Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par varu, naudu un sev labvēlīgu publikas viedokli. Laikam ejot, nekas nav mainījies. To pierāda arī pēdējā laikā masu medijos izskanējušie uzņēmēja Viestura Tamuža un deputāta Ata Zakatistova paziņojumi un prātulas par atkritumu apsaimniekošanas biznesu.

Tajos, izmisīgi vēloties tikt vaļā no savām kriminālapsūdzībām par krāpšanu lielā apmērā, viss iepriekšminētais arsenāls tiek likts lietā, cik vien radoši iespējams, ieraujot savās spēlēs arī manis vadīto uzņēmumu un tā darbiniekus.

Ticot, ka mērķis attaisno līdzekļus, abi kungi, entuziasma pilni, turpina pīt savus tīklus, aizmirstot, ka meliem ir īsas kājas un kriminālprocesu uzsāka un virza tiesībsargājošās iestādes, balstoties uz reāliem pierādījumiem.

Atkāpjoties soli atpakaļ laikā, jāteic, ka vēl pirms bēdīgi slavenās KNAB apsūdzības Tamužam viņš kā viens no mūsu uzņēmuma, kurā es esmu valdes, bet viņš – padomes priekšsēdētājs, īpašniekiem vērsās pie manis ar ļoti interesantu lūgumu.

Izdomāt ticamus iemeslus

Proti, 2017. gada 1. jūnijā es saņēmu Viestura Tamuža lūgumu izgudrot ticamus iemeslus viņa un Zakatistova konsultantu attiecībām, par kurām tajā dienā kāds žurnālists bija vērsies KNAB ar lūgumu izvērtēt tajās saskatāmo kriminālo raksturu. Uz Tamuža lūgumu man nebija ko atbildēt, un šis jautājums zaudēja aktualitāti.

Tad vēl pēc gada, 2018. gada 20. jūnijā medijus pāršalca ziņa, ka KNAB ir aizturējis Saeimas deputātu Ati Zakatistovu un manu biznesa partneri Viesturu Tamužu, kurš tika apsūdzēts par nelikumīgu un slēptu maksājumu veikšanu politiskajai partijai KPV LV.

Zīmīgi, ka uzreiz pēc iznākšanas no apcietinājuma abi kungi steidza meklēt sev izdevīgu grēkāzi un izplatīja paziņojumu, ka es esmu sarakstījis denunciācijas. Protams, par žurnālistu, kas devās uz KNAB pirms gada, bija “aizmirsts”.

Jāpiebilst, ka pēc faktiem veiktajā analīzē konstatēts, ka KNAB interesi piesaistījušās konsultācijas, kurās Zakatistovs sniedzis padomus Tamužam, nav notikušas. Šo apstākli nemainīs nedz baltā lapā sakopēti un medijiem izdalīti pieņemšanas–nodošanas aktu virsraksti, nedz saites uz neesošiem avotiem.

Tiesa, saskaņā ar mūsu uzņēmuma iekšējo kārtību minētos aktus paraksta valde, un, būsim precīzi, tieši četrus no šiem aktiem parakstīju es. Jāatzīst, toreiz pat neaizdomājos, ka konsultāciju laikā man vajadzētu sēdēt blakus un uzmanīt, ka konsultācijas patiešām notiek.

Lai nu kā, ir pagājis teju gads, bet nekādu būtisku pavērsienu šajā lietā nav bijis – lieta nav nonākusi līdz tiesai, process nav izbeigts.

Glābt iepirkumu, pasargāt iedzīvotājus?

Tikmēr abi kungi šo laiku izmantojuši ļoti efektīvi – viens no viņiem katru dienu piedalās valdības darbā, bet otrs veido kampaņas, lai ar masu mediju starpniecību izdarītu spiedienu uz tiesībsargājošajām iestādēm un tādējādi mīkstinātu sev izvirzītās apsūdzības, sludinot, ka patiesībā vainīgi ir citi un viņi tikai gribējuši izglābt Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu un pasargāt iedzīvotājus.

Ņemot vērā, ka Tamuža kungs savos stāstos mērķtiecīgi iesaista arī mani un mūsu kopīgo uzņēmumu, gribu viest skaidrību, izgaismojot faktus, kurus viņš apzināti noklusē.

Noklusētie fakti

Pirmkārt, Tamužs nav lielākais akcionārs uzņēmumā, kurā viņš dažādiem līdzekļiem cenšas pārņemt varu.

Tamuža tāpat kā manu akciju daļa veido 16,68%. Kopā uzņēmumam ir pieci akcionāri, un lielākais akcionārs ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ar 30,51% akciju.

Tāpat kā citos materiālos arī pirms pāris dienām tiražētajā Tamuža paziņojumā par it kā padomes jeb tās atsevišķu locekļu izteikto neuzticību uzņēmuma valdei netiek minēts tas, ka lielākais akcionārs – ERAB – balsoja pret šādu atsevišķu padomes locekļu virzītu lēmumu. Tas, ka neuzticības izteikšanai nav nekādu juridisku seku un valde nav atlaista, netika uzskatīts par gana ievērības cienīgu faktu, lai to iekļautu paziņojumā.

Jāpiebilst, ka šis gan nav pirmais gadījums, kad Tamužs mēģina pārņemt varu uzņēmumā, – vēl pirms diviem mēnešiem viņš centās īstenot reiderismu, nesankcionēti reģistrējot AS “Eco Baltia” valdes izmaiņas, par ko sekos arī iesniegums prokuratūrā. Laikam šādi viņš cer, ka tiks vaļā no uzņēmumam piemērotā cietušā statusa.

Otrkārt, apsūdzētie kā savu glābšanas riņķi izmanto Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu un uzņemas taisnības cīnītāju lomu, taču ir aizmirsuši pieminēt, ka ne jau mēs kā uzņēmums vai es kā Māris Simanovičs personīgi noteicām, kāds būs Rīgas iepirkuma formāts, termiņi un nosacījumi.

Tas bija Rīgas domes lēmums un deleģēts uzdevums “Getliņi EKO”, ko apstiprināja VARAM, CFLA un Finanšu ministrija.

Tikmēr mūsu un Konkurences padomes nostāja (ko paudām arī oficiālās vēstulēs atbildīgajām iestādēm) bija tāda, ka Rīgas teritorija ir jādala zonās un katrā zonā jārīko atsevišķs iepirkums.

Tad nebūtu bažu ne par konkurences pārkāpumiem, ne termiņiem. Neskatoties uz iebildumiem, uzvarēja viedoklis par to, ka atkritumu apsaimniekošana Bolderājā, centrā un Ķengaragā maksās vienādi un visa Rīga būs viena zona.

Lai nu kā, šis iepirkums bijis labs pamats tam, lai Zakatistovs un Tamužs ne tikai uzņemtos Rīgas glābēju lomu, bet arī lasītu publiskus traktātus par to, ka, Zakatistovaprāt, kāposts sarunu valodā nav nauda, ko viņš ņēmis no Tamuža, bet gan dārzenis.

Kur viņi bija agrāk?

Jautājums gan, kāpēc abi kungi grandiozo Rīgas glābšanas plānu nesāka jau tad, kad Rīgas dome par to diskutēja un lēma?

Tolaik ne Zakatistovs, ne Tamužs netika manīti nevienā oficiālajā Rīgas domes organizētajā diskusijā, kas skāra iepirkumu.

Treškārt, Tamužs vienā no savām preses konferencēm apgalvoja, ka mūsu uzņēmuma valde bez padomes apstiprinājuma un par spīti padomes paustajām bažām piedalījusies Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā un nodibinājusi kopsabiedrību SIA “CREB Rīga”, kas uzvarēja iepriekšminētajā iepirkumā.

Lieki piebilst, ka arī šis apgalvojums ir tālu no patiesības. Uzņēmuma vadība lēma par dalību iepirkumā saskaņā ar padomes (kuras sastāvā ir arī pats Tamužs) 2018. gada 5. septembra akceptu dibināt kopsabiedrību dalībai iepirkumā.

Arī turpmākajā procesā valde un es personīgi vairākkārt aicinājām padomi kopā skatīt šos jautājumus. Tāpat daudzkārt padomei sūtītas desmitiem lapu biezas prezentācijas un aprēķini.

Diemžēl padomes priekšsēdētājs (Tamužs) neuzskatīja par nepieciešamu iekļaut šos jautājumus padomes darba kārtībā un izdiskutēt ar valdi, lai gan uzņēmuma attīstības kontekstā iepirkums bija nozīmīgs un var ietekmēt vismaz 20% biznesa.

Ignorance bija vērojama arī šī gada pavasarī, kad bija jāiesniedz piedāvājums konkursa otrajai kārtai, – padome atturējās pieņemt lēmumu laika trūkuma un lielā dokumentu apjoma dēļ, tādēļ valde lēma par dalības turpināšanu iepirkumā.

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls

Ne jau pirmo reizi šāda kompānija satikusies un gan jau arī ne pēdējo. Jo konsultāciju biznesā jau vienmēr būs, ko darīt un par ko konsultēt. Taču man kā kriminālprocesā par cietušo atzītā uzņēmuma vadītājam un vienam no akcionāriem ir patiesi žēl, ka šajās spēlēs tiek ierauts uzņēmums un tā darbinieki.

Kā rīkoties? Atliek vien cerēt, ka tiesībsargājošās iestādes operatīvi atšķetinās šo lietu un pieņems vajadzīgos mērus, bet padomes priekšsēdētājs uz kādu no paša organizētajām sēdēm beidzot uzaicinās arī uzņēmuma valdi, lai varam visu izrunāt klātienē, nevis ar mediju starpniecību. Ar šādu konkrētu lūgumu pie padomes arī esmu vērsies.

* Plašāk par raksta autoru un viņa biznesu lasāms ŠEIT un ŠEIT.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_kampt

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

pietiek_postit

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...