses un ar laiku, jo tas būtu nepieņemami un nedemokrātiski šādi uzspiest kaut ko minoritātei,” saka Dombrovskis. Jautāts, kā izmērīt krievvalodīgo gatavību, viņš pieļauj, ka ar laiku tik daudzi krievu vecāki savus bērnus sūtīs skolās ar latviešu valodas apmācību, ka jautājums atrisināsies pats no sevis.
Jautājumus Dombrovskim raisot arī Nacionālās apvienības stāja iepretim antisemītisma tendencēm, tāpat kā baumas, ka šis politiskais spēks varētu būt saņēmis nelegālu finansējumu no čečeniem. „Ja runājam par antisemītismu – arī tas būtu nepieņemami. Es gan vairāk runāju to, ko esmu dzirdējis. Lai kaut ko apgalvotu, man būtu jāveic dziļāka izpēte. Tāpat ir ar baumām par čečenu grupējuma finansējumu,” saka Dombrovskis. Viņš gan uzsver, ka šie ir viņa personiskie, ne visas ZRP uzskati, un daži no tiem balstās nevis dziļākā izpētē, bet priekšstatos, ko radījuši atsevišķi fakti, baumas, Nacionālās apvienības politiķu izteikumi un to interpretācijas. Ņemot vērā šīs atrunas, Dombrovskis tomēr atzīst, ka vienā valdībā ZRP un Nacionālajai apvienībai „acīmredzot mums būtu grūti sadarboties”.
Iepriekš kāds ar ZRP saistīts avots, kuram varētu būt liela ietekme uz partijas pēcvēlēšanu taktikas izvēli, Pietiek neoficiāli atzina, ka ir liela vēlme izveidot plašu koalīciju, kurai būtu konstitucionālais vairākums Saeimā (vismaz 67 deputātu balsis). Tas ļautu veikt izmaiņas Satversmē, nākot ar vērienīgām reformām, kādas sola eksprezidenta Valda Zatlera jaunā partija. Runa ir par koalīciju starp ZRP, Vienotību un SC.
„Ja Zatlera reformu partija vēlas nopietnas konstitucionālās izmaiņas, tad jāņem Saskaņas centrs,” uzsvēra ar ZRP saistītais avots, kurš līdz vēlēšanām nevēlējās nākt klajā ar oficiāliem viedokļiem. Šonedēļ Rīgas ielās redzamajos priekšvēlēšanu plakātos ZRP sola vēlētājiem panākt, lai Valsts prezidentu vēl tauta, nevis Saeimas deputāti kā līdz šim, un tā varētu būt tikai viena no politiskajām reformām, ar kuru sevi vēlas pieteikt eksprezidenta partija.
Savukārt SC līderis Jānis Urbanovičs tieši uz ZRP raugās kā uz jaunu politisko spēlētāju, ar kuru pie sarunu galda varētu panākt kompromisu, kas ļautu sadarboties, ja Zatlers uz to izšķirtos. „Pagaidām Zatlera reformu partija ir sev ielikusi vairākas durvis, viņi ir ļoti modīgi, vēlētājiem sakot - „pie mums jūs atradīsiet visu – kā supermārketā”. Es vēl aizvien nezinu, kas ir Zatlers un, kas tā viņam ir par blici. Slava Dombrovskis un Viktors Makarovs ir vienas durvis, es gribētu zināt, kas ir citas durvis,” iepriekš Pietiek norādīja Urbanovičs.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
