Zatlers noliedz pelēkā kardināla ietekmi uz ZRP lēmumiem un nosaukuma izvēli
PIETIEK13.11.2011.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Valdis Zatlers apstiprina, ka daudzus gadus ir personiski pazīstams ar apsardzes firmas TM security īpašnieku Mārtiņu Tenbergu, kuram savulaik, būdams ķirurgs, izglābis ievainoto roku. Tomēr Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis noliedz, ka viņa politisko spēku ar Tenbergu saistītu kādi politiski solījumi. To, ka Tenbergs pirms sešiem gadiem piedalījies citas reformu partijas - Reformu savienības - aktivitātēs, Zatlers uzzināja no Pietiek, neslēpjot, ka ir pārsteigts. Tomēr eksprezidents noliedz, ka Tenbergam bijusi kāda ietekme uz ZRP nosaukuma izvēli. "Reformu partija - tas ir mans nosaukums," uzsvēra Zatlers.
Sešus gadus pirms ZRP dibināšanas par šī politiskā spēka pelēko kardinālu uzskatītais apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs (foto no intelligent.lv) bijis iesaistīts citas "reformu partijas" ar nosaukumu Reformu savienība aktivitātēs, kura tika likvidēta 2008. gadā. Viņš kopā ar savu nu jau bijušo sievu Inesi Tenbergu piedalījies šīs partijas vēlēšanu saraksta izveidē un priekšvēlēšanu kampaņas organizēšanā Jūrmalas domes vēlēšanām, kas notika 2005. gada 12. martā. Tenberga toreizējā sieva un sievastēvs arī kandidēja no šīs partijas saraksta attiecīgi ar pirmo un trešo numuru. Tenbergs 2005. gada februārī Reformu savienībai ziedojis nelielas summas - kopumā 825 latus.
Kāds ar šīs sīkpartijas kampaņas veidošanu tobrīd saistīts avots Pietiek zināja stāstīt, ka pamatā ar šiem jautājumiem nodarbojusies uzņēmēja sieva - diplomēta politoloģe - un Tenberga toreizējais sievastēvs, Jūrmalas uzņēmējs Aleksandrs Bērzkalns. Pats Tenbergs bijis visur klāt, bet procesā nav jaucies. Tenberga šķirtā sieva Inese Tenberga sarunā ar Pietiek bija lakoniska, uzsverot, ka Reformu savienība darbojusies vēl ilgi pirms viņa un bijušais vīrs īslaicīgi iesaistījušies tās norisēs. "Nosaukums ir sakritība. Reformu savienība eksistēja jau sen pirms mums." Pēc viņas teiktā, vīru politika nav interesējusi, viņš tikai sniedzis atbalstu ģimenes locekļiem un pa šiem gadiem nekas neesot mainījies. "Nu ko jūs - viņš ir komersants, ne jau par principiem ir runa, viņu interesē, kā nopelnīt un tas ir normāli," par interesēm, kas stāv aiz Tenberga ietekmes uz ZRP, pauda viņa šķirtā sieva.
Kad Pietiek par abu partiju nosaukumu sakritību norādīja ZRP līderim Valdim Zatleram, viņš izskatījās apmulsis un atzina, ka nav zinājis par Tenberga saikni ar Reformu savienību. Eksprezidents tomēr stingri noliedza, ka Tenbergam bijusi kāda ietekme uz ZRP nosaukuma izvēli, kas ļoti līdzinās Reformu savienības nosaukumam. "Reformu partija - tas ir mans nosaukums," uzsvēra Zatlers.
Tenbergs bijis prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsargs, bet pameta apsardzes dienestu vairākus gadus pirms Zatlera stāšanās amatā. Tomēr abus saista personiskas saites - Zatlers apstiprināja Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka savulaik, vēl būdams ķirurgs, operējis Tenberga smagi savainoto roku. Tenbergs 1999. gadā kopā ar Zatlera vecāko dēlu no pirmās laulības Gustavu Zatleru beidzis Nacionālās aizsardzības akadēmiju. ZRP līderis neslēpj, ka pa šiem gadiem reizi pa reizei saticis Tenbergu, kura ģimenes lauku īpašums Tukuma pusē atrodas netālu no Zatleru ģimenes īpašuma. Tomēr Zatlers stingri uzsver, ka viņa attiecības ar Tenbergu nevar dēvēt par privātām.
Kopš sešu ZRP jaunievēlēto deputātu atšķelšanās dienu pirms 11.Saeimas pirmās sēdes starp Tenbergu un tā dēvēto partijas kodolu ir izveidojusies plaisa. Neoficiāli aiz partijas sašķelšanas tiek saskatīta Tenberga roka, kurš vēlējies nodemonstrēt savu ietekmi uz ZRP, kad partijas kodols nav ieklausījies viņa viedoklī par dažu ministru kandidātu nomaiņu. Vēlme redzēt citus kandidātus bijusi iekšlietu, ekonomikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru amatos. Tāpat neapmierinātība bijusi, ka ZRP neizvirzīja pretenzijas uz finanšu ministra amatu, kuram tandēmā ar iekšlietu ministru ir liela loma kontrabandas shēmu apkarošanā.
Zatlers šo informāciju atsakās komentēt. Uz to, ka vēlmes no Tenberga izskanējušas, bet nav atradušas dzirdīgas ausis, Pietiek neoficiāli norādījuši vairāki ZRP valdes locekļi. Jautāts, vai nejūtas no Tenberga puses nodots, ņemot vērā abu attiecību pieredzi, Zatlers Pietiek atbildēja noraidoši. "Uzmest var, ja ir bijis darījums, bet darījuma nav," apgalvoja eksprezidents. Nekādi solījumi pirms vēlēšanām Tenbergam neesot doti.
Tieši Tenbergs ar sabiedrisko attiecību speciālista Aleksandra Niklasa pakalpojumiem pirms vēlēšanām nodrošināja sešinieka neformālo līderi Klāvu Olšteinu. Kad pāris nedēļas pirms vēlēšanām Pietiek norunāja tikšanos ar Olšteinu, lai iztaujātu viņu par jurista darbu firmā Pata AB, kur viņš apkalpojis ofšorkompānijas, deputāta kandidāts uz tikšanos Vecrīgas pieczvaigžņu viesnīcas Grand Palace Hotel āra terasē ieradās kopā ar Niklasu. Pēc tam, jautāts, kurš viņam apmaksājis šos sabiedrisko attiecību pakalpojumus, OIšteins teicās nezinājis, ka tie kaut ko maksā. Katrā ziņā viņam neesot zināms, ka kāds viņa vietā par tiem samaksājis. Brīdī, kad Pietiek sāka šķetināt Olšteina "ofšoru lietu", kas varēja apdraudēt viņa izredzes vēlēšanās, Tenbergs centās izskaitļot iespējamos informācijas avotus un dažus pats personiski bija apciemojis, iesakot nerunāt.
Olšteins Pietiek nav noliedzis, ka ir pazīstams ar Tenbergu, bet atsakās komentēt abu tikšanās un sarunas, uzskatot, ka tās ir privātas. To, ka vēl pirms vēlēšanām, ap ZRP izveides laiku Olšteins viņu iepazīstinājis ar Tenbergu, Pietiek atzina no ZRP izslēgtais Guntars Galvanovskis. Trijotne esot runājusi "par politiku". Tenbergs Pietiek vēlmei tikties un atbildēt uz jautājumiem pēdējā laikā nav atsaucies.
Runas par TM security ietekmi uz ZRP sākās drīz pēc partijas dibināšanas kongresa, kurā piedalījās uzkrītoši daudz melnos uzvalkos tērptu apsargu. Daži no viņiem kļuva par partijas dibinātājiem, vairāki tai ziedoja naudu. TM security personāla daļas vadītājs Gunārs Rusiņš tika ievēlēts 11. Saeimā, bet kopā ar Olšteinu atšķēlās dienu pirms jaunā parlamenta pirmās sēdes.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
