Zaļmaldināšana – būtiski jāuzlabo valsts mežu apsaimniekošanas plāns
Latvijas Ornitoloģijas biedrība16.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ornitoloģijas biedrība iepazinusies ar komentēšanai izsūtīto AS Latvijas valsts meži (LVM) Meža apsaimniekošanas plānu un secinājusi, ka šī plāna īstenošana apdraudēs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu LVM apsaimniekotajos mežos.
LVM izstrādātais meža apsaimniekošanas plāns ir tipisks zaļmaldināšanas piemērs. Aiz frāzēm par “ilgtspējīgu un atbildīgu apsaimniekošanu” un “bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” slēpjas nevērība pret Latvijas mežu dabas vērtībām vai pat apzināta to iznīcināšana.
Plānā redzamā informācija un arī LVM sagatavotais Vides pārskats liecina, ka par lielāko daļu īpaši aizsargājamo putnu sugu atradņu (izņemot medni un putnus, kas apdzīvo lielās ligzdas) tiek iegūta tikai gadījuma rakstura informācija.
Lai izvairītos no aizsargājamo putnu dzīvotņu izpostīšanas, būtu nepieciešama sistemātiska mežizstrādei paredzēto nogabalu pārbaude pirms darbu veikšanas.
Tāpat plānā netiek pilnvērtīgi ņemti vērā VARAM apstiprinātie sugu aizsardzības plāni, tā vietā atlasot tikai niecīgu daļu no plānos paredzētajiem pasākumiem. Piemēram, pūču sugu aizsardzības plāns paredz neveikt mežizstrādi pūču aizsardzībai prioritārajās teritorijās, taču LVM plāno informāciju par šīm teritorijām ņemt vērā, tikai “nosakot papildus terminētos aprobežojumus meža infrastruktūras būvniecības procesa ietvaros”.
LVM joprojām plāno veikt mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā, lai gan putnu ligzdu postīšanu aizliedz likums un nepieciešamība noteikt mežizstrādes pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam paredzēta vairākos sugu aizsardzības plānos.
Zināms, ka ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos tiek izpostīts vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu.
LVM meža apsaimniekošanas plāns pieļauj ne tikai putnu dzīvotņu un ligzdu izpostīšanu, bet arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu meža biotopu iznīcināšanu, daļu no tiem pieskaitot mežizstrādei paredzētajām audzēm. Pat dabas vērtību koncentrācijas teritorijās paredzētas kailcirtes un intensīva mežizstrāde, lai gan tiek apgalvots, ka LVM šīs teritorijas “apsaimnieko ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību”.
Lai LVM pārziņā esošie valsts meži tiktu apsaimniekoti ilgtspējīgi, arī saglabājot tajos dabas daudzveidību, LVM būtu savos plānos jāiekļauj gan sistemātisku aizsargājamo sugu atradņu apzināšanu un atbilstošu apsaimniekošanu (t.sk., ievērojot sugu aizsardzības plānus), gan mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā, gan arī godprātīgu un pilnvērtīgu starptautiskas nozīmes aizsargājamo meža biotopu saglabāšanu.
Pamatproblēma valsts mežu apsaimniekošanā ir tā, ka galvenā LVM snieguma mēraukla ir uzņēmuma peļņa, nevis atbildīga saimniekošana. Turklāt pašreizējie mežizstrādes apjomi ir pārāk lieli un nav savienojami ar dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu mežsaimniecību kopumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
