Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Tā nav runa ķeksītim,” - tā par 26. aprīlī gaidāmo Valda Zatlera runu Latvijas Universitātes Lielajā aulā saka prezidenta cilvēki. Runa būšot pieteikums nākamajiem četriem gadiem ne tikai prezidentūrai, bet visas valsts attīstības vīzijai. Vai tajā būs kāds Obamas „Yes we can!” vai Medvedeva „Rossija, vperjod!” līdzvērtīgs sauklis – pagaidām netiek atklāts, bet rodas iespaids, ka Rīgas pilī apzinās – šī runa var dot, bet var arī nedot Zatleram uzrāvienu prezidenta vēlēšanās, tādēļ pie tās tiek strādāts jau vairākas nedēļas un gala variants visticamāk taps tikai īsi pirms došanās uz LU. Tikmēr ne visi Saeimas deputāti, kuriem būs jāvēl nākamais prezidents un kuri saņēmuši individuālus ielūgumus no Zatlera, dosies runu klausīties klātienē, un daži Pietiek atzīst, ka neko svaigu vai tādu, kas varētu ietekmēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, no Zatlera negaida izdzirdēt. 

 „Nē, es viņu neapmeklēšu. Ko es tur varētu uzzināt tādu, ko es nezinu? Nu, ko es tur? Nu ko viņš tur tādu super jaunu varētu pateikt?” jautā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš atšķirībā no dažiem savas frakcijas deputātiem publiski paziņojis, ka balsos par Zatleru. Politiķis neuzskata, ka no prezidenta, kuru viņš pa šiem četriem gadiem iepazinis, varētu sagaidīt ko jaunu, kas varētu izmainīt viņa priekšstatu. Jebkurā gadījumā pēc tam medijos būšot pieejami runas atreferējumi. „Ne tāpēc, ka es negribētu iet, bet es domāju, priekš manis tur nekas jauns nevar būt. Man personiski par Zatleru priekšstats ir radies, es ar viņu esmu ticies vairākkārtīgi gan formāli, gan neformāli. Bet citiem deputātiem, kuriem ir šaubas un vajag papildu argumentus izvēlei, tiem nu gan tur derētu aiziet,” saka Brigmanis. Viņam uz 26. aprīli jau saplānotas „savas lietas, kas darāmas” saistībā ar ZZS.

Frakcijas Par labu Latviju (PLL) vadītājs Edgars Zalāns Pietiek atzīst, ka aizies paklausīties Zatlera runu „pieklājības pēc”, jo esot dzirdējis, ka prezidents plānojis runāt par valsts attīstību. „Tai runai nekāda reāla rezultāta nebūs, jo premjeram savukārt valsts attīstības tēma ir vienaldzīga. Domāju, ka Valdim Zatleram bija laiks divi gadi, lai premjeru pievērstu šai tēmai. Es teiktu, ka to visu vajadzēja darīt jau pirms diviem gadiem,” saka Zalāns. PLL līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers vismaz publiski izteikušies, ka balsos par Zatlera pārvēlēšanu. Zalāns, kurš pašlaik atrodas ārpus Latvijas un Pietiek atbildēja īsziņā, uz papildjautājumu, vai no viņa skepses izriet, ka šaubās par Zatlera pārvēlēšanu, vairs neatbildēja.

Līdzīgi Zatlera līdzatbildību par viņa nominētā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) darbu, ko opozīcija kritizē, Pietiek uzsvēra arī Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. „Abi ir līdzvainīgi – Zatlers un Dombrovskis. Zatlers ir divus gadus strādājis Dombrovska vietā,” saka Urbanovičs. Viņš vēl neesot izlēmis – klausīties lekciju klātienē vai skatīties tiešraidē internetā. Urbanovičs ticot, ka ar to prezidentam ir iespēja „pamodināt pozitīvo tautas enerģiju”. Viņš no Zatlera sagaidot skaidru vēstījumu: „Es zinu, kur ir mūsu kļūdas, un es zinu, kur mums iet.” „Zatleram jāaģitē mani vēlētāji, nevis mani, es esmu tikai elektors, kurš savu vēlētāju vārdā ievēlēs prezidentu. Un 90% visu partiju vēlētāju grib vienu un to pašu – cerīgu dzīvi, par to lai arī Zatlers manus vēlētājus arī pārliecina,” saka Urbanovičs.

„Grūti tagad sagaidīt kaut ko no Zatlera kunga. Viņš mēģinās izpatikt visiem, manuprāt, bet skaidrs, ka mums – diez vai,” Pietiek saka viens no Visu Latvijai-TB/LNNK (VL-TB/LNNK) līderiem Imants Parādnieks, kurš tomēr plānojis prezidenta runu LU noklausīties klātienē. „Prezidenta pēdējie izteikumi gan ne par ko tādu neliecina, kas liktu nosliekties viennozīmīgi pieņemt lēmumu nospiest balsošanas pogu par Zatleru, pat ja nav cita kandidāta, bet varbūt kaut kas mainās līdz ievēlēšanai,” saka Parādnieks. Konkrēti politiķis piesauc, piemēram, Zatlera atbalstošo pozīciju par ātrvilciena Rīga-Maskava projektu, kas, kā aprīļa sākumā atzina prezidents, Latvijai esot vienlīdz svarīgs kā Rail-Baltica projekts, kas savienotu Baltijas valstis ar citām ES valstīm. „Maskavas ātrvilciena projekts jau pats par sevi ir murgains, bet par to pat nav runa. Tas jau pat vairāk simboliski, ka mēs zaudējam ES naudu, neattīstām Rail-Baltica, bet mēģinām taisīt ceļu uz Vasjukiem. Nu, kam tas ir vajadzīgs, nu?” jautā politiķis.

Otra lieta, kas Parādniekam „kremtot”, ir Zatlera nesenās Maskavas vizītes laikā parakstītā vienošanās starp abu valstu Labklājības ministrijām par kārtību, kādā piemērojams abu valstu līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Tas Latvijas sociālajam budžetam gadā izmaksās nepilnus desmit miljonus latu. Likums attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri līdz neatkarības atgūšanai strādājuši PSRS teritorijā un nu var pretendēt uz pensiju pārrēķinu, ņemot vērā padomju laika darba stāžu. Visvairāk no šā līguma iegūs Latvijas nepilsoņi, starp kuriem pensijas vecumā ir ap 17 000 cilvēku. „Man kremt, un es nevaru to pieņemt, ka tajā brīdī, kad mums trūkst pensiju naudas saviem pilsoņiem, kad viņi dzīvo zem iztikas minimuma, valsts augstākā amatpersona Valdis Zatlers domā par to, kā samaksāt naudu tiem, kuriem īsti pat nevajadzētu atrasties šeit,” uzskata Parādnieks.

Noklausīties runu klātienē ieradīsies Saeimas spīkere, Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura ar sava preses sekretāra Alekša Jarocka starpniecību Pietiek nodeva, ka no Zatlera runas gaida atskatu uz iepriekšējiem četriem prezidenta amatā nostrādātajiem gadiem. Šī runa, viņasprāt, būšot tikai sākums diskusijai, jo kalpošot par pamatu jautājumiem, kurus deputāti vēlāk varēs uzdot Zatleram, kad viņš tiksies ar frakcijām. Jau zināms, ka ar Vienotības frakciju Zatlers tiksies Saeimā 5. maijā, bet 12. maijā – ar VL-TB/LNNK frakciju. Pārējo tikšanos laiki tiek saskaņoti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...