Zaķi partija nav diskvalificējusi, viņš plāno kandidēt no Latgales
PIETIEK14.06.2014.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kura reputācija pēdējos pāris gadus īpaši cietusi gan no nodokļu shēmošanas, gan no dažādu saimnieciski motivētu balsojumu lobēšanas parlamentā, vismaz šobrīd nav diskvalificēts no valdošās partijas vēlēšanu sarakstiem un pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas varētu kandidēt no Vienotības saraksta Latgalē. Ja partijas vadība uzticētu "lokomotīves" lomu un 1.numuru Latgales sarakstā, no šī vēlēšanu apgabala varētu startēt arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, zināms Pietiek. Līdz šim izskanējis, ka 1.numuru Vienotība Latgalē varētu uzticēt Preiļu mēram Aldim Adamovičam, kurš nav partijas biedrs.
Apzinoties, ka varētu saņemt daudz svītrojumu, kā arī to, ka partijas iekšējā konkurence var neļaut iegūt labu numuru vēlēšanu sarkstā, Zaķis jau laikus pasūtījis individuālus reitinga mērījumus, secinot, ka startēšana no Latgales viņam varētu dot zināmas izredzes, Pietiek atstāstījuši avoti, kuriem politiķis uzticējis savu taktiku. Līdz šim Zaķis tradicionāli kandidējis no Zemgales vēlēšanu apgabala.
Latgales vēlēšanu apgabals Vienotībai tradicionāli nav bijis viegli "apgūstams". Zaķim, kurš ilgstoši "kārtojis" ar satiksmes jomu saistītus jautājumus, ir plaša pazīšanās Latgales uzņēmēju vidū, arī viņa tuvās attiecības ar VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šefu Vladimiru Kononovu, kurš iepriekš vadīja VAS Latgales ceļi var palīdzēt atbalsta organizēšanai šajā vēlēšanu apgabalā.
Gan 10., gan 11.Saeimā no Latgales Saeimā ievēlēts pa diviem Vienotības kandidātiem. Un tas ir vēl viens arguments, kādēļ Zaķis Latgales vēlēšanu sarakstā var cerēt uz mazāku konkurenci no partijas "smagsvariem". Tāpat sliktās cerības uz ievēlēšanu no Latgales nozīmē, ka pašā Vienotībā par vietām šajā sarakstā nav tik izmisīgas cīņas kā citviet.
Pagaidām vēl partija nav pieņēmusi lēmumu, kam uzticēt 1.numuru Latgales sarakstā, bet viens no variantiem ir, ka tas varētu būt satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Ja kāds no ievēlētajiem kļūst par ministru, viņš uz laiku noliek mandātu, un to uz laiku iegūst nākamais "aiz svītras" palikušais.
Zaķa ietekme partijā un tās sponsoru vidū, kuri ieinteresēti Satiksmes ministrijas (SM) iepirkumos, kopš bezpartejiskā ministra Matīsa iestāšanās Vienotībā ir sarukusi. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām partija neformāli nozīmēja Zaķi par SM kuratoru, kas nozīmēja, ka pie Zaķa runāt par SM tēmām iet gan uzņēmēji, gan amatpersonas. Tagad, kad ministrs Matīss pats kļuvis par partijas biedru, viņš atskaitīties dodas pie Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas, ne vairs uz Zaķa kabinetu Vienotības frakcijā, novērojis Pietiek.
Naudīgā Latvijas Dzelzceļa (LDz) šefu Uģi Magoni vizītē pie Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas neilgi pirms viņa priekšlaicīgās pārapstiprināšanas amatā bija aizvedis satiksmes ministrs Matīss, nevis Zaķis, kurš tikšanās laikā pat nebija klāt, agrā pavasarī Saeimā novēroja Pietiek. Sociālajā tīklā Twitter ievietoto foto, kur Matīss ar Magoni divatā redzami pie Saeimas pēc iznākšanas no Āboltiņas kabineta, kāds Satiksmes ministrijas neformālo hieharhiju pārzinātājs pēc tam Pietiek komentēja kā vēl vienu apstiprinājumu Zaķa ietekmes sarukšanai.
Magoņa vadītais LDz un tā meitassabiedrības ir dāsni ar politiķiem saistītu biedrību un sporta klubu finansētāji, kā arī dod būtisku kumosu partiju sponsoriem dažādu iepirkumu veidā. Tādēļ Latvijas politiskās un biznesa vides nerakstītajā žargonā tam, kurš pieliek roku, lai nogludinātu tik saimnieciski ietekmīgas personas kā LDz šefa ceļu uz pārapstiprināšanu amatā, ir arī lielāks svars partijas iekšējā hierarhijā. Ietekme uz saimnieciski ietekmīgu amatpersonu nozīmē ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības naudas ceļiem un iepirkumiem, līdz ar to arī augstāku novērtējumu partijas sponsoru acīs.
Zaķis tika atstāts Rīgā arī 27. martā, kad SM vadība devās vizītē uz viņa dzimto pilsētu Jēkabpili. Satiksmes ministrs Pietiek vēlāk atgādināja, ka todien bija Saeimas plenārsēde, kur Zaķim kā Vienotības frakcijas vadītājam bija jābūt klāt, tomēr nav skaidrs, kādēļ reģionālā vizīte uz Jēkabpili nebija plānota tā, lai tajā varētu piedalīties arī Zaķis.
Vizītes laikā tika parakstīta vienošanās par jauna tilta būvi Jēkabpilī, kas varētu būt viens no Vienotības "labajiem darbiem" Zemgalē, kurus piesaukt priekšvēlēšanu laikā, bet jēkabpilieša Zaķa blakus satiksmes ministram šādā brīdī nebija. Kopā ar Matīsu Jēkabpilī bija ieradies arī partijas biedrs, AS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un ministra padomniece un Vienotības valdes locekle Karīna Korna, kura arī startēs 12. Saeimas vēlēšanās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
