Zemkopības ministrija anonīmā "vadības sanāksmē" nolēmusi ignorēt MK noteikumus par "krējuma izstrādājumiem"

Piena produktu nosaukumi ir aizsargāti visā Eiropas Savienībā (ES), un ir pat īpaša ES regula, kas liedz piena produktu nosaukumus izmantot uz produktiem, kuros izmantoti arī citi produkti, piemēram, augi tauki, emulgatori utt.

Latvija šo normu ieviesa ar pagājušā gada 13.decembri, un par to pat tika ziņots īpašā Zemkopības ministrijas paziņojumā. Ražotājiem šis lēmums bija zināms jau laikus, un tiem tika dots trīs gadu pārejas periods, kurā drīkstēja iztirgot saražotā iepakojuma krājumus.

Tomēr veikalu plauktos blakus krējumam vēl joprojām gozējas arī "krējuma izstrādājumi", vedinot domāt, ka tie tur aizstāvējušies vēl no pērnā gada decembra sākuma. Viens no tiem, kurš turpina tirgot produktu ar šādu aizliegtu nosaukumu, ir Tukuma piens (attēlā - veikala Rimi plaukts pirms dažām dienām).

Šī uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Rūta Grikmane Pietiek paskaidroja, ka saistībā ar Krievijas embargo Zemkopības ministrija esot nākusi pretim ražotājiem un, lai tie neciestu vēl lielākus zaudējumus, iznīcinot iepriekš pasūtītos un saražotos „krējuma izstrādājuma” iepakojumus, pagarinājusi pārejas periodu vēl uz pusgadu.

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece apstiprina uzņēmuma pausto. „Sakarā ar sarežģīto situāciju piensaimniecības nozarē un produkcijas realizācijas apjoma pazemināšanos saistībā ar Krievija Federācijas embargo, kā arī ņemot vērā Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības lūgumu nākt pretim ražotājiem attiecībā uz pārtikas produktu iepakojumu krājumiem, Zemkopības ministrija pieņēma lēmumu atsevišķos gadījumos atļaut turpināt izmantot iepakojamā materiāla un etiķešu uzkrājumus. Šāds lēmums tika pieņemts, lai ekonomiski atbalstītu Latvijas piena produktu ražotājus un neradītu tiem vēl papildus zaudējumus saistībā ar nerealizētajiem produkcijas apjomiem  Krievijas Federācijas embargo rezultātā,” skaidro ministrijas pārstāve.

Tomēr šis ministrijas lēmums ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuriem ir augstāks spēks nekā ministrijas lēmumiem, turklāt, pieņemot šādu lēmumu, ministrija faktiski nepilda MK noteikumus. „Zemkopības ministrijai nav atļauts nepildīt attiecīgos MK noteikumus, tomēr, tos izstrādājot, nav iespējams ņemt vērā visus ietekmējošos faktorus. Šāda situācija izveidojās 2014.gada otrajā pusē, kad Krievijas Federācija pieņēma lēmumu apturēt importu no Latvijas.  Pamatojoties uz informāciju no ražotājiem un ņemot vērā embargo ietekmi uz realizācijas apjomiem, Zemkopības ministrija izvērtēja iespēju atsevišķos gadījumos atļaut turpināt izmantot iepakojamā materiāla krājumus,” ministrijas apsvērumus nelikumīgā lēmuma pieņemšanai skaidro Muceniece.

Pamatojums šim lēmumam, pēc ministrijas pārstāves teiktā, bijis tas, ka produkti ar nosaukumu “krējuma izstrādājums” Latvijas tirgū jau ir no 2003.gada  un patērētājs tos atpazīst. „Turklāt visa pārējā informācija marķējumā ir atbilstoša prasībām un produktam ir norādīts sastāvdaļu saraksts, līdz ar to patērētājs var iegūt patiesu informāciju par produktu. Tika ņemts vērā arī apstāklis, ka iznīcinot jau sagatavoto iepakojamā materiāla krājumus, sadārdzināsies produkta cena, kas vēl papildus samazinās apgrozījumu un ietekmēs patērētāju pirktspēju,” norāda Muceniece.

Pamatojoties uz šim apsvērumiem, Zemkopības ministrija "vadības apspriedē" esot pieņēmusi lēmumu atļaut izmantot iepakojamā materiāla krājumus.

Uz jautājumu, vai sniegtā atbilde apliecina, ka ZM vadības sanāksmē ir pieņēmusi lēmumu neievērot MK noteikumus, Dūklava vadītā ministrija tiešu atbildi nesniedz, atkārtojot, ka vadības sanāksmē pieņemts lēmums atļaut izmantot līdz 1.jūlijam.

ES regula nosaka, ka marķējuma noformējumā, aprakstā vai attēlā nedrīkst iekļaut norādi, kas liek noprast par konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan minētā dabīgi esošā komponente vai sastāvdaļa faktiski vai daļēji aizstāta ar citu. Te ir runa par Latvijā pēdējos gados populārajiem „krējuma izstrādājumiem”, „siera izstrādājumiem”, kā arī citiem piena produktu izstrādājumiem.

Lai ievērotu patērētāju intereses, tiesības saņemt patiesāku informāciju par pārtikas produktiem un novērstu patērētāju maldināšanu, produktam, ko līdz šim sauca, piemēram, par „krējuma izstrādājumu”, lai gan ar krējumu tam maz kas bija kopīgs, jālieto kāds cits nosaukums, kurā nedrīkst būt vārds „krējums”, jo piena produktu nosaukumi ir aizsargāti visā ES.

Tomēr šķiet, ka tie uzņēmumi, kas ievēro regulu, izmanto ne mazāk maldinošu nosaukumu. Tagad blakus produktam ar nosaukumu „skābais krējums” parādījies produkts „skābais krēms”, kas pēc sastāva ir tas produkts, ko līdz šim pazinām ar nosaukumu „krējuma izstrādājums”. Lai gan nosaukumā atšķiras tikai divi burti, tomēr formāli regula ir ievērota, lai gan, iespējams, var maldināt patērētājus vēl vairāk, nekā līdz šim lietotais apzīmējums „izstrādājums”. 

Novērtē šo rakstu: