Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan kā oficiālo pamatojumu fitosanitārā sertifikāta cenas pieaugumam zāģbaļķiem Zemkopības ministrija min ar pārbaudēm saistīto izmaksu palielinājumu degvielai, inspektoru aprīkojumam un atalgojumam, tomēr netieši tā apliecina, ka tiek cerēts uz eksporta mazināšanos uz Ķīnu. Valsts augu aizsardzības dienesta pakalpojumu cenrāža saskaņošanas procesā Latvijas Kokrūpniecības federācija, kas pazīstama arī kā nevalstiskā organizācija, kas aizstāv Latvijas finiera intereses, norādījusi, ka reizē ar zāģbaļķu un finierkluču eksportu tiek eksportētas darbavietas un nodokļi, jo pievienotā vērtība šai lietkoksnei tiek radīta citur.

Pietiek jau ziņoja, pirms mēneša arapstiprinātais Valsts augu aizsardzības dienesta cenrādis, kurā maksa par fitosanitāro pārbaudi sertifikāta saņemšanai apaļkoka un finierkluču eksportam un reeksportam sadārdzināta 20 reizes, rada aizdomas par mēģinājumu bremzēt šīs produkcijas eksportu un samazināt tās iepirkuma cenu AS Latvijas finieris interesēs. Šo Ministru kabineta noteikumu izstrādē piedalījusies arī Latvijas Kokrūpniecības federācija, kuras lielākais un nopietnākais biedrs ir Latvijas finieris.

ZM apliecina, ka lielākais apaļkoku apjoms, kam nepieciešams fitosanitārais sertifikāts un kuru ietekmē sertifikāta cenas pieaugums, ir eksports uz Ķīnu. Un tieši Kokrūpniecības federācijas viedoklī ieklausījusies ministrija. „Latvijas eksporta statistikā redzams, ka apaļkoks, kas tiek eksportēts uz Ķīnu, būtiski  atšķiras no pārējā eksportētā apaļkoka, proti - pamatā no Latvijas tiek eksportēta tā saucamā papīrmalka (maza diametra vai nekvalitatīva apaļkoksne, kuru nevar izmantot dēļu vai finiera ražošanai), kurai Latvijā pagaidām trūkst pārstrādes jaudas, savukārt uz Ķīnu tiek eksportēti augstas kvalitātes zāģbaļķi un finierkluči, kuri varētu tikt pārstrādāti Latvijas uzņēmumos. Kā grozījumu saskaņošanas procesā norādīja Latvijas Kokrūpniecības federācija, reizē ar zāģbaļķu un finierkluču eksportu tiek eksportētas darbavietas un nodokļi, tāpēc ka pievienotā vērtība šai lietkoksnei tiek radīta citur. Tādējādi valstī varētu samazināties ieņēmumi no neapstrādātas koksnes eksporta, bet palielināties ieņēmumi no apstrādātas koksnes eksporta, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbību Latvijā, jo koksne tiks apstrādāta Latvijā,” norāda ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss apliecina, ka Latvijas kokrūpniekiem pietiktu jaudas pārstrādāt arī to zāģbaļķu un finierkluču apjomu, kas pašreiz tiek eksportēts, taču atklāts paliekot jautājums, vai mūsu ražotāji to spēj izdarīt par globāli konkurētspējīgu cenu.

Kā jau ziņots, eksportētājiem ir aizdomas, ka ar fitosanitāro pārbaužu cenu pieaugumu tiek mēģināts ar administratīvām metodēm samazināt zāģbaļķu iepirkuma cenu, jo pašreiz eksportētāji piedāvā ievērojami labāku cenu nekā vietējie ražotāji. Saskaņā ar Latvijas finiera mājas lapā pieejamo informāciju, B šķiras finierkluči tiek iepirkti par cenu līdz 70 eiro par kubikmetru, bet E šķiras – par 100 eiro. Tikmēr, kā norāda zāģbaļķu eksportētāja SIA IBIZA pārstāvis Toms Pakalns, šis uzņēmums zāģbaļķus iepērk attiecīgi par 85 un 140 eiro par kubikmetru.

ZM uzsver, ka fitosanitārais sertifikāts nav “birokrātisks” dokuments, kas “formāli” jāiegūst eksportētājam vedot preci uz konkrētajām valstīm, bet gan Latvijas Republikas oficiāls apliecinājums, ka konkrētajā kravā neatrodas importētājvalsts definētie kaitīgie organismi, kurus aizliegts ievest šajā valstī. „Ja importētājvalstij izdodas pierādīt, ka Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) nav izkontrolējis un ļāvis uz importētājvalsti aizvest kaitīgos organismus, tad tai ir tiesības aizliegt koksnes produktu eksportu uz šo valsti,” uzsver ministrija.

Jau ziņots, ka, pēc IBIZA pārstāvja sniegtās informācijas, līdz šim nevienā koksnes kravā nav atklāti kaitīgi organismi, neviena valsts nav iesniegusi notifikācijas, kā arī nav atteikusies no kāda konkrēta uzņēmuma iepirkt finierklučus. Nozares pārstāvji uzskata - šis risks vienkārši izdomāts, jo viņi paši ieinteresēti, lai viņu produkciju neizbrāķē, tādēļ koksne pirms izvešanas tiek atbilstoši apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem jeb veikta fumigēšana.

ZM tikmēr sakās esam pārliecināta, ka maksas par fitosanitārajām pārbaudēm palielinājums neatstās būtisku ietekmi uz koksnes eksportu. „Izstrādājot grozījumus, VAAD  konsultējās ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju. Pēc šīs biedrības veiktajiem aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada pirmo mēnešu eksporta datiem, fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksu kāpums neatstās nozīmīgu ietekmi uz zāģmateriālu (dēļu) eksportu, jo 14 centu pieaugums veido tikai 0,07% no eksporta cenas. Arī paskatoties uz 2014.gada decembra eksporta datiem, tad 0,28 eiro fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksas veido 0,14%, jo vidējā zāģmateriāla eksporta cena ir 199 eiro/m3. Turklāt fitosanitārie sertifikāti nav jāizņem eksportam uz ES valstīm, kas veido aptuveni vairāk kā 2/3 no visa zāģmateriālu (dēļu) eksporta. Apaļkoks arī  pārsvarā (aptuveni 90%) tiek eksportēts uz valstīm, kur nav nepieciešams fitosanitārais sertifikāts,” ziņo ministrija, ne vārda neminot par to, kā fitosanitārā sertifikāta divdesmitkārtīgais pieaugums līdz 2,85 eiro par kubikmetru apaļkokam ietekmēs šī produkta eksportu.

Savukārt Latvijas Finieris kategoriski noraida, ka varētu būt ieinteresēts fitosanitāro pārbaužu cenas palielinājumā, lai samazinātu konkurentu iepirkuma cenas. „Latvijas Finieris pērk pavisam citas kvalitātes sortimentu. Līdz ar to, salīdzinot dažādas kvalitātes produktu cenas, vērtējums nevar būt korekts un objektīvs,” norāda uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne, piebilstot, ka iepirkumu cena atbilst Baltijas valstu tirgus cenai. Latvijas Finiera tirgus daļa bērza koksnes iepirkumā visās Baltijas valstīs ir 10 līdz 12%, uzver Medne, tādēļ uzņēmumu nevarot uzskatīt par monopolistu bērza finiera kluču iepirkumā.

2013.gadā Latvija uz Ķīnu eksportēja koksni un tās izstrādājumus par 28,4 miljoniem eiro. Pēc Kokrūpniecības federācijas sniegtās informācijas, lielākā daļa šīs eksporta veidoja bērza zāģbaļķi.

Kopējais zāģmateriāla ikgadējais eksporta apjoms stabili pārsniedz 2,3 miljonus kubikmetru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...