Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams,” – šāds ieraksts šā gada 17. aprīlī Uzņēmumu reģistrā veikts attiecībā uz AS Cits medijs. Tas nozīmē, ka atklātības un godīguma aizstāvji, žurnāla Ir izdevēji ir oficiāli paziņojuši, ka nevēlas atklāt, kas tieši ir šīs izdevējdarbības patiesie labuma guvēji.

Pietiek jau ir informējis, ka jau kopš uzņēmuma dibināšanas 2010. gadā tā lielākie akcionāri un to patiesā ietekme tiek rūpīgi slēpti. Lai gan žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ir publiski paziņojusi, ka šā medija īpašnieku struktūra ir visatklātākā Latvijā, jo īpašnieku vārdi ir publicēti žurnāla mājaslapā, realitāte ir pilnīgi cita.

Ir interneta mājaslapā publiskotie īpašnieku uzvārdi nerada skaidrību par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem īpašniekiem. Tie ir paslēpti aiz sarežģītas akciju hierarhijas.

Kā zināms, Latvijas likumdošana nosaka, ka akciju sabiedrībām akciju īpašnieki Uzņēmumu reģistrā nav jānorāda. Tādējādi akciju sabiedrību īpašniekus iespējams noskaidrot tikai pašā akciju sabiedrībā.

Arī attiecībā uz AS Cits medijs Uzņēmumu reģistra dokumentos nav atrodams neviens oficiāls apliecinājums par akciju patiesajiem īpašniekiem vai turētājiem. Savukārt AS Cits medijs statūtos noteikta akcionāru daudzpakāpju hierarhiska struktūra, kas sadala akcionārus vairākās kastās ar atšķirīgām tiesībām.

Proti, AS Cits medijs akcionāri dalās «A klases akcionāros», «B klases akcionāros», «Priekšrocību akcionāros» un «Personāla akciju» turētājos. Turklāt vēl ir arī «Konvertējamais obligacionārs» – t.i., «persona, kuras īpašumā vai turējumā atrodas Sabiedrības emitēta Konvertējamā obligācija», kā arī vienkāršās obligācijas turētājs.

No statūtiem izriet, ka augstākais svars ir «A klases» akcijām, kuru nominālvērtība ir 1 lats [raksts tapis vēl pirms eiro ieviešanas; nu jau Cita medija akciju kapitāls ir konvertēts eiro], kas dod tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām pilnsapulcē. Viss tas pats attiecas arī uz «B klases» akcijām.

Taču lēmumu pieņemšanā pilnsapulcē «A klases» akcijām ir lielāks svars. Statūtos teikts: «Par visiem jautājumiem Sabiedrības akcionāru pilnsapulce lēmumus pieņem tikai tad, ja «par» attiecīgā lēmuma pieņemšanu nodotas ne mazāk kā 75% no visu balsstiesīgo akcionāru balsīm un ne mazāk par 75% no «A klases» akcionāru balsīm.»

Turklāt «A klases» akcijām paredzēta īpaša procedūra, kas tās aizsargā no nonākšanas sabiedrībai nevēlamu personu rokās. Pilnsapulce «A klases» akcijas var aizliegt pārdot «B klases» akciju turētājam un pat «A klases» akciju turētājam, ja tas zaudējis pārējo akcionāru uzticību.

Būtiski ir tas, ka «Priekšrocību akciju» īpašniekiem nav balsstiesību pilnsapulcē. Cita medija pamatkapitāls sastāv no 9800 «A klases» akcijām, kas ir 5% no kopējā pamatkapitāla; 30 787 «B klases» akcijām, kas ir nepilni 16% no pamatkapitāla; un 153 947 «Priekšrocību akcijām» bez balsstiesībām, kas ir 79% no pamatkapitāla.

No iepriekšminētā izriet, ka uzņēmumā visu nosaka 5% akciju īpašnieks (vai īpašnieki), kurš (kuri) ir patiesais žurnāla Ir saimnieks un kurš nekur nav norādīts. Turpretī vispār bez jebkādas iespējas ietekmēt lēmumus ir absolūtā akciju vairākuma īpašnieki.

«Priekšrocību akcijas» obligāti jāpērk visiem tiem, kuri iekārojuši «B klases» akcijas – pie vienas «B klases» akcijas jāpiepērk klāt 5 priekšrocības akcijas. «Personāla akcijas» tiek piešķirtas tikai valdes locekļiem un akciju sabiedrības darbiniekiem, un tās tiek laistas klajā tikai tad, ja gada tīrā peļņa ir vismaz 50 000 latu. Šāda situācija nav iestājusies.

Ir mājaslapā kā īpašnieki publiskotas personas bez jebkādām norādēm, kuram pieder «A» vai «B» klases, vai tikai «Priekšrocību» akcijas. Proti, no publiskotās informācijas netop skaidrs, kuram šajā īpašnieku hierarhijā pieder augstākā, lemjošā vara.

2010. gada aprīlī, atklājot žurnālu Ir, tā līdzīpašnieks Pauls Raudseps paziņoja, ka lēmums atklāt vai slēpt savu ieguldījumu sabiedrībā esot katra akcionāra personīgs lēmums. Viņš pats esot ieguldījis aptuveni 13% no kopējā ieguldījuma, kas uz to brīdi bija aptuveni 17 000 latu. «Nevienam akcionāram nav izteikts akciju vairākums. Viens ir ieguldījis vairāk, cits mazāk, bet par lielāko akcionāru nevar nosaukt nevienu,» tolaik skaidroja Raudseps.

Tomēr uzņēmuma statūti nepārprotami rāda, ka 5% akciju turētājs (turētāji) ir nesalīdzināmi «vienlīdzīgāks»(i) par pārējiem, savukārt tagad kļuvis skaidrs, ka arī savus patiesos labuma guvējus Ir izdevējs atklāt sabiedrībai nevēlas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...