Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākusi apjomīga Zatlera reformu partijas biedru elektroniskā pasta sarakste. Publicējam vienu no vēstulēm, ko rakstījis kāds partijas ierindas biedrs – pagātnē pazīstams sabiedriskais darbinieks.
Varbūt tādu kā mēs laiks ir pagājis? Es vispār eju ko darīt vien tad, ja redzu savu nišu un to, ka tas darbs kādam jāizdara. Laika jau nav.
Nekad nebiju nevienā partijā, tikai tautas kustībā. Tagad aizgāju dibināt, jo man pateica, ka zvanīja Zatlers un prasīja, vai grib strādāt kopā. Aizgāju, jo vēl cerēju būt noderīgs - ir lietas, kur milzīga pieredze un zinu, ko darīt, lai uzlabotu lietas.
Es nekad nebūtu piedalījies dibināšanā, ja zinājis, ka visu lietu kārtotāji tik savādi rīkosies. Man vienkārši nav laika pa tukšo darboties, arī riebjas. Bet! Es arī redzēju tik labus, domājošus cilvēkus, varbūt tā vēl var pārtapt adekvātā partijā no faktiski jau tikai tādas zibenīgas iniciatīvas, varbūt viņi citādi arī nevarēja un paļāvās tikai uz tiem, kas bija šo kancelejas jauniešu tuvākās aprindas. Bija taču milzīgs ātrums.
Ko? Varbūt atrodas kāds, kurš var likt sevī ieklausīties. Kāds, kuru viņi respektē. Bet man nav informācijas, kurš tas ir. Zatlers respektē savu sievu, varbūt ar viņu tad arī vajag runāt. Bet es viņus galīgi nepazīstu. Neko nezinu.
Bet, kad esmu uzrunājis Zatleru pieņemšanās, viņa sieva trīs reizes man aizrādījusi, ka te neesot īstā vieta apcerēt problēmas. Patiesībā nekad neviens cits cilvēks man nav aizrādījis, kā uzvesties, lai gan esmu ticies arī ar princesēm un karalienēm, prezidentu sievām, un viņas ir mani uzklausījušas un uzdevušas jautājumus.
Tādas, lūk, kolīzijas. Tā ka es te nederu. Patiesībā es nekad ne ar vienu neesmu šīs lietas apspriedis, nezinu, kāpēc tā jums te esmu uzklupis ar savām otkroveņijām. Tiešām mums kaut kāda cilvēcīga kopa salasījusies pilnīgi nejauši, ne? Lai gan droši vien jau ir arī savi iesūtītie ziņotāji centram. Runāt vajag, bet es jau tikai drīkstu runāt par sevi personīgi.
Tāpēc būtiski, lai tiktu izveidots tāds politbirojs, politiskā komiteja - kas nemaz nav valde (ja to nevar apvienot), tāpēc es to piedāvāju tikšanās reizē, pie tam vēl labs psihologs. Politiskā komiteja ir politikā pieredzējušu cilvēku grupa, kuri saprot, kā jārīkojas, lai neizgāztos, un psihologs ir persona, kurš arī līdzdalīgs, jo viņš sapratīs, kā jārunā, lai neaizvainotu, neprovocētu auditoriju.
Politiskā komiteja arī sapratīs, kam cilvēki nav gatavi bez nopietna iepriekšēja skaidrošanas darba. Vai tā nav? Laikā, kad vajadzēja skaidrot par vajadzību iesaistīt nelatviešus, kas notika? Viņi palaida no valdes pavisam citu minoritāšu interešu propagandu. Man nekas nav pret seksuālu minoritāšu tiesībām, bet viņu ir 10%, kamēr nelatviešu ir pāri par 40%.
Ražuku pēkšņi valdē ņemt atteicās - dibināšanas priekšvakarā, lai gan paši jūlija sākumā uzaicināja "kopā strādāt" ar mazākumtautību problēmām, jo esot" bijušais", bet Olšteinu turpat nākamajā dienā aicināja ievēlēt par katru cenu. Sarakstā to pašu Ražuku ielika aiz mazpazīstamiem cilvēkiem, kuri galīgi sevi nekur nebija apliecinājuši. Es vispār brīnos, ka viņu ievēlēja.
Daudzu zinošu cilvēku piedāvājumus, ar 25 gadu pieredzi cilvēktiesībās, nāciju tiesībās, medicīnā, žurnālistikā programmai nekādi nevarēja laikus apspriest, jo no mums tika slēpti programmas uzmetumi. Nu tas taču ir nenormāli. Lai no kā slēptu, bet kaut kādas meitenes no Zatlera kancelejas pat tik neorientējas cilvēkos, ka slēpj darba materiālus no sabiedrībā zināmiem, stabiliem cilvēkiem, uzvedas kā bērnudārzā. Tā arī viņi turpināja nereaģēt uz smieklīgām un kaitīgām pozīcijām programmā. Bailīgums, nerēķināšanās ar resursiem, kas slēpjas pieredzējušos cilvēkos, vēlme visu kontrolēt līdz absurdam, līdz necieņai. Tāds mans iespaids.
Tā nedrīkst, tā jau nav partiju, bet kliķu taktika. Lūk, tas gan diskutējams. Un paralēli tam savējo būšana - uz tiem, redz, noteikumi neattiecas - ne par reklāmu materiāliem, ne biedru apstiprināšanu.
Mani tas viss galīgi bija apkaitinājis, bet, protams, es jau ar to pie preses negāju. Bet pretīga sajūta man bija regulāri. Diez vai to Zatlers apjēdz, jo tas jau līdz viņam nenonāk, šīs un droši vien arī neskaitāmu citu cilvēku izjūtas. Un nav ko te meklēt sazvērestības, daļai cilvēku, jādomā, tas bija apriebies, šī kliķiskā attieksme.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
