Zirgi, Bordāna vēstule, būvniecības likumi un izdošana vajāšanai – par ko Jurašs ar Fromani runāja kafejnīcā
PIETIEK11.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izjāde ar Jura Juraša zirgiem, viņa izdošana vajāšanai, tieslietu ministra vēstule vēstniecībām un jauna būvniecības likumu izstrādes koncepcija, - kamēr Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, smagos noziegumos aizdomās turētais Jaunās konservatīvās partijas politiķis Juris Jurašs un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja, partijas Latvijas Attīstībai pārstāve Baiba Fromane klusē par tēmām, ko pirms mēneša apsprieduši kādā kafejnīcā Doma laukumā, Pietiek ir guvis precīzu ieskatu pārrunātajās tēmās.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, abi tikušies kā seni un sirsnīgi draugi – tik sirsnīgi, ka nav izpalikusi arī draudzīga sabučošanās. Savukārt tai sekojusi saruna „par zirdziņiem”, - kā zināms, Jurašs savulaik knapi pārdzīvoja skandālu ar formāli viņa tēvam piederošo zirgaudzētavu Burtniekos.
Tagad paslēpes vairs nav vajadzīgs spēlēt, un abi sarunas dalībnieki dzīvīgi pārrunājuši to, cik tad īsti zirdziņu pašlaik Jurašam pieder. Fromane arī apliecinājusi, ka brīvākā brīdī noteikti aizbrauks ar bērnu uz nelielu izjādi.
Protams, sarunai ir bijusi arī lietišķā daļa. Fromane ir centusies „pārdot” Jurašam jaunu būvniecības normatīvo aktu izstrādes koncepciju, kuru viņai esot noraidījusi „nepareizas” partijas pārstāvja vadītā Ekonomikas ministrija.
Lai gan personas, kuru uzdevumā Fromane cenšas lobēt šo koncepciju, sarunā vārdos nav minētas, ir bijis pietiekami skaidrs, ka galvenā ieinteresētā persona ir pašlaik apcietinātais uzņēmējs Māris Martinsobs.
Papildus tam sarunai bijusi arī „politiskā” sadaļa, - abi sarunas dalībnieki bijuši vienisprātis, ka Juraša pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas vadītāja Jāņa Bordāna bēdīgi slavenā vēstule ārvalstu vēstniecībām bijusi kļūda.
Abi pārsprieduši arī Saeimas lēmumu par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai saistībā ar valsts noslēpuma izpaušanu un bijuši vienisprātis, ka tiesā viņš pilnīgi noteikti uzvarēs. Ar to arī saruna noslēgusies.
Kā jau minēts, Fromanes lietišķajā biogrāfijā ir atrodami daudzi interesanti pagriezieni, - viņa bijusi gan partijas Jaunais laiks Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja, gan Einara Repšes padomniece.
Viņa bijusi arī valdes priekšsēdētāja bēdīgi slavenās Valsts ieņēmumu dienesta ēkas bijušā īpašnieka – Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja, tā faktiski saņemot atalgojumu no Krievijas oligarha Viktora Vekselberga. Tāpat Fromane ir pabijusi arī Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītājas postenī, rūpējoties par ātro kredītu industrijas interesēm.
Ne Jurašs, ne Fromane nav vēlējušies sniegt savu versiju par kafejnīcas sarunas tēmām un tās iznākumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
