VK vērtēs, vai ar revīziju reaģēt uz Lemberga žēlabu par vēja enerģijas kvotu sadali
B. Rulle13.03.2011.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole (VK) aprīlī vai vēlākais maijā izlems, vai, reaģējot uz „oligarha” Aivara Lemberga vadītās Latvijas tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) iesniegumu, sākt revīziju Ekonomikas ministrijā (EM) par tās 2009.gadā īstenotās vēja enerģijas kvotu sadales likumību. Kā Pietiek atzina VK vadītāja Inguna Sudraba, „mēs pagaidām neesam pateikuši ne jā, ne nē šīs Lemberga vadītās asociācijas rosinātajai revīzijai, tas viss tiks izvērtēts kontekstā ar to, cik mums ir resursu.”
Par to, ka LTBA apsver iespēju vērsties VK, saistībā EM uzņēmējiem piešķirto vēja enerģijas kvotu sadali, janvāra nogalē preses konferencē paziņoja Lembergs. Kā toreiz viņš sacīja, LTBA vērsušies uzņēmēji ar lūgumu rast iespēju palīdzēt viņiem risināt konfliktu ar EM, kas izveidojās 2009.gada jūlijā. Vēlāk noskaidrojās, ka firma, kas Lemberga vadītajai asociācijai paudusi neapmierinātību, bija SIA Enercom Plus. Lai arī Lembergs publiski noliedza tiešu ieinteresētību vēja enerģijas biznesā un Enercom Plus iesnieguma tapšanā, Pietiek pētītais un jau rakstītais liecina, ka ticamākais iemesls Lemberga rūpēm par šo firmu un EM īstenoto vēja kvotu dalīšanu meklējams faktā, ka Lemberga ģimene, iespējams, ir viena no Enercom Plus slēptajiem īpašniekiem.
Pēc Sudrabas Pietiek sacītā, Lemberga vadītās asociācijas iesniegumu VK saņēmusi un uz to jau ir atbildējusi. VK atbildē ticis norādīts, ka pagaidām VK nav resursu, lai sāktu revīziju par vēja kvotu sadales likumību. VK šobrīd aizvien esot aizņemta ar ikgadējo valsts budžeta izdevumu revīziju, kas notiek visās ministrijās un to padotības iestādēs.
Atbildot uz Lemberga vadītās asociācijas iesniegumu, VK paskaidrojusi, ka pēc tam, kad noslēgsies ar valsts budžeta izdevumiem saistītās revīzijas, tiks izlemts, vai sākt īpašu revīziju par EM dalīto vēja enerģijas kvotu likumību. Sudraba neizslēdza, ka VK varētu pieķerties LTBA rosinātās EM dalīto vēja kvotu likumības izvērtēšanai.
Pietiek jau rakstīja, ka vēl līdz 14.janvārim ar Lembergu biznesu apsaimniekošanu cieši saistītajam Andrim Linužam piederēja 50% vēja enerģijas firmā Enercom Plus. Linužs jau ilgstoši darbojas dažādos uzņēmumos, kuri saistīti ar Lemberga interešu pārstāvību un tiek saukts par vienu no Lembergu ģimeni apkalpojošajiem menedžeriem.
Kopš 14.janvāra, kā rāda firmas.lv dati, ar Lembergu saistītais Linužs sev piederošās daļas pārdevis un par Enercom plus 70% īpašnieku kļuvusi Tallinā reģistrētā kompānija SEFE Team Pu. Neoficiāli avoti Pietiek atzinuši, ka aiz šīs Tallinā reģistrētās kompānijas esot paslēptas Lemberga intereses.
LTBA iesniegums VK saistīts ar rūpēm par vēja enerģijas kvotām, kuras garantē šīs zaļās enerģijas obligāto iepirkumu par fiksētu tarifu vairāku gadu garumā un par kuru sadali 2009.gada vasarā lēma ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) vadītā EM.
Kvotu iegūšana nozīmē, ka konkrētās ar vēja enerģijas biznesu saistītās firmas saražoto enerģiju par fiksētu (paaugstinātu) tarifu iepirks a/s Latvenergo. Kvota, kuru gribētu iegūt Enercom Plus un par ko uztraucies Lembergs, uzņēmumam ik gadu garantētu vēja enerģijas iepirkumu aptuveni 15 miljonu latu apmērā. Tomēr šo kvotu ar Lembergu saistītā Enercom Plus 2009.gada vasarā, kad EM lēma par kvotām, neieguva.
Ar Enercom Plus neiegūtajām kvotām kuluāros tiek saistīta Lemberga nepatika un kritika pret Kamparu. Savukārt pamats neapmierinātībai ar EM par vēja enerģijas kvotu sadali, visticamāk, rodams faktā, ka 54,83% no kopējām vējā enerģiju kvotām (apjoms, kuram garantēts obligātais iepirkums par konkrētu tarifu) 2009.gadā saņēma Lemberga oponentam Ventspils uzņēmējam Olafam Berķim piederošā firma TCK. Berķa firmas iegūtās kvotas garantē vēja enerģijas obligāto iepirkumu par aptuveni 12 miljoniem latu gadā. TCK vēja staciju celtniecību pagaidām vēl nav sākusi.
Berķis ir viens no redzamākajiem tā sauktajiem Lemberga oponentiem, kas asi vērsies pret Ventspils mēru. Berķis saistīts arī ar atbalstu Vienotības partijām.
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
