„Zelta simtnieks”: Latvijas miljonāri piedzīvojuši vēl vienu katastrofālu gadu

Arī pārējā jaunā miljonāru saraksta statistika ir tikpat nomācoša: „Pirmā desmitnieka kopvērtība šogad no 716 miljoniem latu sarukusi līdz 571 miljonam. No pagājušā gada pirmā desmitnieka puse tā dalībnieku šogad pārcēlušies uz būtiski zemākām saraksta vietām. Pašlaik desmitniekā atrodamie uzņēmēji kopumā gada laikā īpašumu vērtības kritumā zaudējuši 30 miljonus latu.” Gada laikā vēl tālāk sarukusi pirmā simtnieka dalībnieka vidējā „vērtība” pirms diviem gadiem tie bija 31,7 miljoni latu, pirms gada - 20,7 miljoni latu, tagad – vairs pat ne pilni 18 miljoni.

Iespaidīgas pārmaiņas notikušas arī Latvijas visbagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā – plecu pie pleca to pametuši veseli pieci esošie vai bijušie baņķieri vieni paši vai kopā ar ģimenēm: Parex bankas kraham sekojušie lēmumi par līdzekļu faktisko iesaldēšanu no pirmā desmitnieka izmetuši gan Viktoru Krasovicki un viņa meitu Aleksandru, gan Valēriju Karginu ar dēliem Maksimu un Remu, - uzņēmumu vērtētāji no korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars lēš, ka abām ģimenēm atlikušās mantības apjoms nepārsniedz 30 miljonus latu katrai.

Taču tāpat pirmo desmitnieku pametuši vēl trīs baņķieri no kaut krīzes skartām, tomēr joprojām funkcionējošām pašmāju bankām – abi lielie Aizkraukles bankas īpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, kā arī Trasta komercbankas saimnieks Igors Buimisters. Visu triju īpašumu vērtējumu un līdz ar to arī vietu sarakstā nopietni ietekmējis banku vērtības samazinājums krīzes ietekmē: Berņa īpašumu vērtība nu ir „tikai” 22 miljoni latu (pirms gada – 59 miljoni), Fiļa – tikpat (pirms gada – 57 miljoni), bet Buimistera – 16 miljoni (samazinājums gada laikā – par 31 miljonu latu).

Savukārt pirmo vietu sarakstā joprojām saglabājusi Lembergu ģimene (Aivars, Anrijs un Līga Lembergi), kuru īpašumu vērtējums ir 180 miljoni latu (salīdzinājumā ar iepriekšējo sarakstu – par 20 miljoniem latu mazāk). Saraksta veidotāji citē Lemberga izteikumu ziņu aģentūrai BNS: „Aizpildot savu ienākumu deklarāciju, es nevienu sekundi neesmu melojis. Pašlaik daudz tiek lietots termins „patiesā labuma guvējs”. Visu patieso labumu, ko es savā dzīvē esmu kaut kur guvis, esmu deklarējis!” Taču arī piebilst: ja mēs noticam šiem vārdiem, Lembergs Latvijas bagātāko cilvēku „zelta simtniekā” ierindotos kaut kur otrā piecdesmitnieka astē.

„Taču, ņemot vērā pieredzējušā polituzņēmēja piebildi, ka par to, vai viņa bērni ir patiesā labuma guvēji Ventspils tranzīta uzņēmumos, esot jājautā viņiem pašiem, Lembergu ģimenes īpašumu vērtējumā paliksim pie vidēji konservatīva viedokļa: neņemsim par pilnu itin visu, kas par ģimenes īpašumiem teikts Ventspils mēra krimināllietā atrodamajās liecībās, taču tās arī pilnībā neignorēsim,” skaidro VIP Lounge publicētā saraksta autori, gan piebilstot, ka īpašumu vērtību uz vienu vai otru pusi var mainīt neskaitāmi faktori – gan tiesas spriedumi un lēmumi, gan iespējamā Ventspils uzņēmumu grupas pārdošana ārvalstu investoriem.

Nākamo trīs desmitnieka vietu ieņēmēji ir saraksta veterāni - Kirovs Lipmans un Anna Lipmane, kuru īpašumi tiek vērtēti ar 54 miljoniem latu (-11 miljoni latu, salīdzinot ar situāciju pirms gada), Liepājas metalurga saimnieks Sergejs Zaharjins ar 53 miljoniem latu (-9 miljoni latu) un Rietumu bankas lielākais pašmāju akcionārs Leonīds Esterkins, kura īpašumu vērtība tāpat tiek lēsta uz 53 miljoniem latu (-18 miljoni latu).

Savukārt lielākie pagājušā gada saraksta augšupkāpēji ir palielā Šķēļu ģimene (Andris Šķēle, Kristiāna Lībane–Šķēle, Madara Dobrāja un Anete Šķēle–Pētersone), kuru īpašumu vērtējums gada laikā palielinājies par 30 miljoniem latu un sasniedzis 52 miljonus latu. VIP Lounge šo sasniegumu arī paskaidro – tas, „protams, nenozīmē, ka atgriešanās politikā Tautas partijas dibinātājam ļāvusi strauji nopelnīt gandrīz trīs desmitus miljonu. Gluži vienkārši Šķēles iesniegtā priekšvēlēšanu deklarācija devusi skaidrību, kāds liktenis piemeklējis politbiznesa veterāna leģendāro vekseli, savukārt Laika Stars pirmoreiz novērtējis visu Šķēļu ģimenes īpašumu klāstu – un te papildus Valmieras pienam un veselam vēja ģeneratoru parkam ir vēl vismaz pusotrs desmits kompāniju”.

Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā vēl ir tā tradicionālais „iemītnieks”, Berga bazāra saimnieks Justs Karlsons (41 miljons latu, par 14 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš), mazpazīstamās, taču pasaules tirgū ļoti veiksmīgās bezvadu interneta risinājumu kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (38 miljoni latu), Skonto būves lielākais īpašnieks Guntis Rāvis (34 miljoni latu, par 8 miljoniem vairāk nekā pirms gada), kā arī Sentor Farm aptieku un medikamentu vairumtirgotāja Recipe Plus holdinga saimnieki Vadims Telica un Josifs Apts – attiecīgi 34 un 32 miljoni latu.

Kuri saraksta dalībnieki gada laikā piedzīvojuši lielāko īpašumu vērtības kritumu un kāpumu? Zaudējumu līderi ir baņķieri Bernis (–37 miljoni latu), Fiļs (–35 miljoni latu) un Buimisters (-31 miljons latu), savukārt lielākajos „plusos” gada laikā ir Šķēļu ģimene (+30 miljoni latu), stividorkompānijas Strek lielākais īpašnieks Mihails Gaņevs (+13 miljoni latu), kā arī Rāvis un Telica (pa +8 miljoniem latu). Savukārt „zelta simtnieku” pametušo vidū ir tādi pazīstami uzņēmēji kā Andris Griģis, Elko grupas līdzīpašnieki, Jevgeņijs Gombergs, Benita Sadauska, Raimonda Gerkena kompanjons Andrejs Vasiļjevs un, protams, Gunārs Ķirsons.

„Pērn mēs runājām par vērtības kritumu uz papīra, jo uzņēmumu vērtība tāpat kā akciju vērtība biržās var samazināties un palielināties, akciju īpašnieku vienā dienā padarot nabagu, bet otrā bagātu, reālus zaudējumus nodarot vien gadījumā, ja tiek veikts darījums – pārdota šī vērtību zaudējusī manta. Diemžēl 2009. gadā vērtības kritums sāka materializēties. Parādu jūga nomāktie uzņēmēji bija spiesti šķirties no saviem aktīviem, kas bija krietni zaudējuši vērtību, tādejādi ciešot reālus zaudējumus,” – tā saraksta uzrādītās kopējās tendences raksturo Laika Stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

Saraksts jau tradicionāli veidots, izmantojot Lursoft IT datu bāzes un aprēķinus, un uzņēmuma valdes locekle Daiga Kiopa teic – griboties cerēt, ka krīze būs atsijājusi vienas dienas pelnītājus no īsteniem uzņēmējiem: „Es uzskatu, ka mēs visi esam vienotā ķēdē. Ja kāds uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, tad arī darbinieki paliek bez darba. Ļaunākais ir, ja cilvēki dodas prom no valsts, dzīvot un pelnīt citur, līdz ar to viņi vairs nav patērētāji produkcijai, ko saražo palikušie uzņēmumi. Tas rada problēmas pārējiem uzņēmējiem, jo patērētāju skaits sarūk. Ir skaidrs, ka uzņēmēji, kas strādā Latvijā, šo problēmu apzinās un ikdienā izjūt...”

Novērtē šo rakstu: