Vonsovičs ir tikai zināmākais, bet ne vienīgais tieslietu sistēmas kolaborants
Ēriks Grīnbergs10.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1. Daudzi nesaprot, cik Gunāra Astras u.c. latviešu liktenis simbolisks tam, kas šobrīd notiek visapkārt - vēl 1986. gadā Juris Kaksītis kā tiesnesis tiesāja "Helsinki 86" dalībnieku Rolandu Silaraupu, bet 1997. gadā Kaksītim tas neliedza kļūt par Ministru prezidenta biedru.
2. LPSR tiesnese Biruta Puķe 1983. gadā nacionālās pretošanās kustības dalībniekam Intam Cālītim piesprieda brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, kas viņai neliedza pēc neatkarības atgūšanas strādāt brīvās Latvijas Augstākajā tiesā par politiski represēto lietu pārzini.
3. Čekists un tiesnesis Aivars Dudars 1983. gadā piesprieda mūsu nācijas sirdsapziņai Lidijai Doroņinai-Lasmanei 5 gadus cietumā un 3 nometinājumā. Tas Dudaram neliedza kļūt par prokuroru Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
4. LPSR tiesnese Zaiga Raupa 1981. gadā uz 1,6 gadiem cietumā notiesāja Jāni Barkānu par mēģinājumu bēgt no PSRS uz Somiju. Pēc neatkarīgas atgūšanas Raupai tas neliedza kļūt par tiesnesi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā.
5. LPSR tiesnesis Uldis Krastiņš 1983. gadā tiesāja Jāni Rožkalnu, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz 5 un nometinājumu uz 3 gadiem. Tas viņam neliedza kļūt par LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesiskās katedras vadītāju.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
