Ziņojums par Covid-19: ir slikti, un būs vēl sliktāk

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) Covid-19 riska novērtējumu, Latvija tiek iedalīta starp augsta riska valstīm arī dēļ augstā Covid-19 pozitīvo testa īpatsvara kopējā veikto testu apjomā. Ja 2021. gada sākumā tika novērots Covid-19 testu pozitivitātes samazinājums, pēdējās nedēļās pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars atkal sāk palielināties.

Kaut arī pēdējo nedēļu laikā tika novērota Covid-19 saslimšanas gadījumu samazināšanās tendence, tomēr janvāra pēdējās nedēļas laikā novērojama saslimšanas gadījumu samazinājuma palēnināšanās. Ja 2020. gada pēdējās nedēļās saslimstības rādītāju samazinājums sasniedza pat 20 %, 2021. gada 4. nedēļā saslimstības samazinājums vairs ir tikai 2,1 %.

Satraucoši ir tas, ka neskatoties uz saslimstības rādītāja nelielo samazināšanos, stacionēto Covid-19 pacientu skaits nesamazinās un pēdējās dienās novērojams pat neliels stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugums apmēram par 2 %, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Papildus arī jāņem vērā, ka pēdējā nedēļā ievērojami palielinājies Covid-19 pacientu ar smagu slimības gaitu īpatsvars stacionāros. Vērtējot stacionēto Covid-19 pacientu datus, jāņem vērā, ka mainoties saslimstības rādītājiem, stacionēto personu skaits mainās vismaz ar divu nedēļu nobīdi. Tas nozīmē, ka pat samazinoties saslimstības rādītājiem, augsts Covid-19 pacientu skaits slimnīcās saglabāsies vēl ilgāku laiku un pakāpeniski stacionāros palielināsies pacientu īpatsvars ar smagu slimības gaitu.

Vērtējot Covid-19 saslimstības rādītājus, ir jāņem vērā arī jauno koronavīrusa paveidu izplatība ES un pasaulē. ECDC uzskata, ka jaunie koronavīrusa paveidi ir saistīti ar ievērojami augstāku infekcijas pārnesi sabiedrībā, kas, visticamāk, būs par iemeslu augstākiem Covid-19 pacientu hospitalizācijas rādītājiem, kā arī augstākiem mirstības rādītājiem visās vecuma grupās, bet jo īpaši tiem, kuri ir vecākās vecuma grupās vai kuriem ir blakus slimības. Tādēļ ECDC norāda, ka ir jāievieš stingrāki drošības un piesardzības pasākumi, lai samazinātu Covid-19 pārnešanas riskus un mazinātu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu. ECDC norāda, ka riski saistībā ar Covid-19 izplatību ir augsti / ļoti augsti.

Šobrīd Latvijā ir atklāti 5 Covid-19 saslimšanas gadījumi, kuru ierosinātājs ir jaunā paveida koronavīruss, un visi gadījumi bijuši saistīti ar ievestiem Covid-19 gadījumiem. Palielinoties šo gadījumu skaitam un atklājot jaunā koronavīrusa paveida vietējo izplatību, Covid-19 riska līmenis ievērojami palielināsies.

 Jaunā Covid-19 paveida izplatības ietekme uz sabiedrību un veselības sektoru ir atkarīga no tā, pie kāda Covid-19 saslimstības līmeņa jaunā vīrusa paveida izplatība manifestējas Latvijā. Jo zemāka būs Covid-19 izplatība Latvijā, jo veiksmīgāk būs iespējams ieviest pretepidēmijas pasākumus (testēšana, inficēto izolēšana, kontaktpersonu atklāšana, izolēšana u. tml.).

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra kapacitāti, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu. Tādēļ šis ir slieksnis, kad var sākt runāt par nelielu drošības pasākumu mazināšanu.

Tajā pat laikā jāapzinās, ka konstatējot strauju koronavīrusa jaunā paveida izplatību, tai skaitā vietējo transmisiju, nekavējoties ir jālemj par piesardzības un drošības pasākumu radikālu pastiprināšanu, neskatoties pat uz labvēlīgiem saslimstības rādītājiem.

No minētā izriet, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas ilgāk noturēt maksimāli zemu jaunā koronavīrusa paveida ievešanas risku Latvijā. Tādēļ, lai varētu rast iespējas mazināt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai uz vietas Latvijā, ir jāparedz pietiekami strikti ierobežojumi ceļošanai, nepieļaujot maznozīmīgus ceļojumus pāri valsts robežai.

Nozīmīgs rādītājs, kas raksturo Covid-19 izplatības riskus, ir infekcijas reproduktivitātes koeficients, kas parāda to, ar kādu ātrumu Covid-19 izplatās no viena cilvēka uz apkārtējiem. Covid-19 gadījumā reproduktivitātes koeficients ir 3-4, kas nozīmē to, ka neveicot nekādus drošības vai piesardzības pasākumus, viens cilvēks inficē 3-4 cilvēkus. Savukārt koronavīrusa jaunā varianta gadījumā reproduktivitātes koeficients ir desmit reizes augstāks.

Šobrīd Latvijā uz visu ieviesto drošības un piesardzības pasākumu fona reproduktivitātes koeficients svārstās ap viens. Tas nozīmē, ka viens cilvēks inficē vienu cilvēku. Tādējādi nav iespējams panākt stabilu Covid-19 izplatības samazinājumu. Kā liecina līdzšinējā pieredze Latvijā un citās ES, EEZ un AK valstīs, lai panāktu stabilu Covid-19 izplatības samazinājumu, reproduktivitātes koeficientam jābūt zemākam par 0,7.

Kā liecina Covid-19 epidemioloģisko datu analīze, saslimstības rādītāju tendencei, kāda tā bija 2020. gada pēdējā nedēļā, Covid-19 saslimstības samazināšanās dinamika būs ļoti lēna un noteiktais saslimstības slieksnis 200 uz 100 000 iedzīvotājiem varētu tikt sasniegts tikai vasaras vidū.

Vērtējot no epidemioloģiskās drošības kritērijiem, Latvija šobrīd atrodas ļoti augsta riska Covid-19 izplatības posmā gan vērtējot ES mērogā, gan vērtējot pēc vietējā mērogā noteiktajiem Covid-19 izplatības riska indikatoriem.

Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības datu analīze liecina, ka šobrīd situācija ir ļoti nestabila un tā ir saistīta ar to, ka nepietiekamu drošības vai piesardzības pasākumu gadījumā vai strauji izplatoties jaunajam koronavīrusa paveidam var strauji vairākkārtīgi pieaugt Covid-19 saslimstība. Šādu situācijas scenāriju šobrīd var novērot Apvienotajā Karalistē, Portugālē un Spānijā. Ņemto vērā Latvijas veselības sektora kapacitāti, tas dos papildu slogu veselības sektoram, pārsniedzot ārstniecības iestāžu kapacitāti un apdraudot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību. Straujas nekontrolētas Covid-19 izplatības sekas būs pacientu prioritizēšana veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Šāda veselības sektora pārslodze būs saistīta ne tikai ar būtisku negatīvu ietekmi sabiedrības veselībai, bet arī valsts ekonomikai un sabiedrībai kopumā.

Pamatojoties no Covid-19 izplatības risku vērtējuma, tiek rekomendēts:

Ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, kas ir strikti balstīta uz epidemioloģisko situāciju un ieviesto piesardzības un drošības pasākuma efektivitātes novērtējumu.

Epidemioloģiskās drošības kritēriji

Saslimstības rādītājs ir galvenais situāciju raksturojošais indikators, bet lēmumu pieņemšanu ietekmē arī citi papildu apstākļi, piemēram, vai saslimstības izmaiņas ir saistītas ar uzliesmojumu vienā lokālā iestādē, vai pieaug jaunatklāto gadījumu vidū jauno koronavīrusu paveidu īpatsvars, stacionāru noslodzes rādītāju (stacionāru gultu noslodze, Covid-19 gadījumu skaits ar smagu gaitu), nāves gadījumu dinamika, veikto Covid-19 testu skaits, pozitīvo testu īpatsvars no kopējā veikto testu skaita.

Lai novērstu strauju saslimstības pieaugumu, mazinot piesardzības un drošības pasākumus, situācijas novērtējums un piesardzības un drošības pasākumu novērtējums ir jāveic reizi trijās nedēļās. Pie atbilstošas epidemioloģiskās situācijas tiek lemts par nepieciešamību pārskatīt piesardzības un drošības pasākumus, novērojot ietekmi uz Covid-19 izplatību un infekcijas reproduktivitātes koeficientu.

Covid-19 izplatības vadības risku stratēģijas pamatprincipi:

drošības un piesardzības pasākumi jānosaka atbilstoši riska pakāpei;

katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā;

Covid-19 saslimstības rādītājiem samazinoties, piesardzības un drošības pasākumi tiek mazināti, saslimstības rādītājiem pieaugot, pasākumi tiek pastiprināti;

par cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem, jebkuru pakalpojumu vai pasākumu ierobežojumiem var tikt pieņemti stingrāki nosacījumi reģiona vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem, t. sk. stacionēto pacientu skaita pieaugums;

ja tiek atklāta jauno paaugstinātas virulences koronavīrusu paveida vietējā transmisija, neskatoties uz konkrēto riska pakāpi, tiek lemts par nepieciešamību ieviest maksimālus piesardzības un drošības pasākumus.

pieņemot lēmumus par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu ir jāņem vērā šādi aspekti:

vai tiks apturēta infekcijas izplatība un panākta saslimstības rādītāju samazināšanās;

lai tiktu novērsta pārslodze veselības aprūpes sektoram, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību;

lai tiktu nodrošināta izglītības pieejamība bērniem, veicinot klātienes izglītības procesu;

piesardzības pasākumu sabalansētība ar ekonomisko aktivitāti.

Vadoties no epidemioloģiskā riska pakāpes tiek rekomendēti šādi pasākumi

Tabulā ir norādīti maksimālie risinājumi katrā riska fāzē. Šobrīd piesardzības un drošības pasākumi tiek noteikti atbilstoši ļoti augsta Covid-19 riska izplatības līmenim. Covid-19 izplatībai samazinoties, notiek pāreja uz zemāka riska fāzi, mazinot piesardzības un drošības pasākumus.

Vienlaikus, sekojot Lielbritānijas, Īrijas un Portugāles pieredzei, ir jābūt gataviem pasākumiem, ja situācija pasliktinās.

Ja tiek sasniegts ārkārtīgi augsts saslimstības līmenis – 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits pārsniedz 700 uz 100 000 iedzīvotājiem;

VAI ir ļoti straujš saslimstības pieaugums – ja, pie 14 dienu kumulatīvā saslimstības līmeņa virs 200 uz 100 000 iedzīvotājiem, 7 dienu saslimstības rādītājs nedēļas laikā ir pieaudzis par 20 %;

VAI strauji izplatās jaunie paaugstinātas virulences koronavīrusu paveidi – ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk kā 5 % gadījumu tiek atklāti jaunā tipa vīrusa paveidi, un ir aizdomas par vietējo transmisiju,

var tikt lemts par zemāk minēto vai citu papildu stingru piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu reģionālā vai nacionālā mērogā:

Klātienē darba pienākumus veic tikai tie darbinieki, kas pilda neatliekamus darba uzdevumus;

Valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumi klātienē tiek sniegti tikai īpašos gadījumos;

Klātienē atļauti tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumi un pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegāde;

Pirmsskolas izglītības iestādes nodrošina dežūrgrupas tikai tiem bērniem, kuru vecāki veic neatliekamus darba pienākumus un nevar nodrošināt bērnu uzraudzību;

Iespējami personu pārvietošanās ierobežojumi dzīves un darba vietu apkārtnē.

Var tikt ierobežota pārrobežu migrācija.

Pastiprināti tiek nodrošināta visu noteikto ierobežojumu ieviešana un ievērošanas kontrole.

Iedzīvotājiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts šādai situācijai (pabalsti, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums, kritiski nepieciešamo pakalpojumu pieejamība).

Pašreiz veicamie pasākumi, lai varētu samazināt saslimstības skaitu līdz 200.

Turpināt esošos piesardzības un drošības pasākumus, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem, veicot situācijas novērtējumu reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.

Veikt pasākumus, lai maksimāli novērstu jauno koronavīrusu variantu izplatību valsts teritorijā.

Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no ārvalstīm.

Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, prioritāri veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem (prioritāri jaunāka vecuma bērniem un sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem).

Paredzēt, ka var tikt ieviesti starprisinājumi, ja Covid-19 izplatības rādītāju dinamika pieļauj piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu un nozare var pierādīt un pamatot:

piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas nozīmi sabiedrībai;

kā tiks nodrošināta noteikto pasākumu ieviešana un kontrole;

ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšana nepaaugstinās riskus Covid-19 izplatībai.

Ņemot vērā minēto:

Ir jāstiprina pasākumi Covid-19 (īpaši jaunā koronavīrusa paveida) ievešanai no ārvalstīm un izplatībai valsts teritorijā:

aizliedzot maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi;

pārskatot un samazinot personu grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai ieceļojot Latvijā un pašizolācijai;

pastiprinot atbildību un kontroli par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro noteiktās pašizolācijas prasības.

Nekavējoties jāpastiprina atbildība un kontrole par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu, īpaši:

izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanu, piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas inficēto personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības;

par piesardzības un drošības pasākumu neievērošanu sabiedriskās vietās un pakalpojumu (tai skaitā tirdzniecības pakalpojumu) sniegšanas vietās.

Ja tiek nodrošināta 1. un 2. punktā minēto pasākumu efektīva ieviešana, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai (ja, nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10 % un nepieaug stacionēto pacientu skaits):

3.1. atjaunot klātienes mācības sākot ar 1.-2. klases skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti un priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam un izglītojamie kas šajā semestrī noslēdz izglītības ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai profesionālā izglītībā;

3.2. turpmākajā periodā, ja epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, lemt par klātienes mācību paplašināšanu skolas vecuma bērniem, ņemto vērā izglītības prioritātes (3.-6.un 12. klase, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības programmu individuālās nodarbības) un piesardzības pasākumu nodrošināšanas iespējas;

3.3. pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē, ieviešot drošas tirdzniecības konceptu:

atceļot klātienes tirdzniecībai atļauto preču sarakstu;

nosakot konkrētus pienākumus tirdzniecības vietām, lai tiktu kontrolēts cilvēku skaits tirdzniecības vietā;

nosakot konkrētu pienākumu tirdzniecības vietām kontrolēt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai tirdzniecības vietā (sejas masku lietošana telpās un tirdzniecības vietas ārtelpu teritorijā, roku dezinfekcija, distances ievērošana);

nosakot aizliegumu reklamēt klātienē iegādājamās preces;

nosakot atbildību, kontroles un soda mehānismus tirdzniecības vietām par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu.

[1] https://www.ecdc.europa.eu/en/cases-2019-ncov-eueea

Novērtē šo rakstu: