Zatlera kanceleja: tēriņi namu apsaimniekotājam ir valsts noslēpums!
L. Lapsa06.12.2010.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja nospriedusi, ka labākais veids, kā neatklāt īpaši lielus un aizdomīgus tēriņus, ir tos klasificēt kā valsts noslēpumu: tieši šādi, atbilstoši likumam Par valsts noslēpumu klasificētas ziņas par vairāku desmitu tūkstošu latu maksājumiem mazzināmam uzņēmumam, kura vienīgā oficiālā nodarbe ir namu apsaimniekošana.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie Zatlera kancelejas grāmatvedības dati par pēdējiem četriem gadiem, pērn kanceleja mazpazīstamajai SIA Ritms L samaksājusi nedaudz vairāk kā 1100 latu, toties 2008. gadā – gandrīz 32 tūkstošus latu.
Taču, ja par lielu daļu citu tēriņu Zatlera kanceleja pēc zināmas paskubināšanas ir gatava sniegt vispārēju informāciju, izdevumi, kas saistīti ar SIA Ritms L, ir pasludināti par valsts noslēpumu.
„Informācija, kas attiecas uz SIA Ritms L ir klasificēta atbilstoši likuma Par valsts noslēpumu noteikumiem,” – tā uz Pietiek oficiālo informācijas pieprasījumu atbildēja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols.
No tā izriet, ka Valsts prezidenta kanceleja kā valsts noslēpumu mēģina klasificēt maksājumus namu apsaimniekošanas uzņēmumam: kā rāda SIA Ritms L 2009. gada pārskats, tā vienīgā darbības joma ir tieši namu apsaimniekošana.
Turklāt, kā rāda Lursoft dati, Valsts prezidenta kancelejas tēriņi 2008. gadā sastādījuši gandrīz ceturto daļu no visa uzņēmuma gada apgrozījuma, savukārt 2009. gadā, kad Zatlera kanceleja tērējusi daudz mazāku summu, Ritms L apgrozījums samazinājies apmēram divarpus reizes.
To, ka no Zatlera kancelejas saņemtie maksājumi un tai sniegtie pakalpojumi varētu būt valsts noslēpums, sarunā ar Pietiek neatcerējās arī Ritms L īpašnieks, 1944. gadā dzimušais Aldis Grimms.
Saskaņā ar uzņēmēja teikto viņš vispār no galvas neatceroties, kādi līgumi slēgti ar Zatlera kanceleju, - varot tikai pateikt, ka „tur bija atsevišķi jautājumi”.
Pietiek šodien publisko arī pēdējo daļu no Valsts prezidenta kancelejas grāmatvedības datiem – par tēriņiem šogad līdz novembra sākumam. Kaut arī kanceleja apgalvojusi, ka šogad izdevumi ievērojami samazināti, tomēr grāmatvedības dati rāda, ka tēriņi joprojām bijuši iespaidīgi.
Līdztekus ievērojamajām summām par ēšanu un dzeršanu, kā arī telekomunikāciju izdevumiem Zatlera kanceleja tērējusies arī citviet: tā aizkaru veikalā Bea Zatlera kanceleja šogad iztērējusi vairāk nekā divos iepriekšējos gados kopā (665 latus), gultasveļas veikalā Miedziņš – nepilnus 300 latus.
Vairāk nekā 200 latu iztērēti Samsonite somu produkcijas tirgotājā SIA Osterode (iepriekšējos gados Zatlera kanceleja bija iecienījusi citu somu tirgotāju – SIA Robinsons un Ko), bet vairāk nekā divarpus simti latu iztērēti trauku veikalā Krisstika. Savukārt mēbeles kanceleja iegādājusies vismaz desmit dažādos uzņēmumos.
Attēlā - Valsts prezidenta Jūrmalas rezidence. Iespējams, kaut kur šeit iztērēti arī vairāk nekā 30 tūkstoši īpaši slepeno latu.
301 Moved Permanently
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
