Iesaki rakstu: 
Valdim Zatleram, pirms izšķirties, kuru ceļu iet – kļūt par vienu no Vienotības līderiem vai veidot savu politisko partiju – būtu jāapsver, uz ko viņš ir spējīgs personība, kas ir pagūstams laikā līdz ārkārtas vēlēšanām un, kādu attīstības ceļu var sagaidīt no Vienotības, uzskata politologs Juris Rozenvalds. Zatlers, viņaprāt, nav tik spilgta personība, lai ilgstoši noturētos Vienotības līderu spicē, arī partiju apvienības attieksme pret pašreiz „nācijas glābēja” statusā esošo Zatleru ar laiku varētu mainīties. No otras puses, vai Zatleram pietiktu laika un cilvēkresursu, lai līdz ārkārtas vēlēšanām pagūtu izveidot savu politisko spēku. Par atskaites punktu, lemjot, vai pievienoties Vienotībai, Zatleram arī būtu jāņem tas, kādu attīstības ceļu šis politiskais spēks varētu iet. Ja Vienotībā turpinās dominēt Pilsoniskā savienība, Zatlera iespējas šāda politiskā spēka ietvaros, ko mainīt nacionālā līmenī, būtu ierobežotas, uzskata Rozenvalds.
„Zatlera iešana pie Vienotības ir pirmām kārtām Vienotības interesēs, jo tomēr Zatlera paziņojums [rosināt Saeimas atlaišanu] izdarīja sitienu pirmām kārtām pa Vienotību. Vai iekļaušanās Vienotībā ir Zatlera interesēs, tas, manuprāt, nav viennozīmīgi atbildams jautājums, jo Zatlers tomēr nav tik spilgts līderis, lai varētu spēlēt Vienotībā tādu lomu, kādu viņš droši vien vēlētos pēc tam, kad viņš uztverts bez maz vai tā kā tautas varonis.
Ja mēs runājam par Zatlera paša partijas izveidi, tad te ir objektīvas problēmas saistītas ar laika trūkumu un cilvēkresursu trūkumu, jo nav īsti skaidrs, uz kāda cilvēciskā kontingenta pamata viņš veidos vai varētu veidot partiju. Kaut arī tādai partijai pašreizējā situācijā būtu objektīvs pieprasījums ieņemt nišu, kuru nav ieņēmusi Vienotība.
Vienotība pirms vēlēšanām sevi pozicionēja kā izteikti nacionālu spēku, un tajā bija spilgta pilsoniskās sabiedrības ietekme. Manuprāt, Latvijā būtu vietā pašreiz veidot partiju, kas būtu orientēta uz abām kopienām un stāvētu uz, es negribētu teikt „pārnacionālām” pozīcijām, bet mēģinātu pārvarēt šo plaisu, kas veidojas starp kopienām.
No otras puses, Zatleram būtu problēma to veidot, jo viena no kļūdām, kuru viņš, manuprāt, ir pieļāvis savas prezidentūras laikā, ko prezidentam nevajadzēja darīt – aizejot nacionālistisku spēku pavadā, atteicās runāt krieviski. Es nedomāju, ka prezidentam tas būtu pareizi – viņš ir Latvijas prezidents, nevis latviešu prezidents, kurš saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem lieto tikai latviešu valodu. Līdz ar to, Zatleram, es domāju, būtu objektīva interese veidot kaut ko savu, bet ir problēmas gan ar laiku, gan ar resursiem, gan ar viņa iepriekšējo darbību, kas liek jautāt, cik viņš būs pārliecinošs šajā jomā.
Zatlera iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar bīstamību, jo, protams, sākumā viņu uzņems ar lielu godu un izrādīs visādu cieņu, bet, vai viņš tur noturēsies kā līderis ilgāku laiku, par to domas var dalīties. Vienu var teikt – Zatlers ir apliecinājis savu spēju uz mācīšanos, izdarot daudz ko tādu, ko no viņa negaidījām. Protams, diez vai par Zatleru var runāt par šķīstu balto tēlu, kas nez no kurienes parādīsies un uzliks visu uz pareizā ceļa, tāpat daudzi soļi, kurus viņš varētu spert, nebūs absolūti viennozīmīgi.
Skaidrs, ka Zatlera solis lielā mērā bija saistīts gan ar pārvēlēšanu, gan ar sava tēla veidošanu, gan arī ar idejiskiem apsvērumiem, apzinoties, ka naudas vara Latvijas politikā ir aizgājusi par tālu. Es katrā ziņā esmu tālu no tā, lai demonizētu Latvijas trīs oligarhus, bet ir virkne institucionālu problēmu, kādēļ kontrole pār naudas varu politikā nav tāda, kādai tai būtu jābūt demokrātiskā valstī. Tai pat laikā, ar vienu kliedzienu: „Nost ar oligarhiem!” viss tas nav izdarāms. Tas viss jādara kompleksi, mainot sabiedrību un mainot likumdošanu.
Es domāju, daudz kas būs atkarīgs no pašas Vienotības, no tā, uz kāda pamata tā konsolidēsies, jo skaidrs, ka pašreiz apvienībā ir daudz dažādas tendences. Ja Pilsoniskās savienības spiediens būs efektīvs, tad diez vai Vienotībā kaut kāda liela transformācija var notikt. Ja Vienotībā paliks un dominēs Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai, tad tā lieta varētu būt perspektīvāka.
Es, protams, negribu zīmēt baltu Saskaņas centru (SC), bet tomēr Vienotība pēc pēdējām vēlēšanām ir izdarījusi ļoti daudz kļūdu saistībā ar SC nākšanu valdībā pieļaujot tādu retoriku, kāda, manuprāt, tobrīd nebija vajadzīga. Tas nav stāsts tikai par Vienotību, tas ir stāsts, pa kuru ceļu aizies politiskais spēks, kas pārstāv ļoti ievērojamu Latvijas iedzīvotāju daļu. Ja Vienotība pieļaus, ka SC metīsies Zaļo un zemnieku savienības apskāvienos, tad es nedomāju, ka tā būs ļoti pozitīva tendence, un tas jau ir iezīmējies pēdējos notikumos.
Vēlreiz uzsveru: es neuzskatu Valdi Zatleru par nācijas glābēju, kas vienam otram cilvēkam no ielas šķiet. Es nedomāju, ka Zatlers izglābs mūsu demokrātiju, bet es domāju, ka principā tas nebija slikts darbs, kas izdarīts.”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
