VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju
Latvijas Reģionu apvienība19.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Vēl šā gada martā tikšanā laikā ar Ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, pēc kuras sekoja demisijas pieprasījums ministram, uzdeva jautājumu attiecībā uz ST tarifiem un revīzijas rezultātiem. Diemžēl Ašeradens nevarēja sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt sadales tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek "nemainīgs un nekustināms" līdz 2022. gadam. Tas realitātē nozīmējot, ka, pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022. gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.
VK ziņojums, kā arī Ekonomikas ministrijas nespēja risināt tik samilzušus un jau ieilgušus jautājumus kā OIK un sadales tarifi, atliek vien secināt, ka Arvils Ašeradens nespēj vadīt viņam uzticēto ministriju, risināt problēmas, kas ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību, kā arī nespēj vai nevēlas domāt par Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Latvija vairs nevar atļauties būt zemo algu darbaspēka valsts, jo tas novedīs pie vēl lielākas cilvēku emigrācijas. Lai nepieļautu šādu situāciju un lai cilvēki Latvijā varētu pelnīt cienīgas algas, jādomā par uzņēmējiem, kuri rada darbavietas. Viņu konkurētspējai kritisks faktors, īpaši ražošanā, ir elektroenerģijas cenas. OIK ir tikai viena no mūsu problēmām. Otra – elektroenerģijas sadales augstie tarifi.
Piemēram, divi uzņēmumi, kas darbojas vienā sfērā un Baltijas tirgū ir konkurenti, - pašmāju uzņēmuma AS "Latvijas Finieris" rūpnīca Furniers un Igaunijas rūpnīca Kohila Vineer. Diemžēl šī konkurence ir nevienlīdzīga tieši elektroenerģijas cenu dēļ. Furniers maksā 40 eiro par MWh, bet Kohila Vineer 28 eiro par MWh. Šādas cenas igauņiem dod iespēju piedāvāt savus ražojumus par daudz izdevīgākām cenām, nekā to var atļauties Furniers. Turklāt šo tarifu sadārdzinājumu veido nevis maksa par izlietoto elektroenerģiju, bet gan sadales tarifs un OIK daļa rēķinā.
Latvijā kā problēma tiek izcelta OIK, kas viennozīmīgi ir taisnība, jo šīs komponentes pielietošana paaugstina elektroenerģijas cenas, bremzē mūsu tautsaimniecību un konkurētspēju. Taču tikpat liela problēma ir sadales tarifs. LRA jau ilgstoši pieprasījusi rīcību saistībā ar sadales tarifa, kas ir viens no dārgākajiem Eiropā, pārskatīšanu. Jau iepriekš vairākkārt gaismā celti pierādījumi, ka ST tiek izsaimniekota nauda, par ko maksā visi elektroenerģijas patērētāji. Tagad to apliecina arī VK ziņojums.
Tāpat esam vērsuši uzmanību uz līdzekļu nepamatotu izsaimniekošanu, kas gala rezultātā tikai palielina sadales tarifus. Piemēram, vairākkārt uzpūstie iepirkumi elektrolīniju tīrīšanai mežos. Tāpat nav skaidrs, kāpēc ST uzbūvējuši paši savu elektrības stabu rūpnīcu, tādā veidā kropļojot konkurenci tirgū un radot neizsekojamas izmaksas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
