Vonsovičs atkal cieš sakāvi Augstākajā tiesā, šoreiz cīniņā par daļu no „Trasta komercbankas” naudas
PIETIEK17.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Advokāts Romualds Vonsovičs, par kura neformālo ietekmi tiesnešu aprindās pēdējos gados ir dzirdēts gandrīz tikpat daudz kā savulaik par Andra Grūtupa „ķēķi”, cietis vēl vienu nepatīkamu zaudējumu Augstākajā tiesā, - tā ierosinājusi kasācijas tiesvedību lietā, kuras dēļ Vonsovičam pat nācās atklāt savu iesaisti Trasta komercbankas likvidācijā, lai nezaudētu cerības uz 716 tūkstošiem ASV dolāru.
Pietiek jau iepriekš publicēja gan oficiālu pilnvaru, ko Vonsovičam bija izsniedzis Trasta komercbankas likvidators, nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus kompanjons Armands Rasa, gan tiesas prāvas dokumentus, kas demonstrēja, kā saistībā ar Vonsoviča „sakārtotu” tiesas nolēmumu prokuroram bija nācies vērsties ar protestu Augstākajā tiesā.
Šī konkrētā lieta ir saistīta ar Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma Symbol Wood Limited sūdzību par Rasas kā bankas administratora rīcības likumību. Administrators bija nolēmis uzņēmuma investīciju kontā esošos finanšu līdzekļus atzīt par Trasta komercbankas mantu un ieskaitīt šos līdzekļus bankas aktīvos, bet Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma ieskatā minētie līdzekļi bija atzīstami par trešās personas mantu un tādēļ atdodami uzņēmumam.
Šā gada janvāra sākumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma atzīt administratora Rasas rīcību šajā lietā par likumīgu, bet Lielbritānijas uzņēmuma sūdzību noraidīt. Turklāt Vonsovičam un viņa formālajam darba devējam Rasam izdevīgais tiesas lēmums bija nepārsūdzams.
Kāpēc tieši šajā lietā bija nepieciešama Vonsoviča „iznākšana no skapja”? Uz to pietiekami skaidri bija norādīts Augstākajai tiesai iesniegtajā prokurora protestā par Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, - runa ir par ļoti iespaidīgu summu, ko par saviem pakalpojumiem varētu nesaņemt administrators Rasa un tās personas, kas stāv aiz viņa.
„No lietā esošā 2017.gada 16.novembra pirmās kreditoru sapulces protokola Nr.01/2017 5.punkta redzams, ka Administratora atlīdzība noteikta 30% apmērā no kreditoriem izmaksājamās summas, pieskaitot PVN.
Iekļaujot strīdus summu USD l 972 773, 21 parādnieka mantā un izmaksājot to Parādnieka kreditoriem, Administrators atlīdzībā saņems USD 716 115,00 (USD 1 972 773,21 x 30% +21% PVN), savukārt no mantas, kas tiek atgriezta trešajām personām, Administrators šādu atlīdzību nesaņem,” bija norādīts prokurora protestā.
Tas nozīmē – Vonsovičs šajā lietā bija spiests iesaistīties, lai administrators nezaudētu vairāk nekā 716 tūkstošus dolāru. Savas iespējas Vidzemes priekšpilsētas tiesā advokāts arī bija apliecinājis, taču par negaidītu šķērsli kļuva prokurora protests.
Tajā bija skaidri norādīts, ka „pieļautie materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi ir būtiski, un tiesas lēmums protestētajā daļā neatbilst Civilprocesa likuma 189.panta trešajā daļā noteiktajam tiesiskuma un pamatotības kritērijam”.
Kā izrādījies, jau otro reizi salīdzinoši neilgā laika posmā Vonsovičam atkal nācies saskarties ar tiesas nepietiekamu „izpratni”: 13. septembrī Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija – Aigars Strupišs. Anda Vītola un Valērijs Maksimovs – ir atzinuši prokurora protestu par pietiekami pamatotu.
Rezultātā pieņemts nepārsūdzams lēmums ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 2.janvāra lēmumu daļā, ar ko noraidīta kreditora Symbol Wood Limited sūdzība par administratora 2017.gada 10.novembra lēmumu Nr.1 daļā par rīcību ar kreditora finanšu instrumentu investīciju kontā esošajiem naudas līdzekļiem USD 1 972 773 apmērā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
